Vecpiebalgas pagasta sporta koordinators Aivars Avens vērtē, ka sporta dzīve pagastā ir diezgan aktīva ar vairākiem tradicionāliem pasākumiem, to apliecina daudzi rezultatīvie sportisti. Galvenais sporta centrs ir vidusskolas sporta zāle. Tajā notiek lielākā daļa fizisko aktivitāšu gan skolēniem, gan pieaugušajiem. Vecpiebalgas vidusskolas sporta skolotājs Māris Krams uzskata, ka piedāvājums ir pietiekams, tomēr sportotāju skaits sarūk: „To var redzēt pēc zāles piepildījuma. Pirms sešiem gadiem te nāca daudz vairāk sportot gribētāju. Daudz mazāk nāk tie, kam pāri 40. Lielākā daļa sporto kopā ar bērniem – pārsvarā nodarbojas ar riteņbraukšanu, slēpo – uz zāli nenāk. Tomēr galvenais, ka šie cilvēki sporto. Nav svarīgi, kur. Es negaužos, vienkārši konstatēju, ka cilvēkiem mainījušās prioritātes par fizisko aktivitāšu nozīmi dzīvē.”
Kā galvenos sporta veidus, ar ko nodarbojas vecpiebaldzēni, A. Avens min volejbolu, biatlonu, florbolu, slēpošanu, futbolu un tagad arī riteņbraukšanu. Gan skolā, gan pagastā atsevišķi notiek vairāki sporta pasākumi.
Riteņbraukšana pagastā ir jaunākais sporta veids. Sporta klubā „Vecpiebalga” riteņbraukšanā iesaistījies Aivars Krancis, kurš trenē gan vietējos, gan Jaunpiebalgas riteņbraucējus. Atsaucība ir diezgan liela, pārsvarā jauniešu vidū.
Nesen sporta klubam izremontētas telpas un iegādāti trenažieri. A. Avens: „Pagājušajā gadā notika pirmā velotūre „Apkārt Piebalgas ezeriem”. Plānots to turpināt kā tradīciju. Šogad to plānojam septembra beigās. Iepriekšējā tūrē piedalījās ap 300 dalībnieku. Pirmajai reizei tas ir visai daudz.” Lai arī pagastā šis sporta veids ir jauns, tajā jau sasniegti labi rezultāti. Kā vienus no labākajiem riteņbraucējiem jauniešiem A.Avens min Gati Zvejnieku, Eduardu Upenu, Ediju Jurgenu. Pieaugušajiem savā grupā labi startē Ilmārs Glāzers.
Viens no Vecpiebalgas slavenākajiem sporta pasākumiem pašlaik ir apdraudēts – tas ir 20. slēpojums “Apkārt Alaukstam”. A.Avens: „Nav sniega. Ceram, ka tas vēl būs. Esam jau pārcēluši no 2. uz 17. februāri. Cenšamies rēķināties arī ar citiem tradicionālajiem pasākumiem, lai tie neiekristu vienā dienā ar Alauksta slēpojumu. Vēl prognozes ziemu kaut kad sola – iespējams, ka martā būs sniegs. Kā tas būs, esam gatavi slēpojumu izziņot pāris nedēļās.”
Vecpiebalgā darbojas Cēsu pilsētas sporta skolas filiāle biatlonā un basketbolā. Katru gadu notiek Vecpiebalgas kauss volejbolā. Pagājušajā gadā šajās sacensībās Vecpiebalgas sieviešu komanda izcīnīja pirmo vietu. Savukārt biatlona izlases „Kalve” jaunieši ir Latvijas izlasē. A.Avens: „Kā ļoti rezultatīva biatloniste jāmin Līga Glāzere. Tāpat arī Ieva Glāzere, kura startēs pasaules biatlona olimpiādē jauniešiem. Domājam, ka būs labi rezultāti. Daudzi jaunieši ir ļoti labi sagatavoti un parāda labus rezultātus.” Šogad biatlonistu treniņus apgrūtina tas, ka nav sniega. Sportisti trenējas ar skrituļslēpēm.
Futbola komandai rezultāti ir mainīgi. A.Avens: „Tomēr komanda trenējas. Šajā sporta veidā iesaistījušās arī sievietes. Šogad paredzēti minifutbola mači.” Vidusskolas sporta skolotāja Agita Krama pastāstīja, ka uz skolu nāk sieviešu grupa, kas vingro un reizi nedēļā brauc uz ūdens aerobiku Cīrulīšu baseinā.
Katru gadu daudz pagasta iedzīvotājus pulcē uzņēmēju sporta spēles. Tajās piedalās 10 – 12 komandas – sava komanda ir katrai firmai, pagasta padomes darbiniekiem, zemniekiem, mediķiem un citiem. A.Avens: „Šajā pasākumā ir daudz jautrības, vairāk ir stafešu un dažādu vasarīgu sporta veidu, lai visi varētu iesaistīties.” Tāpat tradicionāli ir arī pirmsskolas vecuma bērnu sporta svētki skolā. A.Krama gan atzīst, ka agrāk bērnu bijis vairāk. Tagad tiek iesaistīti arī pirmklasnieki. Šogad šis pasākums būs apvienots ar novada svētkiem.
Kā viena no galvenajām problēmām ir sporta zāle, kas ir morāli un fiziski novecojusi. A.Avens vērtē, ka tā ir par mazu un neatbilst nekādiem kritērijiem. Tāpat arī sporta laukums.
Pozitīvi, ka drīz tiks pabeigta trenažieru zāle, kur varēs darboties visi pagasta iedzīvotāji. A.Avens: „Jau domājam par pastāvīga darbinieka pieņemšanu. Zāle visnoslogotākā būs pēcpusdienās un vakaros. Iespējams, brauks no kaimiņpagastiem, kuriem pašiem šādas zāles nav.” A.Krama arī atzīst, ka trenažieru zāle palīdzēs nedaudz atrisināt sporta stundu problēmas. Pašlaik skolas zālē vienlaikus sporta stundas kopā notiek vairākām klasēm, zēniem un meitenēm. Kad būs trenažieru zāle, stundas varēs kaut nedaudz sadalīt.
Kā uzskata sporta skolotāji A.Krama un M.Krams, iedzīvotāju kūtruma galvenais iemesls ir nevēlēšanās izkustēties no mājas. M.Krams: „Vieglāk ir, pārnākot no darba, apsēsties pie televizora. Attālums ir liels šķērslis. Tagad jau vairs reti kurš dažus kilometrus iet kājām. Lai tiktu uz divus kilometrus attālu vietu, pusstundu stāv autobusa pieturā. Jūtams arī, ka tiem, kas grib pelnīt, nav laika sportam, bet tādu, kas ir nopelnījuši un kam ir laiks fiziskām aktivitātēm, ir maz.” Skolotāji atzīst arī to, ka pagaidām aktīvākie darbojas vairākos sporta veidos, bet katram sporta veidam vajadzētu savus sportistus. M.Krams: „Piemēram, pagastā jauna ir riteņbraukšana. Ar to aizrāvās daudzi, kas jau kaut kur citur pirms tam darbojās. ” Skolotāji vērtē, ka īpaši jaunieši kļuvuši kūtrāki. A.Krama: „Bērni paliek kūtrāki. Daudzi, sajūtot pirmās grūtības, pasaka – negribu un nedarīšu, man tas ir par grūtu. Tad nu daudz laika veltām pārliecināšanai. Sporto tie, kam vecāki sporto vai atbalsta. Bērns jāradina pie fiziskajām aktivitātēm ne tikai skolā, bet arī mājās. Vecākiem jārāda piemērs, jo bērni mācās no viņiem. Fiziskās aktivitātes dod izturību, nostiprina veselību, un kas var būt svarīgāks.”
Komentāri