Digitālajā platformā “Zwift” aizvadītajā nedēļā notika “Veloprofs” Latvijas kauss šosejas riteņbraukšanā, kurā labus rezultātus parādīja cēsnieki: trešo vietu izcīnīja Mārtiņš Blūms, piekto – Kaspars Serģis.
Tagad par virtuālo sportu tiek runāts daudz, notiek sacensības basketbolā, autosportā, taču laikam jau virtuālā riteņbraukšana ir visvairāk pietuvināta realitātei. Ja citos sporta veidos, skatoties ekrānā, panākumus var gūt un arī gūst nevis sportisti, bet tie, kuriem dators ir ikdiena, virtuālajā riteņbraukšanā pedāļi jāmin pa īstam.
Atcerējos kādu interviju ar K. Serģi pirms vairākiem gadiem, kad viņš stāstīja par šo īpašo datorprogrammu, kas savienota ar velotrenažieri. Braucējs var izvēlēties trasi, ja tā ved pret kalnu, programma nodrošina atbilstošu slodzi. Viss pārdomāts, datora vai televizora ekrānā ir ainava, citi braucēji, var braukt treniņos, piedalīties sacensībās. Toreiz Kaspars, kā smejot, teica, ka drīz ārā neviens nebrauks, viss notiks virtuālajā vidē. “Covid-19” to tiešām pārvērta realitātē.
Ja pasaules mērogā virtuālās velosacensības notiek regulāri, aizvadītajā nedēļā Latvijas Riteņbraukšanas federācija un veikals “Veloprofs” apvienoja spēkus, lai šajā vidē organizētu Latvijas kausa sacensības šosejas riteņbraukšanā. Latvijas riteņbraukšanas vēsturē šādas virtuālās sacensības notika pirmo reizi. Startēja 70 Latvijas riteņbraucēji, katrs atrodoties savā mājā. Braucēju vidū visi labākie šosejas un MTB velosportisti, tostarp Toms Skujiņš, Krists Neilands, Emīls Liepiņš, Mārtiņš Blūms, Oskars Muižnieks, Māris Bogdanovičs, Kaspars Serģis un citi.
Riteņbraucēji veica 40 kilometru garu distanci pa Austrijas pilsētas Insbrukas ielām un apkārtnes ceļiem. Tika veikti vairāki apļi ar izteiktu kāpumu katrā. Pirmās 15 minūtes riteņbraucēji veica kopīgā grupā, pēc tam ātrums auga, un pamazām līderu grupa kļuva mazāka. Tās priekšgalā bija gan Toms Skujiņš, gan Krists Neilands un Mārtiņš Blūms, kuri spēja aizmukt no sekotājiem. Neilgi pirms finiša atrāvienā devās Mārtiņš Blūms, tomēr Krists Neilands un Toms Skujiņš atpalika vien pāris sekundes, un pēdējos metros dramatiskā cīņā uzvaru izraut izdevās Neilandam. Otrais T. Skujiņš, bet M. Blūms trešais. Piektais finišēja Kaspars Serģis.
Sarunā ar “Druvu” M. Blūms pastāstīja, ka šīs nebija viņa pirmās sacensības virtuālajā vidē, arī pirms tam startējis augsta līmeņa sacensībās kopā ar sportistiem no profesionālajām šosejas riteņbraukšanas komandām. Jautāts par distances pēdējiem metriem, viņš atzīst, ka laikam pārāk ātri uzsācis pēdējo rāvienu, nespējis noturēt tempu līdz galam, tāpēc konkurenti pēdējos metros aizbraukuši garām.
Lai arī nācās samierināties ar trešo vietu, viņam kā MTB braucējam bija jācīnās ar profesionāliem šosejas riteņbraucējiem. Mārtiņš atzīst, ka virtuālajā vidē spēki ir līdzīgāki nekā uz šosejas: “Virtuālajās sacensībās tiek ņemtas vērā arī citas nianses, dažkārt, piemēram, arī braucēja svars. Teiksim, īsākās trasēs tiek ņemta vērā tāda mērvienība kā vats uz kilogramu. Dabā masīvāks braucējs spētu aizbēgt no tievāka braucēja, bet virtuālajā vidē tā nenotiek. Virtuālajām sacensībām ir sava specifika, bet sacensību garšu tās noteikti iedod. Ir augsts pulss, lielas jaudas, viss kā sacensībās. Virtuālās velosacensības tiešām kļuvušas populāras, tās rāda pat “Europsort” kanālā, kas normālā režīmā, visticamāk, nenotiktu. Bet interesanti arī šādus mačus paskatīties, tas ļauj redzēt, ar kādu jaudu profesionālie sportisti griež pedāļus.”
Kā zināms, Mārtiņš pārstāv Nīderlandē reģistrēto profesionālo kalnu riteņbraukšanas komandu “CST PostNL Bafang”, bet tagad ikdiena paiet Priekuļos. Viņš stāsta, ka Latvijā riteņbraucējiem ir visas iespējas trenēties, te ierobežojumi neliek sēdēt mājās kā citviet Eiropā: “Tur sportistiem apmēram pusotrs mēnesis bija jāpavada tikai uz trenažiera savā mājā. Tādi treniņi nekad nespēs aizstāt reālos, apkārt iespējama kāda rosība, ir citi darbi, tur zūd konkrētība.”
Pats jau savācis daudzus kilometrus, stundas, pastrādājis fiziskā līmeņa uzlabošanai, darbojoties ar svariem. Viņš arī atzīst, ka varētu jau velo trenažieri vispār neizmantot, bet virtuālajās sacensībās vērts piedalīties arī sociālās vides uzturēšanai: “Tur zināmie braucēji vismaz atkal esam it kā kopā. Arī no manas komandas daži brauc, lai gan es laikam esmu pieredzējušākais. Tas pateicoties mūsu ziemām, kas neļauj tik daudz braukt ārā kā dienvidos, tad nu ziemas laikā Latvijā vairāk nākas braukt uz trenažiera.”
Sportists cer, ka šajā nedēļā kļūs zināms šīs sezonas MTB kalendārs. Šosejas kalendārs jau izstrādāts galvenajām sacensībām, viņiem sezonas sāksies augustā, visticamāk, arī MTB braucējiem tā varētu būt, jo šajā riteņbraukšanas veidā sacensībās startē mazāk dalībnieku nekā šosejā. Pēc Mārtiņa teiktā, sezona var turpināties arī novembrī, decembrī, un pilnīgi iespējams, ka šoreiz nebūs pārtraukums starp sezonām, vienai beidzoties, sāksies nākamā.
“Varēšu atgriezties labā kondīcijā, jo darbs ieguldīts liels, tad jau rezultātiem arī vajadzētu būt. Katrā ziņā būs interesanti, var jau būt, ka pārmaiņas arī kādreiz vajadzīgas,” piebilst M. Blūms.
Komentāri