Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Tikt līdz baznīcas kliņķim

Jānis Gabrāns
06:30
20.07.2020
2
Kaspars1 1

Tradicionālais skrējiensoļojums Rīga – Valmiera, kura dalībnieki startē pie Brīvības pieminekļa, bet finišē pie Sv.Sīmaņa baznīcas Valmierā, ir arī labdarības pasākums.

Šogad tika vākti līdzekļi, lai palīdzētu astoņgadīgajam Gusta­vam Mārcim Spilvam no Vecpie­balgas. Viņa kustības no dzimšanas ir ierobežotas.
“Rīga-Valmiera” dalībnieki un brīvprātīgie palīgi sadarbībā ar fondu “Ziedot.lv” vāca līdzekļus palīgierīces “TOBII” iegādei, ar kuras palīdzību atvieglotu puiša zinību apguves gaitas Raiskuma pamatskolas pirmajā klasē. Līdz startam, kas tika dots pusnaktī Rīgā pie Brīvības pieminekļa, kad kopā bija nodziedāta valsts himna, bija saziedoti 3105 eiro, taču skrējiena laikā ziedošana turpinājās.

Skrējienā uzvarēja Pēteris Grīviņš, kurš laboja 1992.gadā uzstādīto rekordu, finišējot pēc septiņām stundām 59 minūtēm un 2 sekundēm. Tieši astoņas stundas distancē pavadīja otrās vietas ieguvējs Kristaps Magone, kurš ir ar saknēm Cēsīs, bet tagad dzīvo Siguldā.

Savu pirmo distanci virs simts kilometriem veica Kaspars Lapsa, kurš bija vienīgais skrējējs no Cēsīm. Viņš finišēja pēc 11 stundām 55 minūtēm un 59 sekundēm, kas absolūtajā vērtējumā viņam deva 37.vietu, bet vīriešu konkurencē – 33. Kopumā pie Brīvības pieminekļa Rīgā uz starta stājās 141dalībnieks, no kuriem finišu – Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas durvju rokturi– sasniedza 117.

Jautāts, kāpēc izvēlējies skriet savu pirmo simtnieku, Kaspars stāsta, ka nu jau pēc garajām distancēm radusies atkarība, lai gan viņa kā skrējēja karjera nav nemaz tik gara. Pērn skrējienā “Cēsu Eco trail” veicis 80 km un gribējies vēl. Viņš smejot stāsta, ka pērn pēc finiša draugi no “Noskrien Cēsis” uzdāvinājuši konjaka pudeli ar uzrakstu: ”Atvērt, kad būs noskrieti 100!”

Atceroties distanci Rīga – Valmiera, Kaspars atzīst, ka veicies apbrīnojami labi: “Man rezultāta mērķa nebija, galvenais – tikt līdz baznīcas kliņķim. Cerēju nokļūt finišā līdz diviem dienā, bet tiku pirms pulksten 12! Pirmos 77 km noskrēju bez apstājas, tad nedaudz skriešanu miksēju ar iešanu, bet centos nepazaudēt tempu. No Rīgas līdz Valmierai noturēju vienādu tempu, esmu patīkami pārsteigts, ka tas izdevās. Īstais temps ļoti svarīgs, vilkties nevar, tas tikai par sliktu, bet piedzīties ne tik nedrīkst. Sākumā nācās sevi pat piebremzēt, jutos ļoti labi, bija sajūta, ka nu tik varētu skriet. Redzi priekšā citus skrējējus un domā- es taču varētu noķert, bet svarīgi šādam vilinājumiem neļauties. Tur mācība no pagājušā gada “Eco trail”. Proti, ka viss jau vēl priekšā, ir jātaupa spēki.”

Skrējējs neslēpj, ka ir pārsteigts par tik augstu vietu, kurā finišējis. Priecīgāks par viņa rezultātu, šķiet, gan esot bijis treneris Austris Āboliņš, kurš palīdzējis sagatavoties šim izaicinājumam un pelnījis vislielāko pateicību. Treneris visu nakti negulējis, sekojot skrējēja gaitām tiešsaistē.
“Par pareizu sagatavošanu laikam vislabāk liecina tas, ka pēc finiša jutos pārsteidzoši labi. Pērn pēc “Eco trail” kādas pārdesmit minūtes biju pilnīgi beigts, tagad kādu minūti pasēdēju un biju gatavs iet tālāk. Protams, tagad arī sagatavotības bāze ir krietni lielāka, un tas ir trenera nopelns.”

Kaspars stāsta, ka skriet pa taisnu ceļu ir nedaudz grūtāk, kā skriet pa mežu – nav kur piesiet skatienu, taču psiholoģiski bijis gatavs skrējienam. Tas palīdzējis arī izdzīvot pusotru stundu ilgušo lietus gāzi, kas naktī pārsteidza skrējējus.

“Pēc aptuveni 30. kilometra sāka sevi pieteikt dažādas vainas, kaut kur iesāpas, jūtu, ka uzberžas tulznas un tamlīdzīgi, bet tādas domas nedrīkst laist klāt, ir jā­skrien.

Laikam jau jābūt nedaudz pasistam, lai skrietu 107 kilometrus, bet finišā tās ir baigās emocijas, tur ir tas laimes hormons, pēc tā jau skrien atkal un atkal. Cits dejo, kāds glezno, citi – skrien garos gabalus.

Pērn pēc 80 km finiša nodomāju, ka tā man bija pirmā un vienīgā garā distance, bet, lūk, atkal skrēju. Šoreiz tādas domas bija kaut kur pie Kocēniem, kad nodomāju, ka gaidāmo “Eco trail” noteikti izlaidīšu. Tagad gan zinu, ka skriešu! Tas prasīja pamatīgu spēku patēriņu, bet jau nākamajā dienā bija tāds spars un emocijas! Ja nogulētu mājās pie televizora, iespējams, būtu vairāk noguris,” stāsta Kaspars.

Skrējiens labdarībai. Uzvarētājs Pēteris Grīviņš kopā ar astoņgadīgo Gustavu Mārci Spilvu un viņa mammu no Vecpiebalgas. Labda­rības skrējiensoļojuma “Rīga-Valmiera” dalībnieki un brīvprātīgie palīgi sadarbībā ar fondu “Zie­dot.lv” vāca līdzekļus palīgierīces “TOBII” iegādei, ar kuras palīdzību atvieglotu Gustavam zinību apguves procesu Raiskuma pamatskola pirmajā klasē.

FOTO: no albuma

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Tituli un medaļas sadalītas

05:22
03.07.2024
9

Valmierā, Jāņa Daliņa stadionā, Latvijas čempionātā vieglatlētikā pieaugušajiem, kur reizē tika noskaidroti arī labākie U23 grupā, uz starta stājās arī vairāki Cēsu novada atlēti. Gandrīz visi tika pie godalgām gan pieaugušo grupā, gan U23 ieskaitē. Jau ierasti teicami startēja trenera Māra Urtāna audzēkņi no “CPSS/ Cēsu Vieglatlētikas klubs” komandas, kopumā izcīnot desmit godalgas. Pirmajā dienā […]

Ar domām jau Parīzē

06:40
29.06.2024
90

Jau rakstījām, ka Parīzes Olimpiskajās spēlēs BMX riteņbraukšanā Latviju pārstāvēs Jaunpiebalgas vidusskolas šī gada absolvente Veronika Monika Stūriška. Viņa aizvada pirmo sezonu U23 vecuma grupā un jau izcīnījusi gan Pasaules, gan Eiropas čempiones titulus. Veiksmīgi starti arī Pasaules kausa izcīņā, kur kopvērtējumā viņai trešā vieta. “Druva” sazinājās ar sportisti, lai pārrunātu aizvadītos Pasaules un Eiropas […]

Skrējiens “Jānis” jau 35. gadu

10:14
27.06.2024
198

Tradicionālajā skrējienā “Jānis”, kas Cēsīs notika jau 35. reizi, dalībnieku skaits itin kupls, vairāk nekā 400 skrējēju un nūjotāju. Pēdējos gados visos “Jāņos” iesaistās arī viņi. Nūjotāji, kas arī pēdējos gados piedalās šajā pasākumā, gan necīnās par godalgotajām vietām, bet pie balvām var tikt noslēguma izlozē. Šoreiz piedalījās 20 Jāņi un sešas Līgas. Dalībnieku vidū […]

Pludmales volejbols sit augstu vilni

10:22
25.06.2024
126

Vasara sevi pieteikusi ar sau­li, lietu un, protams, pludmales volejbolu. Regulārie turnīri sākušies arī Cēsu novadā, un visi pulcē lielu skaitu dalībnieku. “Cēsu Open 2024” Cēsu pilsētas stadionā aizvadīts pirmais posms “Cēsu Open 2024”, un šis turnīrs, ko rīko sporta klubs “IVI”, notiek trešo vasaru. Cīņa par balvām ierasti risinās kungu, dāmu un MIX grupās. […]

Rollerslēpotājiem pirmās medaļas

10:19
25.06.2024
57

Cēsu Olimpiskā centra slēpošanas – biatlona kompleksā aizvadītas Latvijas Slēpošanas federācijas (LSF) kausa izcīņas sacensības rollerslēpošanā, kas vienlaikus bija arī FIS sacensības. Šī bija arī pirmā atlases kārta LSF rollerslēpošanas izlases sastāva noteikšanai dalībai Pasaules kausa posmos. Šogad Latvija būs pirmā, kas uzņems Pasaules kausa posmu rollerslēpošanā, tas notiks jūlija vidū Madonā, norāda LSF pārstāvis […]

Biatlonisti sāk vasaras sezonu

05:25
20.06.2024
308

Jau ierasti vasaras biatlona sacensību sezona sākas ar slēpošanas un biatlona kluba “Cēsis” balvas izcīņu biatlona šaušanas vingrinājumos. Trenere Ilze Cekule stāsta, ka šis ir pirmais pārbaudījums, lai redzētu, kā veicies treniņos vasaras sezonā: “Sacensības notika vingrinājumos, kas raksturīgi biatlona sacensībām, tikai bez slodzes – šaušana uz punktiem pirmā šāviena vingrinājumā, kā arī kombinētajā vingrinājumā […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi