Laikā, kad runā, ka sporta attīstība nākotnē jābalsta sporta klubos, kā tas ir Rietumu pasaulē, ir klubi, kuri jau pārdzīvojuši ne vienu vien desmitgadi. Tā uz pastāvēšanas 30 gadiem tikko atskatījās sporta klubs “Saulrīti”.
Tā kā plašas svinības šobrīd nav iespējamas, neliels svētku brīdis notika vienā no treniņiem sporta namā Cēsīs, Pūces ielā, kur badmintonisti divas reizes nedēļā aizvada treniņus.
Vēsturei. Sporta kluba “Saulrīti” statūtus rotā tagadējā Valsts prezidenta Egila Levita paraksts, kurš tobrīd bija Latvijas tieslietu ministrs.
Jau ilgus gadus kluba vadītājs ir Oļģerts Tīliks, kurš bija klāt arī tā dibināšanā, bet ar sportiskajām aktivitātēm saistīts vienmēr. Oļģerts atcerējās, ka savulaik, strādājot PMK-8, viņam vienmēr paticis organizēt, nevis sēdēt kabinetā. Rīkojis skijoringu, autoralliju “Saulrīti”, citas sacensības, uzņēmumam bijusi basketbola komanda, bet nebija savas sporta zāles.
“Tad tika pieņemts lēmums būvēt “silto apmaiņas noliktavu” ar deviņus metrus augstiem griestiem, kas atbilst starptautiskajām volejbola prasībām. Būvei tika dots tāds, ja tā var teikt, kodēts nosaukums “siltā apmaiņas noliktava”, jo Padomju Savienībā pēc 1980.gada vasaras olimpiskajām spēlēm piecus gadus bija aizliegts būvēt jebkādu sporta infrastruktūru. Taču padomju cilvēki vienmēr prata rast risinājumu, un mēs šo “praksi” pārņēmām no igauņiem, kuri uzbūvēja “silto ūdens ņemšanas vietu”, kur varēja trenēties peldēšanā. Tā tapa “Saulrītu” sporta nams, kur bija arī neliela viesnīciņa,” atceras O. Tīliks.
Taču pienāca pārmaiņu laiks, kas lika domāt arī par pārmaiņām sporta dzīvē. Kādā vasarā Latvijā lielākajās orientēšanās sacensībās “Kāpa” O. Tīliks iepazinās ar Zviedrijas orientieristiem, kuri viņam izpalīdzēja brīdī, kad mežā atteicās kalpot kompass. Nodibinājās kontakti, zviedru puse bija gatava plašākai sadarbībai, uzņemot pie sevis arī Cēsu orientieristus, bet, lai to varētu izdarīt, vajadzēja nodibināt sporta klubu, kas būtu sadarbības partneris. Un 1991.gada 22.augustā notika kluba dibināšanas sanāksme, bet trīs gadus vēlāk kluba statūtus apstiprināja tā laika tieslietu ministrs, šobrīd Valsts prezidents Egils Levits. Pirmais kluba prezidents bija Geonārs Rudaks. Sākuma posmā kluba mājvieta bija minētais sporta nams “Saulrīti”, taču tad pašvaldība ēku pārdeva un nācās meklēt jaunas telpas. Badmintonisti trenējušies un spēlējuši sporta zālē Lapsu ielā, tagad pārcēlušies uz Pūces ielu, kur ir krietni labāki treniņu apstākļi.
Sporta klubu “Saulrīti” dibināja orientieristi, pēc laika pievienojās badmintonisti, un badmintons klubā kļuva par galveno sporta veidu. Kādus gadus darbojās arī novusa sekcija, bet tad novusisti izveidoja savu klubu. Sadarbība ar Zviedrijas orientieristiem ilga daudzus gadus, pēdējā laikā tā noklususi, jo cilvēki, kuri to virzīja no Zviedrijas puses, aizgājuši no aktīvās darbības, bet jauni kontakti nav nākuši vietā.
Stāstot par kluba lielāko panākumu, O. Tīliks rāda uz kausu, ko izcīnījuši 1996.gadā badmintona turnīrā Vilhelmshāfenā Vācijā. Latviju tajā pārstāvēja tikai klubs “Saulrīti”, izcīnot augsto otro vietu. Tas bijis pārsteigums gan vāciešiem, gan, visvairāk, jau pašiem kluba badmintonistiem.
Svētku reizē klubu sveica arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, norādot, ka viņam sporta klubs “Saulrīti” vienmēr asociējas ar badmintonu un Oļģertu Tīliku: “Tas ir apsveicami, ka viņš jau trīs gadu desmitus “deg” par šo sporta klubu, par tajā pārstāvētajiem sporta veidiem.”
Cēsu pašvaldības sporta koordinatore Ineta Krūmiņa teica paldies O.Tīlikam par aktivitāti, par komunicēšanu ar domi, par to, ka tiek uzturēts dzīvs badmintons, kas papildina plašo sporta veidu piedāvājumu Cēsīs. Paldies arī Grietai Jermacānei, kura darbojas ar bērnu grupām, veidojot šī sporta veida piramīdu. Svētku reizē tika sveikti arī tie, kuri vislabāk aizvadījuši treniņspēles. Laikā, kad sacensības rīkot nevarēja, bet bija ļauti treniņi, tajos ieviesa sacensību garu. Gandrīz 40 spēlētāji aizvadīja piecu posmu treniņspēles, un, saskaitot kopā tajā iegūtās vietas, tika noskaidroti labākie šajā treniņsezonā. Vīriešu konkurencē par uzvarētāju kļuva Ivars Petrovskis (Siguldas novads), otrais Viktors Ivanovs (Amata), Jēkabs Antons (Cēsis). Dāmām pirmā Kristiāna Tīlika (Cēsis), otrā Anita Aļļēna (Cēsis), trešā Gunta Lapiņa (Priekuļi).
Komentāri