Droši var teikt, ka šīs sezonas Latvijas florbola virslīgas lielāko pārsteigumu sagādāja Stalbes “Pārgauja”, kuras līderis ir spēlējošais treneris Ingus Laiviņš. Pirmo reizi kluba pastāvēšanas vēsturē tika izcīnītas bronzas medaļas. Bronzas mačā viņi pagarinājumā ar 7:6 pieveica Valmieras florbolistus. To īpaši novērtēja līdzjutēji, naktī Stalbē savējos sagaidot kā čempionus.
Spēlē par trešo vietu “Arēnā Rīga” viņi tikās ar Ilvara Baloža trenēto “FBK Valmiera”. Mačs bija aizraujošs ar intrigu līdz pat pašām beigām. Pretenzijas uz trešo vietu Stalbes komanda pieteica, jau pirmajā trešdaļā panākot 3:0. Divus vārtus guva Gvido Lauga, vienus – Ingus Laiviņš. Lai arī valmierieši pašās trešdaļas beigās vienus vārtus atguva, otrās trešdaļas sākumā Emīls Eglītis atjaunoja triju vārtu starpību 4:1. Tie gan “Pārgaujai” šajā trešdaļā vienīgie vārti, bet Valmieras komanda guva divus, samazinot rezultāta starpību līdz minimumam. Galvenie notikumi risinājās pēdējās 20 minūtēs. Vispirms “FBK Valmiera” panāca 4:4, tad Edgars Puriņš atkal izvirzīja vadībā Stalbes florbolistus. Valmierieši uzsāka ofensīvu, kas deva rezultātu, un divas minūtes pirms spēles beigām viņi bija vadībā 6:5. Pēdējo minūti Stalbes komanda spēlēja ar sešiem spēlētājiem un tukšiem vārtiem. Ritēja spēles pamatlaika pēdējās sekundes, jau likās, ka bronza izslīdēs no pirkstiem, tad perfektu metienu izdarīja Lauris Ābols, un piecas sekundes līdz trešdaļas beigām rezultāts kļuva 6:6. Papildlaikā komandas demonstrēja aizraujošu florbolu, kas beidzās ar “Pārgaujas” uzvaru – tieši minūti pirms pamatlaika beigām Oskars Balodis no L. Ābola piespēles raidīja bumbiņu pretinieku vārtos, atnesot “Pārgaujai” pirmās medaļas kluba vēsturē. Varēja līksmot komanda, daudzie līdzjutēji, viņu vidū Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.
* IZŠĶIROŠAIS. “Pārgaujas” uzbrucēja Laura Ābola metiens piecas sekundes pirms pamatlaika beigām, panākot 6:6, deva iespēju spēlēt papildlaikā, kur komanda guva uzvaras vārtus.
Patīkams pārsteigums komandu sagaidīja, ap pusnakti atgriežoties Stalbē, kur laukums pie kultūras nama bija cilvēku pilns. Tur bija ieradušies līdzjutēji no visa novada, skanēja gaviles, prieku vairoja uguņošana. Svinības turpinājās Stalbes tautas namā ar uzrunām, apsveikumiem un milzīgu svētku torti. Bronzas komanda tika sagaidīta kā čempioni.
Treneris Ingus Laiviņš, kurš pirms sezonas uzņēmās šo pienākumu, atzīst, ka čempionāta sākumā par šādiem panākumiem nav domājuši, bet sezonas gaitā, redzot komandas sniegumu, radusies cerība, ka varbūt var aizsniegties līdz medaļām. Regulāro čempionātu “Pārgauja” beidza sestajā vietā, it kā nebija favorīte nevienā no izslēgšanas spēļu kārtām, taču realitātē viņi pierādīja pretējo.
Treneris norāda, ka panākumu veicinājušas daudzas nianses: “Jārunā par kopumu. Komandā notikušas pārmaiņas, jau treniņos varēja redzēt, ka vēlme strādāt spēlētājiem ir liela. No līdzjutējiem esmu dzirdējis secinājumus, ka komanda šajā sezonā bijusi saliedētāka un mierīgāka nekā dažās iepriekšējās. Mazāk izpauda uz āru vērstas emocijas, spēlētāji kļuvuši psiholoģiski stiprāki. Varbūt tieši tā bija pietrūcis iepriekš.”
Komentējot bronzas maču, I. Laiviņš saka, ka spēles sākumam bijuši gatavi, bet tad iestājies neliels lūzuma posms: “Jāatzīst, tā ir mūsu mazā problēma, ka, nonākot vadībā, it kā apstājamies un gribam bez piepūles novadīt spēli līdz galam, vairs nedarot to, ko pirms spēles esam norunājuši. Paliekam pasīvi, un pretinieks to izmanto. Var teikt, ka goli, kas sakrita mūsu vārtos, bija gluži likumsakarīgi. Taču viss labs, kas labi beidzas, iznāca necerēta izglābšanās pēdējās sekundēs, un pagarinājumā psiholoģiskais pārsvars jau bija mūsu pusē.”
Komandas kapteinis Mārtiņš Rajeckis, savulaik spēlējot komandas “Lekrings” sastāvā, virs galvas cēlis dažāda kaluma kausus, arī čempionu, un katrs ir īpašs: “Kad pirmo reizi izcīni čempionu titulu, tas ir visnozīmīgākais sasniegums, bet šoreiz atkal ir citādas emocijas. Biju ar komandu pirmo gadu, lai arī pats florbola gaitas esmu uzsācis tieši te, arī tas rada īpašas emocijas. Galvenais – šis ir pirmais tāds panākums klubam, tāpēc īpašs prieks par spēlētājiem, kuri emocijas par tik augstu sasniegumu līdz šim nav varējuši izbaudīt.”
Īpaši vērts atzīmēt, ka pamatlaikā izlīdzinājumu panāca un pagarinājumā rezultatīvo piespēli iedeva Lauris Ābols, kurš komandā jau gadus 15. Viņš un Gatis Gailis ir tie, kuri tik daudzus gadus palikuši komandai uzticīgi. L. Ābols, atceroties metienu, kas atnesa izlīdzinājumu pamatlaikā, atzīst, ka laikam jau tā bija lemts notikt: “Tur nebija laika domāt, tēmēt, vienkāršu metu un trāpīju. Iespējams, ja vēl desmit reižu mestu, netrāpītu, bet kaut kur bija ierakstīts, ka mums jāuzvar. Atzīšos, ir patīkami pirmo reizi tikt pie medaļām, lai arī bronzas kaluma.
Jā, savulaik man bijuši piedāvājumi no citām komandām, bet florbolu spēlēju prieka pēc, vienmēr esmu teicis, ja izcīnīšu medaļas, tad tikai ar savu komandu. Ja nē, tātad – nav lemts. Izrādījās – bija lemts!”
* EMOCIJAS. Oskars Balodis minūti pirms papildlaika beigām guva uzvaru nesošos vārtus.
Sporta kluba “Pārgauja” valdes priekšsēdētājs Monvids Krastiņš atzīst, ka sportā jāizmanto iespējas, ko dzīve dod: “Komanda to izmantoja, jo bija motivēta. Prieks par visiem spēlētājiem, kuri katrā spēlē atdeva sevi par simts un vairāk procentiem!”
Florbola komanda “Pārgauja” aizvadījusi lielisku sezonu. Regulārajā čempionātā izcīnīta sestā vieta un pēc vairāku gadu pārtraukuma komanda kvalificējās izslēgšanas spēlēm. Pirmajā kārtā septītajā, izšķirošajā, spēlē tika pieveikta komanda “Lekrings”, uzvaras vārtus gūstot papildlaikā pēdējā sekundē. Jāatzīmē, ka “Pārgauja” bija vienīgā komanda, kas izslēgšanas turnīrā aizvadīja maksimāli iespējamo spēļu skaitu – 15.
Sporta kluba “Pārgauja” valdes priekšsēdētājs Monvīds Krastiņš īpaši novērtē spēlētāju atdevi: “43 dienās 15 spēles, tas ir NBA līmenis, un visās spēlēs viņi gāja ar maksimālo atdevi. Cepuri nost visu spēlētāju priekšā! Jāuzteic spēlētāju vēlme cīnīties līdz pēdējai sekundei, tas ne reizi vien atnesa rezultātu.”
Viņš atzīst, ka izvēle par komandas treneri aicināt I. Laiviņu bijusi pareiza: “Pirms sezonas bija skaidrs, ka kaut kas jāmaina, jo 9.-12.vieta vairs neinteresēja. Arī līdzjutējiem vajag uzvaras, tāpēc bija jāmeklē treneris, kurš var pacelt komandu.”
M. Krastiņš sezonas visas spēles pavadīja kopā ar komanda pie rezervistu soliņa. Tādu nosacījumu sev izvirzījis, jo sapratis, ka arī viņam kaut kas jāmaina attieksmē pret komandu, ka jādzīvo kopā ar to.
“Domāju, varbūt arī tas deva zināmu stimulu spēlētājiem. Esot pie komandas, gūsti pavisam citas emocijas, jo redzi daudz ko no tā, ko neredz skatītāji. Paldies arī līdzjutējiem, jo daudzās spēlēs rezultātu noteica tieši viņu klātbūtne. Negribu lielīties, bet domāju, mūsu līdzjutēji bija vislabākie. Viņi bija īsts sestais spēlētājs, un to līdzjutēji pierādīja arī, sagaidot komandu Stalbē. Tas ir komandas nopelns, ka cilvēki bija uz viena emociju viļņa,” teica M. Krastiņš.
* PELNĪTI. “Pārgaujas” kapteinis Mārtiņš Rajeckis saņem kausu par trešo vietu no Latvijas Florbola savienības prezidenta Ilvja Pētersona.
Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents arī cenšas būt klāt visās spēlēs, ja vien iespējams, jo emocijas, ko tur var gūt, esot neaprakstāmas: “Paldies puišiem par šo sezonu, un gribu teikt, ka neviens viņiem nebūtu pārmetis, ja arī nebūtu uzvarējuši. Atceros brīdi, kad pēc uzvarētās sērijas pret “Lekringu” treneris Ingus Laiviņš uzrunāja spēlētājus. Viņš teica – vai varam apsolīt vēl mēnesi bez izklaidēm, apsolīt viens otram, ka strādāsim . Un visi teica – jā! Bija lieliski redzēt tik vienotu, motivētu komandu. Jānovērtē trenera faktors, jo viņš prata motivēt, vadīt, rast risinājumus. Līdzjutējiem jau bija teiciens – nav ko kreņķēties, gan jau Laiviņš kaut ko izdomās. Viņš ielika milzīgu darbu, katram spēlētājam atrodot individuālu pieeju.
Komanda arī grūtos brīžos negāja pa gaisu, visi bija disciplinēti. Komanda ir jūtami mainījusies. Ceru, ka ar šo panākumu florbols Pārgaujā ir pacelts jaunā kvalitātē. Jau kopš izslēgšanas spēļu sākuma visā novadā runāja par florbolu, manuprāt, nebija neviena, kurš nezināja, kuram vienalga.”
Komandas kapteinis Mārtiņš Rajeckis, jautāts par panākumu atslēgu, atgādina, ka daudzi spēlētāji nāk no tiem “Pārgaujas” zelta laikiem, kad jauniešu komandas plūca laurus jaunatnes čempionātā: “Viņos ir šis uzvarētāja gēns, bet kādu brīdi tas bijis apslēpts, varbūt nav pratuši to atraisīt. Domāju, treneris pratis sakārtot komandu, iedot spēlētājiem nepieciešamo pārliecību, sakārtot spēli, un spēlētāji sezonas gaitā centušies to ielāgot. Pluss, ka komandā atgriezās Gvido Lauga, arī es esmu, var teikt, atgriezies, tas arī citiem ir stimuls, jo redz, ka kopā varam paveikt daudz. Laikam mēs šogad vairāk gribējām uzvaras nekā citas komandas. Pieredze kopā ar jaunību deva cerēto rezultātu. Ir patīkami pabeigt sezonu ar uzvaru, lai arī spēlē par trešo vietu, bet patiesībā taču pavisam maz pietrūka, lai mēs paliktu ceturtie.”
Uz jautājumu, vai redzēsim M. Rajecki komandā arī nākamgad, viņš lūdz dot laiku atpūsties, padomāt, tad pieņems lēmumu.
“Pārgauja” uzvarēja “FBK Valmieru”, kuras trenera amatā šajā sezonā bija Ilvars Balodis, un vērts atzīmēt, ka, tieši pateicoties viņa entuziasmam un darbam, florbola dzīve Pārgaujas novadā savulaik sita augstu vilni. Varētu pat teikt, ka tieši viņš ielicis pamatus šīs sezonas panākumiem, jo daudzus komandas spēlētājus agrāk trenējis viņš. I. Balodis atzīst, ka bijis emocionāli grūti spēlēt pret savu kādreizējo komandu: “Bet man prieks, ka sestdien es zaudēt nevarēju, jo medaļa būtu kādam no manējiem – vai nu dēlam Ivo Balodim Valmieras komandā, vai Laurim Ābolam un citiem manējiem “Pārgaujā”. Atzīšos, ka šīs pamatlaika pēdējās piecas sekundes paliks atmiņā uz visu turpmāko dzīvi, jo tik tuvu medaļām virslīgā arī es nekad neesmu bijis. Nav, ko meklēt, kurš bija vai nebija vainīgs. Varbūt kāds no augšas šogad palīdzēja “Pārgaujas” komandai. Gribu uzteikt arī Lauri Ābolu, kurš aizvadīja lielisku sezonu, manuprāt, šī bija viņa mūža spēle, kas arī Laurim paliks atmiņā.”
Jāatzīmē, ka arī Valmieras komandai šis ir lielākais sasniegums komandas vēsturē.
Finālā tikās pagājušā gada čempioni “Lielvārde/ FatPipe” un regulārā čempionāta uzvarētāji “Triobet/ Ulbroka”. Ulbrokas komanda pierādīja, ka panākums regulārajā čempionātā nebija nejaušība. Pēc divām trešdaļām tablo vēl rādīja 3:3, bet pēdējās 20 minūtes bija ulbrokiešu zīmē, un komanda svinēja uzvaru 7:4, pirmo reizi kluba vēsturē izcīnot čempionu titulu. Vērts pieminēt, ka viena zelta medaļa atceļo arī uz Cēsīm kopā ar Ulbrokas spēlētāju Artūru Jurševski.
Komentāri