Ar izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes informāciju par nākamā gada valsts budžetā paredzēto 3,2 miljonus latu finansējumu pašvaldību dibināto sporta skolu treneru algām un pieņemto rezolūciju – nepieļaut tālāku sporta sistēmas sagraušanu, noslēdzās Latvijas sporta konference, kuras mērķis bija analizēt šā brīža stāvokli jaunatnes sportā.
Konferenci rīkoja Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome un Latvijas Sporta skolu direktoru padome. Tajā piedalījās vairāk nekā 230 jaunatnes sporta pārstāvji no sporta skolām, federācijām, pašvaldībām un klubiem, kā arī pašvaldību vadītāji un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.
Ministre norādīja, ka 2009./2010.mācību gadā 44 pašvaldībās darbu uzsākušas 67 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes un sporta iespējas tiek nodrošinātas 25257 audzēkņiem 38 sporta veidos. Koķe atzina, ka tas ir labs rādītājs, ņemot vērā kopējo finanšu resursu samazinājumu.
Koķe konferences dalībniekus informēja, ka šobrīd, valsts budžeta projekta veidošanas gaitā izdevies nodrošināt, ka pašvaldību dibināto sporta skolu treneru algām esošo resursu ietvaros paredzēti 3,2 miljoni lati. Viņa apliecināja, ka līdzekļu sadale pedagogu algām, tajā skaitā – sporta skolu treneru atalgojumam, ministrijā ir caurskatāma un notiek saskaņā ar kritērijiem; tam ir īpaši veidota komisija, kurā pārstāvēti arī sadarbības partneri.
Ministre norādīja, ka šie 3,2 miljoni latu uzlabo situāciju, salīdzinot ar to, kāda tā bija gan mēnesi atpakaļ, gan jo īpaši – veicot grozījumus 2009.gada budžetā, kad Finanšu ministrija, nekonsultējoties ar IZM, sporta skolu treneru algām pilnībā samazināja finansējumu līdz 0 latiem. Taču, neskatoties uz to, IZM, samazinot savu aģentūru skaitu un izdevumus, nodrošinājusi pusmiljonu latu sporta skolu treneru algām no septembra līdz decembrim. Ministre arī pateicās pašvaldībām par atbildīgo iesaistīšanos šī jautājuma risināšanā.
Koķe atzinīgi novērtēja sadarbību ar sociālajiem partneriem, kopīgi rodot risinājumus, īpaši – saistībā ar sporta skolu treneru atalgojumu. Viņa uzsvēra, ka tieši šāda konstruktīva sadarbība ir turpināma, jo šāda rīcība vairo argumentus nozares atbalstam.
Savukārt Sporta skolu direktoru padomes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe Latvijas Sporta konferencē sacīja, ka šogad nozarei samazinātā finansējuma dēļ no darba atbrīvoti 132 sporta skolu treneri, bet vēl 61 aizgājis no šī darba vai pensionējies. Kopējais finansējuma samazinājums sporta skolām sasniedzis 65%, kas uz kopējā fona vērtējams kā dramatisks.
Arī LOK prezidents Aldons Vrubļevskis pauda, ka solītie 3,2 miljoni latu ir ierakstīti 2010.gada bāzes budžetā to funkciju sarakstā, ko vēl samazinās, nezināms gan vēl, cik lielā apmērā. Līdz ar to šis finansējums saruks līdz 2,5 miljoniem latu vai vēl vairāk.
Visi konferences dalībnieki rezolūcijā atzina, ka vēlas, lai tiktu nodrošināta sporta dzīves organizācijas un pārvaldes pēctecība un loģiska attīstība gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Lai ar sportu atbilstoši interesēm un talantiem savu dzīvesvietu tuvumā varētu nodarboties tūkstošiem bērnu un jauniešu, un labākajiem būtu iespējas pilnveidot sporta meistarību un pārstāvēt Latviju starptautiskās sacensībās līdz pat Olimpiskajām virsotnēm.
Rezolūcijā, kas adresēta sporta federācijām, pašvaldībām, valdībai un Saeimai ir aicinājums turpmāko gadu valsts budžetos saglabāt un pēc iespējas palielināt finansējumu sporta pedagogu darba samaksai, ievērot likumdošanu, kas paredz pašvaldībām iedzīvotāju veselīga dzīvesveida un sporta veicināšanu, kā arī izpildīt Eiropas Parlamenta izteiktās prasības par ne mazāk kā 3 sporta stundu nedēļā nodrošināšanu skolās un sākot ar 2011.gadu atgriezties pie „Nacionālās sporta attīstības programmas 2006.-2012.” izpildes, nodrošinot valsts budžetā papildus finansējumu bērnu un jauniešu sportam plānoto LVL 750 000 apjomā.
Komentāri