Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Tikt līdz baznīcas kliņķim

Jānis Gabrāns
06:30
20.07.2020
12
Kaspars1 1

Tradicionālais skrējiensoļojums Rīga – Valmiera, kura dalībnieki startē pie Brīvības pieminekļa, bet finišē pie Sv.Sīmaņa baznīcas Valmierā, ir arī labdarības pasākums.

Šogad tika vākti līdzekļi, lai palīdzētu astoņgadīgajam Gusta­vam Mārcim Spilvam no Vecpie­balgas. Viņa kustības no dzimšanas ir ierobežotas.
“Rīga-Valmiera” dalībnieki un brīvprātīgie palīgi sadarbībā ar fondu “Ziedot.lv” vāca līdzekļus palīgierīces “TOBII” iegādei, ar kuras palīdzību atvieglotu puiša zinību apguves gaitas Raiskuma pamatskolas pirmajā klasē. Līdz startam, kas tika dots pusnaktī Rīgā pie Brīvības pieminekļa, kad kopā bija nodziedāta valsts himna, bija saziedoti 3105 eiro, taču skrējiena laikā ziedošana turpinājās.

Skrējienā uzvarēja Pēteris Grīviņš, kurš laboja 1992.gadā uzstādīto rekordu, finišējot pēc septiņām stundām 59 minūtēm un 2 sekundēm. Tieši astoņas stundas distancē pavadīja otrās vietas ieguvējs Kristaps Magone, kurš ir ar saknēm Cēsīs, bet tagad dzīvo Siguldā.

Savu pirmo distanci virs simts kilometriem veica Kaspars Lapsa, kurš bija vienīgais skrējējs no Cēsīm. Viņš finišēja pēc 11 stundām 55 minūtēm un 59 sekundēm, kas absolūtajā vērtējumā viņam deva 37.vietu, bet vīriešu konkurencē – 33. Kopumā pie Brīvības pieminekļa Rīgā uz starta stājās 141dalībnieks, no kuriem finišu – Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas durvju rokturi– sasniedza 117.

Jautāts, kāpēc izvēlējies skriet savu pirmo simtnieku, Kaspars stāsta, ka nu jau pēc garajām distancēm radusies atkarība, lai gan viņa kā skrējēja karjera nav nemaz tik gara. Pērn skrējienā “Cēsu Eco trail” veicis 80 km un gribējies vēl. Viņš smejot stāsta, ka pērn pēc finiša draugi no “Noskrien Cēsis” uzdāvinājuši konjaka pudeli ar uzrakstu: ”Atvērt, kad būs noskrieti 100!”

Atceroties distanci Rīga – Valmiera, Kaspars atzīst, ka veicies apbrīnojami labi: “Man rezultāta mērķa nebija, galvenais – tikt līdz baznīcas kliņķim. Cerēju nokļūt finišā līdz diviem dienā, bet tiku pirms pulksten 12! Pirmos 77 km noskrēju bez apstājas, tad nedaudz skriešanu miksēju ar iešanu, bet centos nepazaudēt tempu. No Rīgas līdz Valmierai noturēju vienādu tempu, esmu patīkami pārsteigts, ka tas izdevās. Īstais temps ļoti svarīgs, vilkties nevar, tas tikai par sliktu, bet piedzīties ne tik nedrīkst. Sākumā nācās sevi pat piebremzēt, jutos ļoti labi, bija sajūta, ka nu tik varētu skriet. Redzi priekšā citus skrējējus un domā- es taču varētu noķert, bet svarīgi šādam vilinājumiem neļauties. Tur mācība no pagājušā gada “Eco trail”. Proti, ka viss jau vēl priekšā, ir jātaupa spēki.”

Skrējējs neslēpj, ka ir pārsteigts par tik augstu vietu, kurā finišējis. Priecīgāks par viņa rezultātu, šķiet, gan esot bijis treneris Austris Āboliņš, kurš palīdzējis sagatavoties šim izaicinājumam un pelnījis vislielāko pateicību. Treneris visu nakti negulējis, sekojot skrējēja gaitām tiešsaistē.
“Par pareizu sagatavošanu laikam vislabāk liecina tas, ka pēc finiša jutos pārsteidzoši labi. Pērn pēc “Eco trail” kādas pārdesmit minūtes biju pilnīgi beigts, tagad kādu minūti pasēdēju un biju gatavs iet tālāk. Protams, tagad arī sagatavotības bāze ir krietni lielāka, un tas ir trenera nopelns.”

Kaspars stāsta, ka skriet pa taisnu ceļu ir nedaudz grūtāk, kā skriet pa mežu – nav kur piesiet skatienu, taču psiholoģiski bijis gatavs skrējienam. Tas palīdzējis arī izdzīvot pusotru stundu ilgušo lietus gāzi, kas naktī pārsteidza skrējējus.

“Pēc aptuveni 30. kilometra sāka sevi pieteikt dažādas vainas, kaut kur iesāpas, jūtu, ka uzberžas tulznas un tamlīdzīgi, bet tādas domas nedrīkst laist klāt, ir jā­skrien.

Laikam jau jābūt nedaudz pasistam, lai skrietu 107 kilometrus, bet finišā tās ir baigās emocijas, tur ir tas laimes hormons, pēc tā jau skrien atkal un atkal. Cits dejo, kāds glezno, citi – skrien garos gabalus.

Pērn pēc 80 km finiša nodomāju, ka tā man bija pirmā un vienīgā garā distance, bet, lūk, atkal skrēju. Šoreiz tādas domas bija kaut kur pie Kocēniem, kad nodomāju, ka gaidāmo “Eco trail” noteikti izlaidīšu. Tagad gan zinu, ka skriešu! Tas prasīja pamatīgu spēku patēriņu, bet jau nākamajā dienā bija tāds spars un emocijas! Ja nogulētu mājās pie televizora, iespējams, būtu vairāk noguris,” stāsta Kaspars.

Skrējiens labdarībai. Uzvarētājs Pēteris Grīviņš kopā ar astoņgadīgo Gustavu Mārci Spilvu un viņa mammu no Vecpiebalgas. Labda­rības skrējiensoļojuma “Rīga-Valmiera” dalībnieki un brīvprātīgie palīgi sadarbībā ar fondu “Zie­dot.lv” vāca līdzekļus palīgierīces “TOBII” iegādei, ar kuras palīdzību atvieglotu Gustavam zinību apguves procesu Raiskuma pamatskola pirmajā klasē.

FOTO: no albuma

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vecpiebaldzēni tiek uz 1. līgu

06:13
15.12.2025
81

Gada izskaņā aizvadītas iz­šķirošās sacensības Latvijas darts organizācijas rīkotajos turnīros.Uz Latvijas komandu čempionāta finālturnīru Rīgā devās arī Vecpiebalgas šautriņu mešanas kluba komanda: Gunārs Zom­mers, Jānis Zommers, An­dis Lauva un Kaspars Kalējs. Pirms sacensību sākuma tika sveiktas labākās komandas regulārajā čempionātā, un te uzvarētāju kauss vecpiebaldzēniem, kuri bija labākie 2C līgā. Sacensībās Rīgā pirmajā dienā notika […]

Estere Volfa sasniedz karjeras rekordu

05:34
10.12.2025
1138

Noslēdzies Pasaules kausa (PK) biatlonā pirmais posms Zviedrijas pilsētā Estersundā, kur sevi teicami apliecināja jaunā cēsniece Estere Volfa. Jau rakstījām, ka pirmajam PK trimestrim jeb trim pirmajiem posmiem vietas sieviešu izlasē garantēja trīs cēsnieces – Baiba Bendika, Estere Volfa un Elza Bleidele. Pirms nedēļas rakstījām par viņu startu stafetēs, tagad par aizvadītajām individuālajām distancēm. Programma […]

Savās mājās paklāji palīdz

05:19
08.12.2025
77

Cēsu sporta kompleksā aizvadīts 24.starptautiskais Paula Budovska piemiņas turnīrs brīvajā cīņā, pulcējot vairāk nekā 260 sportistus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Francijas un Ukrainas. Turnīrs iedibināts ar mērķi godināt bijušā Latvijas grieķu – romiešu cīņas meistara, Latvijas izlases vecākā trenera grieķu – romiešu cīņā, Latvijas Cīņas federācijas priekšsēdētāja, Lat­vijas Centrālā cīņu kluba (LCCK) dibinātāja Paula […]

Sākusies biatlona sezona

05:54
03.12.2025
92

Ar Pasaules kausa izcīņas pirmo posmu Zviedrijas pilsētā Estersundā startējusi biatlona sezona. Šoreiz īpaša, jo šī ir olimpiskā sezona. Šogad Pasaules kausā Latviju varēs pārstāvēt tikai trīs biatlonisti un trīs biatlonistes, tāpēc tika izstrādāti iekšējās atlases kritēji, lai noteiktu pamatsastāvu, kā arī ceturto sportistu, kurš Pasaules kausā pievienosies izlasei stafetes sacensībās, pārējā laikā startējot IBU […]

Jaunpiebalgā ziema jau noskrieta

06:38
26.11.2025
151

Tradicionālā ziemas skriešanas seriāla “Noskrien ziemu” 9.sezonas pirmais posms šogad notika Jaunpiebalgā, pulcējot vairāk nekā 750 dalībnieku. Seriāla pirmais posms Jaunpiebalgā notika, pateicoties sporta kluba “Piebalga” pārstāvim Sandim Grīnbergam, kurš vairākkārt bija aicinājis “Noskrien ziemu” pie sevis. Šoreiz aicinājums tika pieņemts, un, kā pēc sacensībām atzina seriāla rīkotājs Roberts Treijs, tā bija pareiza izvēle, viss […]

“Apkārt Rozulai” noskriets

06:41
22.11.2025
134

Patriotisma mēnesī valsts svētku noskaņās notiek dažādi sportiski pasākumi. Daudzviet 18.novembrī tiek izskrietas distances, kas nospraustas Latvijas kontūras veidā, tāda bija arī Cēsīs, bet 11.novembrī skrējiens notika Rozulā. Jau vairāk nekā 25 gadus Lāčplēša dienā pie Rozulas skolas notiek tradicionālais skrējiens “Apkārt Rozulai”. Šogad tas pulcēja vairāk nekā simts dažāda vecuma skrējēju gan no Cēsu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
3
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi