Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Tikt līdz baznīcas kliņķim

Jānis Gabrāns
06:30
20.07.2020
5
Kaspars1 1

Tradicionālais skrējiensoļojums Rīga – Valmiera, kura dalībnieki startē pie Brīvības pieminekļa, bet finišē pie Sv.Sīmaņa baznīcas Valmierā, ir arī labdarības pasākums.

Šogad tika vākti līdzekļi, lai palīdzētu astoņgadīgajam Gusta­vam Mārcim Spilvam no Vecpie­balgas. Viņa kustības no dzimšanas ir ierobežotas.
“Rīga-Valmiera” dalībnieki un brīvprātīgie palīgi sadarbībā ar fondu “Ziedot.lv” vāca līdzekļus palīgierīces “TOBII” iegādei, ar kuras palīdzību atvieglotu puiša zinību apguves gaitas Raiskuma pamatskolas pirmajā klasē. Līdz startam, kas tika dots pusnaktī Rīgā pie Brīvības pieminekļa, kad kopā bija nodziedāta valsts himna, bija saziedoti 3105 eiro, taču skrējiena laikā ziedošana turpinājās.

Skrējienā uzvarēja Pēteris Grīviņš, kurš laboja 1992.gadā uzstādīto rekordu, finišējot pēc septiņām stundām 59 minūtēm un 2 sekundēm. Tieši astoņas stundas distancē pavadīja otrās vietas ieguvējs Kristaps Magone, kurš ir ar saknēm Cēsīs, bet tagad dzīvo Siguldā.

Savu pirmo distanci virs simts kilometriem veica Kaspars Lapsa, kurš bija vienīgais skrējējs no Cēsīm. Viņš finišēja pēc 11 stundām 55 minūtēm un 59 sekundēm, kas absolūtajā vērtējumā viņam deva 37.vietu, bet vīriešu konkurencē – 33. Kopumā pie Brīvības pieminekļa Rīgā uz starta stājās 141dalībnieks, no kuriem finišu – Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas durvju rokturi– sasniedza 117.

Jautāts, kāpēc izvēlējies skriet savu pirmo simtnieku, Kaspars stāsta, ka nu jau pēc garajām distancēm radusies atkarība, lai gan viņa kā skrējēja karjera nav nemaz tik gara. Pērn skrējienā “Cēsu Eco trail” veicis 80 km un gribējies vēl. Viņš smejot stāsta, ka pērn pēc finiša draugi no “Noskrien Cēsis” uzdāvinājuši konjaka pudeli ar uzrakstu: ”Atvērt, kad būs noskrieti 100!”

Atceroties distanci Rīga – Valmiera, Kaspars atzīst, ka veicies apbrīnojami labi: “Man rezultāta mērķa nebija, galvenais – tikt līdz baznīcas kliņķim. Cerēju nokļūt finišā līdz diviem dienā, bet tiku pirms pulksten 12! Pirmos 77 km noskrēju bez apstājas, tad nedaudz skriešanu miksēju ar iešanu, bet centos nepazaudēt tempu. No Rīgas līdz Valmierai noturēju vienādu tempu, esmu patīkami pārsteigts, ka tas izdevās. Īstais temps ļoti svarīgs, vilkties nevar, tas tikai par sliktu, bet piedzīties ne tik nedrīkst. Sākumā nācās sevi pat piebremzēt, jutos ļoti labi, bija sajūta, ka nu tik varētu skriet. Redzi priekšā citus skrējējus un domā- es taču varētu noķert, bet svarīgi šādam vilinājumiem neļauties. Tur mācība no pagājušā gada “Eco trail”. Proti, ka viss jau vēl priekšā, ir jātaupa spēki.”

Skrējējs neslēpj, ka ir pārsteigts par tik augstu vietu, kurā finišējis. Priecīgāks par viņa rezultātu, šķiet, gan esot bijis treneris Austris Āboliņš, kurš palīdzējis sagatavoties šim izaicinājumam un pelnījis vislielāko pateicību. Treneris visu nakti negulējis, sekojot skrējēja gaitām tiešsaistē.
“Par pareizu sagatavošanu laikam vislabāk liecina tas, ka pēc finiša jutos pārsteidzoši labi. Pērn pēc “Eco trail” kādas pārdesmit minūtes biju pilnīgi beigts, tagad kādu minūti pasēdēju un biju gatavs iet tālāk. Protams, tagad arī sagatavotības bāze ir krietni lielāka, un tas ir trenera nopelns.”

Kaspars stāsta, ka skriet pa taisnu ceļu ir nedaudz grūtāk, kā skriet pa mežu – nav kur piesiet skatienu, taču psiholoģiski bijis gatavs skrējienam. Tas palīdzējis arī izdzīvot pusotru stundu ilgušo lietus gāzi, kas naktī pārsteidza skrējējus.

“Pēc aptuveni 30. kilometra sāka sevi pieteikt dažādas vainas, kaut kur iesāpas, jūtu, ka uzberžas tulznas un tamlīdzīgi, bet tādas domas nedrīkst laist klāt, ir jā­skrien.

Laikam jau jābūt nedaudz pasistam, lai skrietu 107 kilometrus, bet finišā tās ir baigās emocijas, tur ir tas laimes hormons, pēc tā jau skrien atkal un atkal. Cits dejo, kāds glezno, citi – skrien garos gabalus.

Pērn pēc 80 km finiša nodomāju, ka tā man bija pirmā un vienīgā garā distance, bet, lūk, atkal skrēju. Šoreiz tādas domas bija kaut kur pie Kocēniem, kad nodomāju, ka gaidāmo “Eco trail” noteikti izlaidīšu. Tagad gan zinu, ka skriešu! Tas prasīja pamatīgu spēku patēriņu, bet jau nākamajā dienā bija tāds spars un emocijas! Ja nogulētu mājās pie televizora, iespējams, būtu vairāk noguris,” stāsta Kaspars.

Skrējiens labdarībai. Uzvarētājs Pēteris Grīviņš kopā ar astoņgadīgo Gustavu Mārci Spilvu un viņa mammu no Vecpiebalgas. Labda­rības skrējiensoļojuma “Rīga-Valmiera” dalībnieki un brīvprātīgie palīgi sadarbībā ar fondu “Zie­dot.lv” vāca līdzekļus palīgierīces “TOBII” iegādei, ar kuras palīdzību atvieglotu Gustavam zinību apguves procesu Raiskuma pamatskola pirmajā klasē.

FOTO: no albuma

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pirmā kārta pārvarēta

07:11
22.11.2024
14

Biedrības “Cēsu Basketbola Attīstībai” komandas turpina sezonu. Vīriešu komanda aizvadītajā nedēļā piedzīvoja pirmo zaudējumu Latvijas čempionāta reģionālajā līgā, līdzvērtīgā spēlē zaudējot “Bertānu Valmieras BS” basketbolistiem. Pirmā ceturtdaļa noslēdzās neizšķirti 16:16, bet otrā cēsniekiem bija neveiksmīga, zaudēts 15:24. Kaut arī cēsnieki darīja, ko varēja, lai spēli glābtu, pilnībā sadeldēt starpību neizdevās, un zaudējums 73:77. Cēsu komandā […]

Paveikts gandrīz maksimums

06:48
21.11.2024
63

Tā par aizvadīto rallija sezonu saka Emīls Blūms, kurš kopā ar stūrmani Didzi Eglīti var lepoties ar četrām pirmajām vietām un vienu vicečempiona titulu. “Var teikt, ka no maksimālā desmit esam izpildījuši 9,5,” saka Emīls. “Latvijas čempionātā uzvarējām gan savā ieskaites klasē LRČ5, gan arī absolūtajā vērtējumā, kur sacentāmies arī ar braucējiem, kuriem jaudīgāki braucamie. […]

No desmit desmit

06:41
19.11.2024
20

Ar tādu statistiku šobrīd Baltijas basketbola līgā (BBBL) spēlē Cēsu pilsētas Sporta skolas (CPSS) U16 vecuma grupas meitenes. Aizvadīti divi sabraukumi, no desmit spēlēm jaunās cēsnieces uzvarējušas visās un ir grupas līderes. Komandas treneri Reinis Rudzītis un Olena Fatnieva. Aizvadītās nedēļas nogalē BBBL otrais sabraukums notika Rīgā, un Cēsu komanda to sāka ar spēli pret […]

Vinetai Pētersonei pasaules čempionāta bronza

11:11
18.11.2024
33

Dienvidāfrikā aizvadīts pasaules čempionāts “Pump Track” velobraukšanā, kur dāmu konkurencē bronzas medaļu izcīnīja cēsniece Vineta Pētersone. Šis velosacensību veids gūst arvien lielāku popularitāti, pasaules čempionāts bija jau septīto gadu. Sacensības notiek īpašās trasēs, cēsniekiem jau vairākus gadus ir iespēja redzēt Latvijas “Pump Track” čempionāta posmus trasē Niniera ielā. Sace­n­sības zīmīgas ar to, ka te nav […]

Sajust futbola garšu

06:07
12.11.2024
132

Pagājis pusotrs gads, kopš izveidots futbola klubs FK “Cēsis”, jo daļu jauno sportistu vecāku neapmierinājaiepriekšējā kluba darbība. Par paveikto, gūtajām atziņām “Druva” uz sarunu aicināja kluba prezidentu Oļegu Groševu. Viņš gan norāda, ka īsti nepatīkot, ka viņu sauc par prezidentu: “Mēs kluba vadībā visi esam bērnu vecāki, kuri to dara savu bērnu dēļ. Tas ir […]

Pasaules čempionāta medaļas arī cēsniecēm

06:50
08.11.2024
76

Polijā aizvadīts pasaules čempionāts 100 lauciņu dambretē jauniešiem, kurā par godalgotajām vietām jaunieši cīnījās piecās vecuma grupās meitenēm un zēniem – U8, U10, U13, U16 un U19. Latvijas komandas sastāvā spēlēja arī “DAB Cēsis” jaunās dambretistes- māsas Luīze un Marlēna Gudēvicas-Liepiņas. Starts abām padevās ļoti sekmīgs, Luīzei zelta un bronzas medaļas, Marlēnai – bronza.Čempionāts sākās […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
41
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
11
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
26
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi