Eiropas jaunatnes basketbola līgas Final Four, kas risinājās Cēsu sporta kompleksā, intrigu saglabāja līdz pēdējās spēles pēdējām sekundēm. Spēlē starp Cēsu sporta skolas 1991.gadā dzimušo zēnu komandu un Zviedrijas “BC Fryshuset” izšķīrās pirmās vietas liktenis. Ja cēsnieki uzvarētu kaut ar viena punkta pārsvaru, viņi sev nodrošinātu pirmo vietu turnīrā, bet zaudējuma gadījumā paliktu pēdējā, ceturtā vietā. Spēle bija ļoti aizraujoša, cēsnieki lielāko daļu atradās vadībā, taču viesi visu laiku mina uz papēžiem. Pēdējā minūtē viņi spēja izvirzīties vadībā, mājnieki spēja panākt neizšķirtu, bet pēdējo vārdu teica zviedri, uzvarot ar 70:68. Tādējādi viņiem pirmā vieta, mājniekiem – ceturtā.
Jau rakstījām, ka Cēsīs par medaļām cīnījās četras jaunatnes Eirolīgas komandas. Līdz ar jau divām minētajām spēlēja arī “BC Minsk 2006” no Baltkrievijas un “SC Rapla” no Igaunijas. Visas cīņas bija ļoti spraigas, apliecinot, ka komandas ir spēkos līdzvērtīgas. Līdzjutēji, kuru sporta kompleksā netrūka, varēja vērot augsta līmeņa basketbolu.
Mājniekiem turnīra sākums gan nebija veiksmīgs, jo pirmajā spēlē nācās piedzīvot sāpīgu zaudējumu 60:81 . Treneris Artis Stankēvičs, kurš vadīja komandu šajā turnīrā, atzina, ka šī spēle bija pilnīgs pretstats nākamajām divām: “Vai nu puiši bija pārdeguši, vai pārāk sakoncentrējušies pirmajai spēlei, jo savā laukumā gribēja parādīt vislabāko sniegumu. Šajā vecumā labi parādās tā mandrāža. Brīžiem spēles pavedienu izdevās aizķert, bet noturēt savu spēles stilu tomēr nespējām. Baltkrieviem īstajā brīdī iekrita, viņi uztaisīja izšķirošo izrāvienu, un spēles liktenis bija izšķirts. Tā bija komanda, ko vajadzēja uzvarēt bez problēmām, lai gan rezultāts rāda pretējo.”
Otrajā spēlē cēsnieki sīvā cīņā pieveica igauņus – 79:76, bet pēdējā spēlē, kā jau minēts, piedzīvoja zaudējumu.
“Lielāko spēles daļu pret zviedriem bijām vadībā, bet vairākas nerealizētas izdevības no groza apakšas, vairāki viņu gūtie trīspunktnieki,
ko nevajadzēja pieļaut, deva pretiniekam tādu pacēluma vilni. Mača beigās viņu saspēles vadītājs iemeta trīs pustālos metienus, kas bija sāpīgs trieciens mums. Ja viens ietu garām, mēs būtu aizķērušies pie uzvaras. Tā notika, ka pirmās vietas liktenis palika viena precīza metiena attālumā. Puiši pirms spēles zināja šī mača lielo nozīmi, un cīņas spara trūkumu pārmest nevar. Gāja uz visu banku, pietrūka pavisam, pavisam nedaudz. Ja būtu izdevies rezultātu pēdējās sekundēs izlīdzināt, esmu pārliecināts, ka pagarinājumā mēs viņus būtu vinnējuši. No vienas puses žēl, ka palikām bez medaļām, bet no otras – būs, uz ko tiekties, un nebūs nevajadzīgās zvaigžņu slimības. Būs ko pārdomāt pa vasaru, lai nākamajā sezonā spēlētu ar vēl lielāku niknumu,” saka A. Stankēvičs.
Visās spēlēs laukumā valdīja ļoti līdzīga cīņa, un gandrīz visās uzvarētājs noskaidrojās pašā mača galotnē. Par komandu līdzvērtīgajiem spēkiem liecina zviedru komandas uzvaras ar minimālu pārsvaru
86:85 pret igauņiem, 70:68 pret Cēsīm un 56:54 pret baltkrieviem.
Cēsu komandas kapteinis Rihards Zīrāks labi atceras pēdējās spēles pēdējās astoņas sekundes, kurā izšķīrās mača liktenis: “Iemetām, panācām neizšķirtu. Zviedri ātri izspēlēja, iemeta pustālo, bet atlikušajās divās sekundēs neko vairs nespējām mainīt. Tagad jau var domāt, ko vajadzēja darīt citādāk, bet, kas
bijis, bijis. No šādām spēlēm var daudz mācīties.
Protams, šī bija ļoti atbildīga, jo tajā izšķīrās ļoti daudz. Pirms spēles ar puišiem pārrunājām, ka atbildības sajūta savā laukumā ir lielāka, jo jāparāda, uz ko esam spējīgi. Sākumā bija uztraukums, tas varbūt atsaucās arī uz spēli kopumā, jo gribējām pierādīt, ka varam. Varbūt šī atbildība deva ietekmi. Pats pirms spēles domāju, ka medaļas ir otrajā plānā, svarīgākais ir parādīt labu spēli, gūt pieredzi. Un spēles bija labas, izņemot pirmo, kurā kaut kas nesagāja.”
Komandas kapteinis saka paldies visiem līdzjutējiem, kuri nāca atbalstīt komandu, jo šāds atbalsts vienmēr ir svarīgs. Viņš arī atzina, ka, neraugoties uz rezultātu, turnīrs izdevās.
Treneris Aivars Stankēvičs, kurš šajā turnīrā nebija kopā ar komandu, jo vienlaicīgi notika arī finālturnīrs Latvijas jaunatnes līgā, norādīja, ka pašiem spēlētājiem jāizanalizē neveiksmes cēloņi, jo pirmā vieta turnīra bija reāla: „Kas pietrūka – varēšana vai gribēšana, tas katra spēlētāja ziņā!”
Komentāri