Sporta klubs “Cēsis” jau kļuvis par atpazīstamu zīmolu Latvijas sportā. Četras kluba komandas par sevi likušas runāt ne tikai līdzjutējiem, bet arī sporta ekspertiem, jo spējušas radīt intrigu. Te īpaši jāatzīmē sieviešu komandas ambiciozais pieteikums uz čempionu titulu, kas gan palika neīstenots, arī kņada ap florbola komandas spēlētāju Jāņa Alpa un Aigara Belasova pārnākšanu uz Cēsīm no Rubenes.
Sporta kluba “Cēsis” prezidents Jānis Rozenbergs un kluba pārstāvis Andris Mihaļovs atzīst, ka četras komandas tomēr ir labāk nekā viena.
“Dzirdēti daudzi apgalvojumi, ka labāk būtu viena spēcīga komanda, bet četru komandu priekšrocība ir tā, ka katru gadu kāda var izšaut. Sezonu iepriekš iepriecināja abas basketbola komandas, šogad – florbolisti un basketbolistes. Bet, uzliekot visu uz vienas kārts, var zaudēt pilnīgi visu,” saka. J.Rozenbergs.
A.Mihaļovs piebilst, ka ideālais variants, ja izšautu visas četras, un viņam esot klusa cerība, ka tāds brīdis pienāks. Runājot par aizvadīto sezonu, viņš saka, ka jāņem vērā divi aspekti: “Viens ir tīri sportiskais sasniegums, ko apliecina vieta turnīra tabulā. Bet ne mazāk svarīgs faktors ir pilsētas publicitāte, un šajā jomā esam izskanējuši ar visām četrām komandām. Priecē arī pozitīvās atsauksmes par cēsnieku spēju uzturēt visas komandas labā līmenī.”
Vīriešu basketbols
Pirms divām sezonām vīriešu komanda “Cēsis/Remarks” aizvadīja veiksmīgu debijas sezonu Latvijas basketbola līgā, tāpēc arī uz nākamo sezonu, nu jau aizvadīto, uzstādījums bija itin nopietns, iekļūt izslēgšanas spēlēs – būt LBL četriniekā. Taču sezona pierādīja, ka šoreiz latiņa bijusi uzlikta augstu, jo cēsnieki ierindojās otrās divīzijas sestajā vietā.
A.Mihaļovs atzīst, ka pārmest komandai nav ko, jo jāņem vērā vairāki svarīgi apstākļi: “Latvijas basketbolā notiek strauja attīstība, tāpēc ar mūsu finansiālajām iespējām nevar pietuvoties augšgalam, jau iekļūt pirmajā desmitā ir grūts uzdevums. Pagaidām nevaram piesaistīt sponsoru, lai tēmētu uz augstām vietām.”
Sporta kluba pārstāvji atzīst, ka sezonas sākumā spēlētāju saraksts devis cerības uz veiksmīgu norisi, arī pirmajās četrās spēlēs gūtas četras uzvaras. Tad sekoja sāpīgs zaudējums, pēc tā vairs neizdevās atgūties. Pirmajā aplī kļuva skaidrs, ka mērķis paliks neīstenots, tāpēc tika dots uzstādījums būt labākajiem otrajā divīzijā. Diemžēl bedre turpinājās, un uzstādījumu nācās vēlreiz mainīt, nosakot, ka svarīgi saglabāt vietu LBL.
“Neveiksmju iemesli daudz analizēti, bet nākamajā sezonā vajadzētu bāzēties uz sporta skolas audzēkņiem. Tiesa, ir domstarpības ar vienu no treneriem, bet šī problēma tiek risināta. Cēsu sporta skolā mācās tik daudz basketbolistu, nevar būt, ka nevaram nokomplektēt savu komandu, tāpēc šajā procesā vajadzētu iesaistīties ikvienam,” saka A.Mihaļovs.
Visticamāk, ka trenera postenī paliks Vladimirs Kiseļovs, kuram jau ir divu gadu pieredze Latvijas basketbola līgā. Uzstādījums ir palikt LBL līgas 2.dīvizijā, neizkrītot uz amatieru līgu.
“Būtu nepareizi atteikties no LBL komandas, jo basketbola tradīcijas Cēsīs ir un tās jāturpina,” piebilst J.Rozenbergs.
Volejbols
Komandai “Cēsu alus”, kas startē Latvijas – Igaunijas apvienotajā “Schenker” līgā, aizvadītā sezona bija kā pa celmiem. Gūtas uzvaras pat pret spēcīgiem pretiniekiem, taču piedzīvoti arī divi sāpīgi zaudējumi pret vājāko komandu no Viru (Igaunija). Tā turnīrā guva tikai divas uzvaras un abas pret Cēsu volejbolistiem. “Schenker” līgā cēsnieki palika ārpus astotnieka, bet Latvijas čempionātā ierindojās piektajā vietā.
Sporta kluba vadībā kā attaisnojumu ne pārāk veiksmīgajai sezonai min divus iemeslus. Savu negatīvo artavu deva traumas, kas vajāja dažus pamatsastāva spēlētājus, bet rezervisti nespēja turēt līdzi. Īpaši tas sakāms par cēlāju Tomasu Marnicu, bet labs šī posteņa spēlētājs ir veiksmes pamats.
“Jāņem vērā arī tas, ka mums ir vienīgā tīrā amatieru komanda, citos Latvijas spēcīgākajos klubos visi spēlētāji vai daļa komandas ir profesionāļi, kuri par to saņem pienācīgu atalgojumu. Tad no viņiem var prasīt pavisam citu atdevi. Protams, to nevar uzstādīt kā attaisnojumu, bet tas raksturo reālo situāciju. Lai gan, ja nebūtu traumas, komanda būtu tikusi krietni augstāk,” ir pārliecināts J.Rozenbergs.
Pēc zaudējuma Viru komandai, kas nogrieza ceļu uz “Schenker” līgas izslēgšanas spēlēm, bijušas smagas pārdomas, tomēr nolemts nemest plinti krūmos un neatteikties no volejbola komandas. “To uzskatītu par vājumu, nevis par mūsu spēku. Tāpēc ir jāpieceļas un jācīnās tālāk,” piebilst J.Rozenbergs.
Pēc sezonas nolemts pastiprināt treneru korpusu. Interneta portālos jau pavīdēja ziņa, ka nākamajā sezonā pie komandas vadības stāsies volejbola aprindās labi zināmais Valts Mihelsons, kurš no 2002. līdz 2005.gadam bija Latvijas vīriešu izlases galvenais treneris, kā arī strādājis ar “Lāse/R” vienību. J.Rozenbergs informēja, ka galīgā vienošanās vēl nav panākta, tas kļūs zināms tuvāko nedēļu laikā.
Ja tā notiks, treneris Jānis Grīnbergs būs V. Mihelsona asistents.
Sieviešu basketbols
Šī komanda aizvadītajā sezonā Latvijas sportā radīja pamatīgu ažiotāžu, sieviešu basketbolu paceļot vēl nebijušos popularitātes augstumos. Fakts, ka uz komandas “Cēsis” spēlēm nāca rekordliels skaits līdzjutēju, runā pats par sevi.
“Sezonas sākumā uzticējāmies Krišjānim Kļaviņam, kurš nāca ar reālu piedāvājumu un savu redzējumu. Kad bijām vienojušies par principiem, vairs nejaucāmies komandas darbībā. Viņam pienākas visi nopelni un arī pārmetumi par nerealizētajām cerībām. Ieguvums ir lielāks nekā zaudējums, jo konkurence komandā un līgā radīta, komanda spēja pacelties virs amatieru komandas līmeņa,” saka A.Mihaļovs.
Cēsnieku spēks lika sasparoties arī galvenajām sāncensēm “TTT”, kuras pelnīti kļuva par čempionēm. Diemžēl Cēsu spēlētājas ar “TTT/Rīga” saveda kopā jau pusfinālā, un cerētā intriga izpalika. Pēc neveiksmīga pusfināla tika nomainīti komandas treneri, un otro gadu pēc kārtas komanda “Cēsis” atnesa bronzas godalgas. Daudz spriests, vai bija vajadzība pēc viesspēlētājām, jo šī vieta varbūt tiktu izcīnīta saviem spēkiem, bet tagad to vairs nepierādīt. Šis gads skatītājiem un spēlētājām atnesa pozitīvas emocijas, un gribas cerēt, ka arī nākamā sezona tiks uzsākta uz šādas nots.
Florbols
Lielākos panākumus sporta klubam “Cēsis” aizvadītajā sezonā atnesa komanda “Cel Tik/Lekrings”, izcīnot vicečempionu titulu. A. Mihaļovs saka, ka saknes panākumiem meklējamas jau agrāk: “Pēc iepriekšējās sezonas sapratām, ka nepieciešams pastiprināt treneru korpusu. Sākumā darbu sāka Andris Zvejnieks, kurš lika pamatus fiziskās sagatavotības treniņiem. Taču sezonas pirmajā pusē sapratām, ka viņš nespēs izpildīt noteiktos uzdevumus, un pārtraucam sadarbības līgumu. Viņa vietā stājās Normunds Grunckis, un uzskatām, ka trāpīts desmitniekā, jo viņš ir viens no labākajiem florbola treneriem valstī.”
Arī nepieciešamība pastiprināt sastāvu briedusi ilgāku laiku, uzmanības lokā bijuši ne tikai “Rubenes” spēlētāji Jānis Alps un Aigars Belasovs, bet vēl vairāki spēlētāji no citām komandām. Notikušas pārrunas ar visiem, bet beigās izvēle kritusi uz šiem diviem.
“Tagad komandai ir uzstādīts mērķis izcīnīt čempionu titulu, un tieši florbolistiem ir vislielākās iespējas nākamajā sezonā to īstenot. Jautājums, vai visi spēlētāji spēs izturēt fizisko un psiholoģisko spriedzi,” saka. J.Rozenbergs.
A.Mihaļovs atgādina, ka sporta klubs „Cēsis” nav pašvaldības organizācija, bet dažu cilvēku dibināta sabiedriskā organizācija: “Jā, pašvaldība sniedz finansiālo atbalstu, bet tā ir tikai neliela daļa no nepieciešamā finansējuma. Pārējā nauda jāatrod pašiem. Ja kāds ir gatavs sniegt atbalstu, esam allaž gatavi sadarbībai.” Fakti: Sporta kluba “Cēsis” komandu izcīnītās vietas: * “Cel Tik/Lekrings” (florbols) – 2.vieta augstākajā līgā; * “SK Cēsis” (sieviešu basketbols) – 3.vieta augstākajā līgā; * “Cēsu Alus” (volejbols) – 10.vieta “Schenker” līgā, 5. vieta Latvijas čempionātā; * “Cēsis/Remarks” (basketbols vīrieši) – 6. vieta LBL 2.divīzijā.
Komentāri