Gada nogalē pie godam nopelnītajiem čempionu krekliem un medaļām attālināti tika Latvijas čempioni BMX riteņbraukšanā. Viņu vidū arī labākie elites grupā – Helvijs Babris un Vineta Pētersone, kuri
sportiskās gaitas sākuši Cēsīs. Par H. Babra sezonu jau rakstījām, šoreiz par Vinetas Pētersones aizvadīto un gaidāmo gadu.
Saraustīts un neizprotams gads
Atskatoties uz 2020.gadu, Vineta neslēpj, ka tā bijusi ļoti saraustīta sezona: “BMX nevar salīdzināt ar, piemēram, šosejas riteņbraukšanu, kur notika daudzas pasaules līmeņa sacensības, mums principā nekas īsti nenotika. Latvijā vasaras otrajā pusē sezona tika aizvadīta, tur arī startēju, bet ārpus Latvijas gada sākumā bija četras sacensības divās nedēļas nogalēs, tad rudenī divas nedēļas nogales, un viss.”
Pēdējās starptautiskās sacensības bija septembrī Itālijā, kur risinājās Eiropas kausa izcīņa. Braucēja stāsta, ka par tām bijusi liela neziņa. Sacensības atceltas nebija, bet neviens neko par tām arī nerunāja: “Nesaproti, kā rīkoties, – trenēties, netrenēties. Atbilstoša sagatavošanās tomēr prasa zināmu laiku un pamatīgu darbu, bet, ja sacensības pēdējā brīdī atceļ, viss ieguldītais velts. Sportistam grūti ilgi uzturēt sevi formā tikai ar cerību, ka būs sacensības.”
Tā kā galvenais mērķis visām BMX braucējām bija olimpiskā kvalifikācija, jau uz sezonas sākumu sportistes bijušas pārsteidzoši labā formā. Arī Vineta uz pirmajiem posmiem, kas vēl paspēja notikt Austrālijā, aizbrauca labākajā formā.
“Austrālijā atklājās, ka visām vadošajām braucējām līmenis tāds, kāds nav bijis nekad,” stāsta Vineta. “Lai cik nopietni biju trenējusies pirmajam posmam, jo apzinājos sezonas svarīgumu, izrādījās, ka netieku tur, kur būtu jātiek. Sapratu, ka visas sportistes pamatīgi augušas. Ja pati ar sevi lepojos, ko esmu izdarījusi treniņos, visas bija izdarījušas to pašu. Visas bija olimpiski gatavas. Viss bija tik cerīgi, un esmu pārliecināta, ka būtu kvalificējusies Tokijai, ja neuznāktu vīruss.”
Arī šogad mērķis nav mainījies – Tokijas olimpiskās spēles -, un šobrīd atklāts jautājums, cik daudzas no konkurentēm būs izturējušas tukšo gadu.
“Domāju, visas labākās būs ierindā,” saka V. Pētersone. “Protams, redzēsim, cik daudzas būs trenējušās, kā aizvadījušas pagājušo gadu, kura veiksmīgāk spēs atgūt formu. Ir skaidrs, ka nevari kā aptracis visu gadu trenēties, tas arī nedos rezultātu. Visu noteiks tas, kura labāk būs pārdzīvojusi aizvadīto gadu, lai spētu uzrādīt iespējami labākus rezultātus šajā.”
Skats uz Tokiju
Kā zinām, Olimpiskās spēles “Tokija 2020” notiks šajā – 2021. – gadā, sportistiem, tostarp BMX braucējiem, vēl ir iespējas kvalificēties šim pasaules lielākajam sporta notikumam. Tiesa, pagaidām nav precīzi pateikts, kādi būs noteikumi.
Vineta stāsta, ka ir trīs veidi, kā kvalificēties olimpiskajām spēlēm. Pirmkārt, caur Nāciju rangu, kur kvalificējas labākās 11 valstis. Šim rangam punktus dod trīs braucējas no valsts, V. Pētersone ir tikai viena, kas krāj punktus Latvijai, tādējādi nav iespējams iekļūt labāko valstu starpā.
Otra iespēja ir kvalificēties pēc individuālā ranga, šādi tiks atlasītas vēl trīs braucējas, Vineta domā, ka tā ir viņas iespēja. Pagaidām individuālajā rangā viņa devītajā vietā, bet priekšā, visticamāk, braucējas, kas kvalificējas caur nāciju rangu. Vineta norāda, ka pirms pārtraukuma bijusi otrā starp tām trim, kas var kvalificēties pēc individuālā ranga.
Trešais veids ir kvalificēties caur pasaules čempionātu, bet tas tika atcelts un šajā gadā nav plānots, jo ir Olimpiskās spēles. Tiesa, esot informācija, ka šī kvalifikācija notiks vienā no šī gada Pasaules kausa posmiem. Taču ātrāk par maiju nevienas Pasaules kausa sacensības netiks plānotas, neviens datums, norises vieta nav nosaukta, tā ka kvalifikācija tiek atlikta uz pašu pēdējo brīdi.
“Jābūt maksimālajā gatavībā, lai var šajā vilcienā ielēkt. Sezona droši vien sāksies ar pamatīgu blīkšķi, jo Pasaules kausiem jānotiek, un tie būs pasaules čempionāta vērtībā, lai noskaidrotu tās divas braucējas, kas kvalificējas caur šo iespēju. Ceru, ka man šī spriedze ies secen, ka būšu paspējusi savākt punktus, lai kvalificētos caur individuālo rangu.
Pērn daudz laika ieguldīts, braucot uz sacensībām pēc punktiem, un tas nav tā – brauc uz dullo cerībā, ka sanāks. Nē, tā ir nopietna taktika, kur braukt, kur ne. Pavasarī gribēju braukt uz sacensībām Amerikā, lai gan Eiropā tajā laikā arī bija līdzīgas kategorijas sacensības. Bet Amerikā tomēr lielāka iespēja tikt pie punktiem, jo konkurence nedaudz mazāka. Kādam varbūt liekas, ka skrienu pēc viegliem punktiem, bet tajā pašā laikā tur sacenšos ar braucējām, kuras piedalās atbilstošas kategorijas sacensībās, tās ir labākās braucējas no Amerikas, Latīņamerikas valstīm,” stāsta V. Pētersone.
Gribu būt starp labākajām
Pēdējos gados Vineta sevi pieteikusi pasaules vadošo braucēju vidū, bet ceļš līdz tam nav vienkāršs. Kādā sarunā pirms vairākiem gadiem, kad Vineta tikai sāka ielauzties pasaules arēnā, viņa neslēpa, ka esot bail no pirmā tramplīna, no šī iespaidīgā lēciena. Tagad viņa saka, pie tā ir pierasts, bet tam vajadzīgs laiks, pie tā jāstrādā, tas tā vienkārši nenotiek: “Jāiegulda pamatīgs darbs, lai varētu brīvi braukt pasaules līmeņa trasēs. Joprojām, kad nonāku jaunā trasē, pirmo reizi ir satraukums.
Atceros, sākumā nebija sliktu asociāciju ar šo pirmo lēcienu, līdz brīdim, kamēr nebija kritienu. Likās, kas tur daudz – saminies un lido, bet izrādījās, ka tas nav tik vienkārši. Tur jāstrādā uz ātrumu, svarīgi visi sīkumi. Itin drīz sapratu, ka ar – minies un lido – var būt par maz, jo ne vienmēr nosēdies uz abiem ratiem. Jo augstāks līmenis, jo svarīgāks kļūst katrs sīkums.”
Viņa stāsta, ka 2020.gads pagājis brīvākā režīmā, ne tik smagos treniņos, bet izbaudot sportu. Daudz braukts pa trasi, lai saglabātu formu, nepazaudētu trases sajūtu.
“Laikam tik daudz ar riteni trasē braukusi kā pagājušajā vasarā līdz šim nebiju. Ja līdz tam visu laiku vienā skrējienā, steigā, ar fokusu uz rezultātu, pērn varēju vienkārši braukt savam priekam, sajūtām,” saka Vineta.
Sākoties “Covid-19” vilnim, pusotru mēnesi dzīvojusi pie savas komandas Beļģijā, tas bija laiks domāt, pārdomāt, ko gribas, ko nē, ko tālāk? Jautāju, vai neiezagās domas, ka pietiek?
“Nē, tieši pretēji,” pārliecinoši saka Vineta. “Bija doma, vajag vēl vairāk, jo olimpiskā ceļazīme bija tik tuvu. Pati jutos tik labā formā kā vēl nekad. Darbs bija ieguldīts liels, rezultātos tas varbūt neatspoguļojās, jo trūka sacensību. Biju atguvusi formu, jo 2019.gadā man galīgi neveicās, gandrīz visu gadu par sevi lika manīt Epšteina – Barra vīruss, kas ietekmēja rezultātus. Tad vēl kritiens ar nelielu kaula lūzumu plaukstā dienu pirms Eiropas čempionāta Latvijā. Tas ietekmēja startu pasaules čempionātā, 2019. galīgi nebija mans gads. Tāpēc biju motivēta atgriezties, un jo lielāks gandarījums, ka tas izdevās. Beļģijas pārdomu laiks tikai deva apstiprinājumu tam, ka gribu tur būt, gribu būt starp labākajām.”
Sportiste jau sākusi cītīgi gatavoties šai sezonai, jo Eiropas kausi sāksies jau martā. Jācenšas būt iespējami labākā formā, lai tiktu pie svarīgajiem punktiem un mēs Vinetu varētu ieraudzīt Tokijas olimpiskajās spēlēs. Ja ziemas olimpiskajās spēlēs mūsu puses sportisti startē samērā regulāri, vasaras spēlēs, vismaz atjaunotās Latvijas laikā, šķiet, nav bijis neviena. Uz Tokiju iespējas nokļūt ir ne tikai V. Pētersonei, bet arī BMX braucējam Helvijam Babrim un MTB braucējam Mārtiņam Blūmam, bet kā būs – to redzēsim tuvāko mēnešu laikā.
Komentāri