Arēna, kur spēlē Latvijas izlase, ir tikai viena, taču fanu Latvijā neskaitāmas reizes vairāk. Tāpēc lielais vairums spēles vēro televizoros. Vai nu mājās, vai draugu lokā, vai kādā publiskā tusiņā. Taču daudzi hokeja līdzjutēji uzskata, ja hokejs piebrauc klāt, nevar to ignorēt. Arī Valdis Nītiņš jau pērnā gada septembrī iegādājies biļetes, lai pirmo reizi hokeja pasaules čempionātu vērotu klātienē. Un piedzīvotas patiesas emocijas.
“Neviens televizors nevar aizstāt klātbūtnes efektu. Jā, televizorā varbūt var vairāk redzēt atkārtojumus, bet tikai klātienē var izjust spēli pilnībā. Tās emocijas, kas vārās apkārt, nevienu nespēj atstāt vienaldzīgu. Tiesa, cilvēkiem ar jūtīgu dzirdi tur neklājas viegli, jo troksnis ir apdullinošs, bet tas piederas pie īstas līdzi jušanas,” teica V. Nītiņš, kurš arī šodienas spēli Latvija – Slovākija vēros klātienē.
Florbola entuziasts Ilvars Balodis pasaules čempionātu vēro televīzijā, kā pats saka, ar vēsu prātu. Pēc spēles Latvija – Somija, kurā mūsējie zaudēja 0:5, viņš atzīst, ka rezultāts bijis pamatots, jo nevar uzvarēt komandu, kas ir pārāka gandrīz visos komponentos.
“Pēc neizšķirta ar Čehiju daudzi dzīvoja eiforijā un cerēja, ka arī ar somiem izdosies kas līdzīgs. Bet jā-saprot, ka ar tādu metienu attiecību vienmēr neizdosies noturēt neizšķirtu. Atzīsim godīgi, ka pirmajā spēlē veiksme bija Latvijas izlases sabiedrotā. Protams, patīkami, ka bija šāda spēle, ka mūsējie spēja lauzt nelabvēlīgo tradīciju zaudēt Čehijai, bet pārāk lielas cerības arī nevar likt,” secina I. Balodis.
Līdzjutēji ir neizpratnē par tiesāšanu, jo gandrīz ikviena pieskaršanās ar nūju pretiniekam tiek sodīta ar noraidījumu. Arī I. Balodis atzīst, ka laukumā notiekošais arvien mazāk līdzinās hokejam.
“Tas nav normāli, ja tik strikti tiek piešķirti sodi. Tad jau drīz hokejs pārspēs florbolu, kas skaitījās ļoti korekta spēle. Ja katrs pieskāriens tiek uzskatīts par pārkāpumu, tas nav hokejs,” saka I. Balodis.
Gan Valdis, gan Ilvars samērā pesimistiski raugās uz šodienas spēli, jo divas aizvadītās pierādījušas, ka mūsējiem problēmas ar spēli uzbrukumā, jo divos mačos gūti tikai vieni vārti, kamēr Slovēnijas izlase pret Čehiju un Somiju guvusi septiņus.
“Ar bažām skatos uz šo spēli, bet cerība jau galīgi nav zudusi. Mūsējie jau allaž pamanījušies izlīst kā caur adatas aci. Varbūt arī šoreiz viņi saņemsies un notiks brīnums,” saka V. Nītiņš.
Līdzi jušana notiek visur, un Cēsu pilsētas ģimnāzijas skolniece Liene Jeromāne atzīst, ka tā ir apsveicama, jo savējiem atbalsts nepieciešams.
“Kāds entuziasms fanos valda šogad, kad čempionāts notiek Latvijā! Augsto biļešu cenu dēļ daudziem neizdosies apmeklēt spēles klātienē, taču aktīva atbalstīšana notiek ne tikai hokeja hallē. Mani fascinē cilvēki, kuri par izlasi fano no sirds, uztraukti vēro spēles. Hokeja spēļu skatīšanās ir izlāde, emocijas. Neizprotu tos, kuri par hokeja čempionātiem absolūti neinteresējas. Hokejam jābūt izņēmumam, tas ir valstij svarīgs notikums. Manuprāt, pasaules hokeja čempionāts Latvijā nav ikdienišķs notikums,” saka L. Jeromāne.
Līdzjutēji Cēsu ielās un hokeja skatīšanās vietās neizcēlās ar masveidību, jo it visur varēja atrast brīvas vietas šī sporta pasākuma vērošanai, bet tie, kuri bija redzami ejam skatīties spēli, bija iespaidīgi noformējušies. Bez tradicionālajiem Latvijas hokeja izlases krekliem ielās varēja redzēt arī cepures, kuras izkrāsotas Latvijas karoga krāsās, imitētas hokeja ķiveres un valsts karoga krāsojumu uz vaigiem. Viskolorītākais bija kāds aktīvists ar Latvijas karogu rokā un pats viscauri izkrāsojies karoga krāsās. Spēles laikā un pēc tās Cēsīs viss bija mierīgi. Tradicionālā fanu ālēšanās nenotika.
Komentāri