Sestdiena, 2. novembris
Vārda dienas: Vivita, Dzīle, Viva
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Svarīgi būt sportiski aktīvam

Arita Lejiņa
06:13
28.10.2024
246
Aldis Zelcs

Distance pieveikta. Cēsnieks Aldis Zelčs ar piemiņas medaļu pēc finiša UCI gravel Pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā. FOTO: no albuma

Oktobra sākumā Beļģijas pilsētā Hallē norisinājās UCI gravel Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā. Dalībnieku vidū arī cēsnieks Aldis Zelčs, kurš startēja amatieru konkurencē vecuma grupā 50 – 54. “Druva” tikās ar Aldi, lai runātu gan par šajā čempionātā pieredzēto, gan par viņa sportisko dzīvesveidu.

Gravel – populārs jaunums velopasaulē

Gravel ir jauns velo paveids, ātri kļuvis ļoti populārs, un nu notika jau trešais Pasaules čempionāts.
A. Zelčs startēja arī iepriekšējā, bet šoreiz dalība tajā bija jāizcīna: “Divos pirmajos gados, cenšoties šo riteņbraukšanas veidu popularizēt, valstu federācijām tika sūtīti uzaicinājumi. Tagad gravel kļuvis populārs, ikviens, kurš gribētu, Pasaules čempionātā startēt vairs nevarēja. Vajadzēja iziet kvalifikāciju vai nu starptautiskās riteņbraukšanas savienības mačos, vai jābūt nacionālajam čempionam savā grupā. Tā bija mana iespēja, vasarā uzvarēju Latvijas čempionātā grupā 50-54.”

Šobrīd pasaulē gravel ir vis­straujāk augošais riteņbraukšanas novirziens. Divritenis vēlreiz nebija jāizgudro, tikai kāds atrada iespēju, kā šosejas velosipēdu piemērot braukšanai pa zemes ceļiem un takām, un tā lieta aizgāja!

Gravel ir universāls velosipēds, pēc izskata šosejas divritenis, tikai tam var uzlikt platākas riepas ar protektoru. Tad nu ar šosejas riepām tas ir šosejas velosipēds, bet ar gravel riepām var braukt pa takām kā ar MTB velosipēdu. Gravel velosipēdam, kā jau šosejniekam, nav amortizatoru.

A. Zelčš norāda, ka ikdienas velobraukšanai tas ir ļoti piemērots, atliek tikai uzlikt vajadzīgās riepas: “Ja negribas pirkt divus velosipēdus, tas ir vislabākais risinājums! Man ir divi riepu komplekti, viens ar diezgan gludu virsmu šosejai, otrs ar protektoru, ja ir lietains, ja jābrauc pa grants vai zemes ceļu.”

Emocijas visam gadam

Gravel sacensībās sportisti brauc pa dažāda seguma ceļiem, neliela distances daļa ir asfalts, vairāk grants ceļu, taku. A. Zelčs teic, ka sacensības Cēsis – Valmiera ir klasiska gravel distance, jo visdažādākais segums, tikai pārāk īsa. Ja MTB trases garums ir aptuveni 60 km, gravel distance 130 – 150 km.

Pagājušajā gadā Pasaules čempionāts notika Itālijā. Tur bijusi ļoti smaga trase ar pamatīgiem kāpumiem. “Šogad vairāk bija tehniska trase, tajā bija viss iespējamais – no dubļainas takas līdz pilsētas asfaltam un bruģim. Trase veda no vienas pilsētas uz otru, no Halles uz Lēvenu, un daļa arī pa pilsētu. Trase man patika, tikai vajadzēja būt ļoti uzmanīgam, jo pilsētās uz ietvēm, celiņiem dažādi norobežojošie stabiņi, tiltiņi, uzbrauktuves, nemitīgi jāraugās, lai negūtu traumas,” stāsta Aldis.

Sacensības notika divas dienas, pirmajā startēja profesionāļi, otrajā – amatieri dažādās vecuma grupās. Dalībnieku daudz, vismaz divreiz vairāk nekā pērn. Piemē­ram, grupā 50 -54, kur startēja A. Zelčs, pērn bija 105 braucēji, šogad jau 240. Un tā visās grupās, vairāk vīriešu elitē – gandrīz 300, bet rekords vīriešiem amatieriem 19 – 34 gadu grupā, tajā uz starta stājās 531 braucējs. Grupu daudz, starts sekoja viens pēc otra, ik pēc divām minūtēm kāda devās distancē. Pēdējā aplī kopā bija visi iespējamie vecumi, gan dāmas, gan vīri.

A. Zelčs ar īpašām emocijām atceras sacensību atmosfēru: “Ska­tītāju ļoti daudz. Aprēķināts, ka profesionāļu sacensības pirmajā dienā noraudzījās ap 30 tūksotšiem, bet otrajā dienā, kad bija starts dāmām un amatieriem, varētu būt par kādiem desmit tūkstošiem mazāk. Līdzi jušana iespaidīga – ar zvaniem, skaļruņiem, cilvēki abās trases malās. No tā tirpiņas skrien pār kauliem, emocijas iegūtas visam gadam!”

Izbaudīt sacensības

Distance 130 km, bet Aldis saka, ka viņam patīk garās distances. Neesot interesanti braukt uz sacensībām, ja distance tikai 30 km.

“Stundas laika nobrauc, un jādodas mājās. Arī distances Latvijā tikai pa meža takām, bet gravel ir lielāka dažādība, trases, sākot no 130 km, dažādi segumi, ainavas, jābrauc četras piecas stundas, kas ļauj izbaudīt sacensības,” saka A. Zelčs.

Jautāts par dalībnieku sportisko līmeni, viņš atzīst, ka tas ir ļoti augsts: “Es ar savu varēšanu biju tuvāk beigu galam, jo spēcīgākie ir cits līmenis. No uzvarētāja atpaliku minūtes 40, no 240 braucējiem man 200.rezultāts. Nedēļu pirms sacensībām noslimoju, bet tas neko daudz nebūtu mainījis, varbūt būtu kādas 20 vietas augstāk.

Taču uz sacensībām braucu ne jau pēc vietas, bet pēc iespējas būt klāt, redzēt. Tur varēja sastapt daudzas lielākās šosejas riteņbraukšanas zvaigznes. Piemēram, elites grupā uzvarēja beļģu braucējs Vauts van Ārts, kurš ir pasaules top braucējs.

Ja reiz tur esi bijis, saproti, ka tas ir tā vērts.”

10 stundas treniņiem

A. Zelčs ir aktīva dzīvesveida piekritējs, Latvijā startē visos gravel posmos, arī citos MTB braucienos, skriešanas sacensībās, ziemā dod priekšroku slēpošanai, piedalās arī “Noskrien ziemu” posmos. Viņš saka, ka izvēlas aktivitātes svaigā gaisā: “Būt kustībā, tā laikam tāda atkarība. Saprotu, lai labi uztrenētos, pēc treniņiem vajag brīvdienas, bet man grūti divas dienas pēc kārtas neko nedarīt. Otrajā dienā jau kļūstu nemierīgs, ja redzu, ka kāds skrien, brauc ar ričuku, saprotu, ka man arī vajag! Man būtiska arī pašsajūta. Ja esi labā sportiskā formā, tos gadus nejūt. Lai labi brauktu velo sacensībās, vismaz reizi nedēļā kārtīgi jāvingro, lai tās četras piecas stundas uz velo varētu nobraukt. Ja nevingro, ķermenis neturēs. Atceros, pirmajos velobraukšanas gados jau pēc divām stundām bija problēmas, tagad jau gadus desmit vingroju regulāri un varu mierīgi izturēt.”

Viņš saka, ka nedēļā treniņiem velta aptuveni desmit stundas: vingrošana, skriešana, braukšana, vasarā arī peldēšana.

Divi vienā

Tagad velo sezona noslēgusies, Aldis sācis nopietni gatavoties ziemai, viņa iecienītākā ir distanču slēpošana klasiskajā stilā. Lūgts skaidrot izvēli, viņš norāda, ka tas ir interesantāks un sarežģītāks stils: “Ja esi labs klasikā, Eiropā ir iespēja braukt uz ļoti labiem slēpošanas maratoniem, kuru vēsture jau simts gadu. Pie­mēram, “Vasaloppet” Zvied­rijā, kas pagājušajā ziemā notika jau simto reizi, ir 90 km distance. Tepat, var teikt, blakus, ir Tartu maratons, 63 km arī ar senu pieredzi.”

A. Zelčs atklāj, ka sportisko pusi vienmēr cenšas savienot ar ceļošanu: “Man patīk uz sacensībām aizbraukt laikus. Uz “Vasaloppet” braucu jau pirmdien, paslēpoju pa citām trasēm, apskatu apkārtni. Arī uz gravel čempionātu braucu nedēļu iepriekš, iepazinu trasi, vienmēr apvienoju sacensības ar ceļošanu. Neredzu jēgu aizbraukt tikai uz startu un tūlīt pēc finiša sēsties mašīnā, lai brauktu mājās. Ja nevaru izbaudīt to kā ceļojumu, nebraucu vispār. Arī uz Tartu maratonu, kas notiek svētdienās, braucu jau piektdien vai pat ceturt­dien.”

“Vasaloppet” piedzīvojums

Uz “Vaseloppet”, laikam pasaulē leģendārāko slēpojumu, braukuši daudzi Cēsu puses klasikas cienītāji. Tur noteikts 16 tūkstošu dalībnieku limits, vienmēr visas vietas ir aizņemtas, daudzi paliek aiz strīpas. Tur svarīgi būt iespējami tuvāk sākumam, bet kādam jāstartē arī no pēdējām rindām.

“Trīs nedēļas pirms tam startēju Tartu maratonā, rezultātu izsūtīju uz Zviedriju, tiku diezgan labā starta koridorā (6000 – 8000). Ja ne, būtu tuvu beigām, tad jau paiet ilgs laiks, kamēr vispār izkusties no vietas. Bet man tāpat pirmo divu kilometru veikšana prasīja vienu stundu. Sākumā ir lielais stadions ar 20 starta joslām, kas ir aptuveni 600 metru, tad nāk kāpiens kalnā, kur veidojas pudeles kakls. Tur nostāvēju 50 minūtes, lai gan normāli tiktu augšā piecās minūtēs. Tik blīvā pūlī nebiju nekad stāvējis, jāuzmana, lai nesalauž nūjas, nogāze stāva, jo tas ir kalnu slēpošanas kalns, jāturas, lai neslīd atpakaļ. Pirmais kalns ir pamatīgs izaicinājums!”

Simtais “Vasaloppet” maratons bija arī pēdējo 25 gadu lēnākais. Iepriekš trīs dienas lijis, tas izjauca klasikas trasi, nebija iebrauktu sliežu, trase vienā putrā.

“Tas nebija viegli, pārsvarā nācās stumties, jo solī iet grūti. Trasē pavadīju pilnu darba dienu, astoņas stundas, finišēju ap 4700.vietu. Taču likās, ka viss pagāja ļoti ātri, un pēc tam bija liels kaifs.

Esmu pieteicies arī uz nākamo slēpojumu, ceru tikt vēl labākā starta koridorā, jo šajā finišēju gana labi, lai varētu izbaudīt slēpojumu. Ceru, ka divus gadus pēc kārtas slikts laiks nebūs un nebūs lēnais slēpojums,” saka A. Zelčs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Saules kalns pievarēts

10:37
01.11.2024
30

Pēdējās sacensības slēpotājiem vasaras – rudens sezonā jau vairākus gadus ir “Saules kalna izaicinājums”, ko rīko biedrība “Latloppet” un Cēsu Olimpiskais centrs. Sacensību norise vienkārša – dalībniekiem trīs reizes jātiek Saules kalnā Olimpiskā centra slēpošanas – biatlona trasē. Vispirms distance jāpārvar skrienot, tad ar rolleriem jāuzslēpo kalnā klasiskā stilā, tad – slidsolī, visus trīs rezultātus […]

Piedzīvotais basketbola laukumos

06:27
24.10.2024
55

Cēsu novada basketbolistiem un basketbolistēm aizvadītā nedēļa bija notikumu pilna, piedzīvotas uzvaras, zaudējumi, gūta pieredze turpmākajām spēlēm. Pieaugušo komandas aizvadījušas spēles valsts čempionātā, Cēsu pilsētas Sporta skolas jaunieši izmēģināja spēkus Eiropas jaunatnes līgā. Sāk ar zaudējumiem Debijas spēli Latvijas sieviešu basketbola līgas 2.divīzijā aizvadījusi komanda “Cēsis/ CPSS”. Jau rakstījām, ka pēc vairāk nekā desmit gadu […]

Šīs sezonas “Stirnu buks” aizskrējis

07:56
20.10.2024
58

Ar sacensībām Madonas Smeceres silā noslēgusies Latvijas populārākā taku skriešanas seriāla “Stirnu buks” šī gada sezona, kopskaitā jau 11. No marta līdz oktobrim septiņu posmu garumā skrējēji un nūjotāji pulcējās dažādās Latvijas vietās, lai gūtu sacensību gaisotni un, protams, veiktu izvēlēto distanci. Vidēji katrā posmā piedalījās vairāk par trim tūkstošiem dalībnieku, pēdējā uz starta stājās […]

Turpinās novada turnīrs badmintonā

06:46
17.10.2024
52

Izspēlēts Cēsu novada un sporta kluba “Saulrīti” badmintona meistarsacīkšu devītais posms. Šoreiz aktīvāka nekā astotajā posmā bija cīņa sieviešu konkurencē, bet vīru grupā kā parasti spraigas cīņas bija uz visiem četriem laukumiem, notika intriģējošas vienspēles un dubultspēles. Sacensībās piedalījās ari citu valstu badmintonisti. Devītās kārtas veiksminieki vienspēlēs: sievietes: Grieta Jermacāne, Agnese Logoša, Anita Aļļēna, Paula Udrovska, […]

Latvijas čempioni krosā noskaidroti

07:44
16.10.2024
56

Latvijas čempionātā krosā, kas notika Cēsu novadā pie Āraišu vējdzirnavām, dažādās vecuma grupās uz starta stājās rekordskaits dalībnieku – aptuveni 350, arī kupls pulks mūsu novada skrējēju. Sacensības rīko Latvijas Vieglatlētikas savienība sadarbībā ar sporta klubu “Ašais”, kura vadītājs Austris Āboliņš gādā, lai distance būtu iespējami labākā kvalitātē. Šis gads sportistiem un rīkotājiem labvēlīgs, jo […]

Orientēšanās sezona noslēgta

12:16
15.10.2024
54

Te gan uzreiz jāsaka, ka tas attiecināms uz Latvijas čempionātiem un Latvijas kausa izcīņas sezonu, jo seriālos sacensības turpinās. Nakts izaicinājums Čempionātu sezona noslēdzās ar Latvijas čempionātu naktī, kurā startēja arī kluba OK “Me­ridiāns/ CPSS” orientieristi. Varbūt mazākā pulkā, kā ierasts, jo nakts čempionāts ir sava veida izaicinājums, bet cēsnieki parādīja, ka ir tam gatavi. […]

Tautas balss

Kāpēc pārtika tik dārga

10:22
01.11.2024
20
Lasītāja raksta:

“Klausos, ka ekonomikas ministrs solās ar tirgotājiem runāt par augstajām pārtikas cenām, ka tās gluži neatbilst tirgus nosacījumiem. Šī nu ir tā reize, kad jāpiekrīt politiķim. Tiešām nav normāli, ka trauciņš jogurta, kas pirms pusgada maksāja nepilnu eiro, tagad jāpērk par 1,5 eiro. Ne elektrība kļuvusi dārgāka, ne degviela. Nav arī dzirdēts, ka kāds ļoti […]

Kāpēc es nesvinu Halovīnu?

10:21
01.11.2024
23
Armīns raksta:

Šie svētki aicina uz ciešāku kontaktu ar nāvi, maģiju, šaus­mām, vardarbību, bailēm. Jātērpjas maskās un tērpos, lai iejustos raganu, vampīru, nāves un citos ļaunos tēlos. Jāatdarina to īpašības un rīcība, kura ir negatīva pret cilvēkiem. Biedēt citus, lai pēc tam uzjautrinātos, ka izdevies radīt baiļu un šausmu sajūtu apkārtējos. Draudēt citiem ar ļaunu rīcību, ja […]

Paši lūdza, lai ievēl

16:01
26.10.2024
31
Cēsnieks raksta:

“Saeimas deputātiem pašiem nu gan vajadzētu lemt par algu iesaldēšanu. Neesmu no tiem, kas uzskata, ka politiķiem, lielu institūciju un iestāžu vadītājiem jāmaksā maz, taču tagad, kad visiem jāsavelk jostas, pilsoņu vēlētās varas pārstāvjiem jāprotas. Turklāt viņi taču paši piedāvāja savus pakalpojumus tautai, lūdza, lai viņus ievēl, jo grib strādāt sabiedrības labā. Tagad pašiem jāsaprot, […]

Gandrīz jāuzbāžas

16:00
26.10.2024
22
9
Seniore raksta:

“Traki, ka valdībai, pašvaldībām un māju apsaimniekotājiem gandrīz jābāžas virsū iedzīvotājiem, lai viņi izvēlas siltināt savu daudzdzīvokļu namu. Tagad taču ir daudz labu piemēru, visiem taču skaidrs, ka remontiem izdotā nauda atmaksājas, ka ietaupījums ir. Arī dzīvokļa vērtība palielinās, kad pats īpašnieks vai mantinieki to gribēs pārdot, cena siltinātā mājā būs daudz augstāka nekā nolaistā […]

Kaķi ir mīļi, bet turēšanai jābūt organizētākai

16:00
26.10.2024
21
Lasītāja raksta:

“Liepā pie kādas daudzdzīvokļu mājas pulcējas daudz kaķu, cik no tiem saimnieku, cik bezsaimnieku, kas zina. Tur viena kundzīte dzīvniekus baro. Vai kaķi sterilizēti? Diezin vai, izskatās, ka parādās arī kaķēni, bet varbūt kļūdos. Taču dzīvnieki klīst apkārt, rada netīrību, ir smakas. Kam vajadzētu palīdzēt nokārtot to kaķu lietu, lai pie ēkas ir kārtība,” ar […]

Sludinājumi