Cēsīs par sporta veidu numur viens jau sen pasludināts florbols, popularitātē apsteidzot basketbolu un volejbolu. Taču šoreiz runa būs par volejbolu. Nevar noliegt, ka Latvijā populārāks ir pludmales volejbols, bet klasiskais nepelnīti atstāts nomaļus. Tāpēc jāuzteic tie, kuri darbojas, jo šī ir interesanta, aizraujoša un skatāma spēle.
Spēles kvalitāte
Daudzus gadus Latvijas nacionālajā līgā spēlēja komanda “SK Cēsis”, šogad tās vietā stājās “SK FONO”. Lai arī turnīra tabulā komanda ir lejas daļā, uzteicama ir puišu vēlme spēlēt, augt un sasniegt rezultātus. Komandas rindās ir arī Valters Šķēle, kurš ir gan spēlētājs, gan trenera asistents. Mājas spēlēs trenera pienākumus veic Ģirts Mārtiņsons, tad Valters dodas laukumā, bet izbraukumos trenera pienākumus parasti uzņemas viņš.
“Viss sākās ar to, ka sporta kluba prezidents Lauris Sildniks uzaicināja mani kā pieredzējušu volejbolistu, savāca līdzīgi domājošos, un tapa komanda. Sākām ar rajona čempionātu, tad startējām Valmieras čempionātā, kur pērn ieguvām ceturto vietu. Tur pretī nāca komandas, kurās bija Nacionālās līgas spēlētāji, kas ļāva mums saprast savu līmeni. Šogad pavērās iespēja pārstāvēt Cēsis šajā līgā, un nolēmām to izmantot. Jā, latiņa varbūt ir nedaudz par augstu, bet, ja ir vēlme kaut ko sasniegt, mērķiem jābūt augstiem. Tikai pret spēcīgiem pretiniekiem ir iespēja augt. Šī sezona parāda, ka mums vēl trūkst precizitātes, spēles kvalitātes, kas arī ir zaudējumu pamatā. Tāpēc strādājam pie tā, lai būtu kvalitatīva spēle, tad nebūs jābēdājas, ka kaut kas nesanāca. Jāiet solīti pa solītim.”
Sākumā pieteikušies līgai ar nodomu paraudzīties, kāds tajā ir spēles līmenis, tagad sapratuši, ka spēs tajā iekļauties, bet, protams, kā smejot saka Valters, pavasaris rādīs. Čempionātā startē astoņas komandas, visas tiek izslēgšanas spēlēs, bet, kā zināms, playof ir pavisam citas spēles. Dažkārt līderiem pret pēdējiem grūti noskaņoties un rezultāts var būt neprognozējams.
Komandā ir četri spēlētāji, kuri volejbolu apguvuši sporta skolā, pārējie ir entuziasti, kuriem šī spēle patīk.
“Visi esam nodarbojušies ar sportu, tas palīdz nesalūzt, ja zaudējums seko zaudējumam. Visiem ir vēlme caur tiem augt, sasniegt ko vairāk, pierādīt, ka varam. Viss jau sākas galvā, arī spēja pieņemt zaudējumus, mācīties, un pie tā tagad strādājam. Esam sapratuši, ka varam cīnīties ar visām komandām,” norāda V. Šķēle.
Komandas gars
To, ka rezultāti būs, liecina komandas nopietnā attieksme pret treniņiem. Tie notiek divas reizes nedēļā, katrs vēl papildus veic fiziskās sagatavotības treniņus. Arī spēļu netrūkst, jo komanda spēlē gan Nacionālajā līgā, gan Valmieras čempionātā, kur šobrīd ar piecām uzvarām septiņās spēlēs “SK FONO” ieņem ceturto vietu tabulā.
Valters atzīst, ka Valmieras čempionātā šogad spēlēt vieglāk, jo dalība Nacionālajā līgā devusi izaugsmi, prasmi, pārliecību. Tāpēc komanda šogad cer uz pusfinālu, pat finālu.
“Valmieras čempionātā ir kādas sešas spēcīgas komandas, to vidū arī mēs. Turnīra līmenis labs, interesanti spēlēt. Spēļu prakse nepieciešama, bet pamats tomēr ir un paliek treniņš. Cik smagi strādāsi tajā, tāds būsi arī spēlē. Kļūdas, ko neizlabo treniņā, parādās spēlē,” norāda Valters.
Jautāts, vai vieglāk laukumā vai trenera postenī, Valters atzīst, ka katram ir savs: “Stāvot malā, vairāk analizē spēli, esot laukumā, tam tik daudz laika neatliek. Tur vairāk jāklausās trenera norādījumi, un tie jāpilda.”
Stāstot par komandu, viņš vairākkārt uzsver, ka šī ir cilvēku grupa, kam ir vienādas intereses, kam patīk volejbols. Komandas kodols kopā turas jau vairākus gadus, pamatā visi cēsnieki, un tas esot viens no mērķiem – dot iespēju spēlēt vietējiem entuziastiem.
“Viss atkarīgs no cilvēkiem, lai sporta veidu paceltu citā kvalitātē. Te svarīga nozīme sporta skolai, taču no esošajiem audzēkņiem vēl neredzam komandas papildinājumu. Normāli būtu, ka vietējā komanda, kas spēlē valsts čempionātā, ir iespēja, uz ko puišiem augt, kur censties iekļūt, lai sevi pārbaudītu, pierādītu. Būtu labi, ja katru gadu viens vai divi sporta skolas audzēkņi varētu ienākt sastāvā. Komandas sastāvs ir liels, bet rezerve noderētu. Cenšamies, lai katrs tiek laukumā, jo nevienam nav interesanti visu sezonu nosēdēt uz soliņa,” saka Valters.
Rezultāta sasniegšanā svarīgs komandas iekšējais mikroklimats, un “SK FONO” tas esot ļoti pozitīvs. Zinot, ka ikviena spēle nes emocijas, ne vienmēr pozitīvas, jautāju, vai spēles laikā nenākas vienam uz otru pacelt balsi.
“Cenšamies, lai liekas emocijas spēles laikā neņem virsroku, jo tā tiek lieki patērēta enerģija, kas atsaucas uz spēli. Arī pēc spēles uzreiz nevajag pārrunāt notikušo, jo tad vēl sakāpinātas emocijas, kas ne vienmēr ir objektīvas. Labāk to darīt nākamajā treniņā, kad viss nosēdies, jo katrs jau saprot, kur kļūdījies, kāpēc to vēl speciāli pārmest.
Volejbolā svarīga komandas saspēle, te viens nav karotājs. Jo ilgāk spēlē kopā, jo vairāk pieslīpējas un katrs zina, ko konkrētā gadījumā darīs komandas biedri,” norāda V. Šķēle.
Vienmēr sportā
Valters atzīst, ka volejbols ir viņa spēle jau no piektās klases, bet spēlējis arī badmintonu, kā arī jau gadus piecus – tenisu. Aizvadītajā vasarā pēc zināma pārtraukuma atgriezies arī pludmales volejbolā.
“Uzspēlēju, atkal iepatikās,” atzīst Valters. “Pludmales volejbols ir kas cits nekā klasiskais. It kā elementi vieni un tie paši, taču spēles zīmējums pavisam cits. Jāprot pārslēgties no viena uz otru. Bīčā vēl lielāka atbildība, tur laukumā tikai divatā.”
Kopā ar Mārtiņu Zālīti un pēc tam Andri Osi piedalījies Latvijas čempionātā, dažus posmus arī Valmieras čempionātā.
“Ir labi, ka var visu gadu būt volejbolā, jo vasarā spēlēt brīvā dabā tomēr daudz patīkamāk. Bīčs veselīgāks spēlētājiem, jo lēkšana smiltīs mazāk traumējoša,” piebilst Valters.
Viņš atzīst, ka dzīvē sportisko azartu vajagot nepārtraukti. Tas palīdz arī ikdienā, dod stratēģisko domāšanu, palīdz piecelties no zaudējumiem. Kādu brīdi braucis kalnu divriteņu sacensībās, bet sapratis, ka izturības sporta veidi nav viņam: “Man nepatīk, ka nekas nemainās, vajag, lai visu laiku kaut kas notiek, lai ir darbība, lai mainās rezultāts. Ir interesanti darboties dažādos sporta veidos, tas neļauj ieslīgt rutīnā, dod iespēju pārbaudīt sevi. Ja klasiskais volejbols ir izteikta komandas spēle, bīčā jāsaprotas divatā, bet tenisā nākas paļauties tikai uz sevi. Pats kļūdies, pats vainīgs, un rezultāts būs atkarīgs no paša.”
Komentāri