Olimpiskā garša sajusta

Savu olimpisko debiju piedzīvojusi 18 gadus jaunā BMX braucēja, jaunpiebaldzēniete Veronika Monika Stūriška. Viņa ir trešā Latvijas BMX riteņbraucēja, kura startējusi olimpiskajās spēlēs.

Pirms tam Latvijas krāsas pārstāvējusi krāslaviete Sandra Aleksejeva 2012. gadā Londonā un cēsniece Vineta Pētersone, kura startēja iepriekšējās olimpiskajās spēlēs Tokijā. Jāatzīmē, ka Vineta bija kandidāte arī uz Parīzi, bet savstarpējā cīņā pārāka bija Veronika.

Pirmā
pieredze

Kā jau rakstīts, Veronika šogad kļuva par Eiropas un pasaules čempioni U23 grupā, bet Parīzē nācās mēroties spēkiem ar elites grupas braucējām un M. Stūriška bija otra jaunākā sportiste BMX riteņbraukšanas disciplīnā dāmām.
Vispirms Parīzē bija trīs priekšbraucieni, lai noskaidrotu tās 16 sportistes, kuras iekļūs olimpiskajā pusfinālā. Jaunpie­baldzē­niete visos braucienos startēja no astotā celiņa, kas viņai bija veiksmīgs abos minētajos čempionātos. Pirmajā braucienā jauniete finišēja septītā, divos nākamajos – sestā. Tas neļāva uzreiz kvalificēties pusfinālam, bet deva iespēju startēt pēdējās cerības braucienā par vēl četrām vietām pusfinālā. Starts padevās veiksmīgs, Veronika pirmajā līkumā iebrauca kā trešā, taču sekojošajā taisnē viņa lēcienā uzdūrās uz pēdējās pumpas, piedzīvojot kritienu, un cerības uz pusfinālu beidzās. Parīzes olimpiskās spēles V. Stūriška noslēdza 20. vietā. Intervijā Latvijas Televīzijai pēc sacensībām viņa atzina, ka šis ir tikai sākums un sacensības deva pieredzi turpmākajam.

Olimpiskais
bonuss

“Druva” sazinājās ar Veronikas treneri Ģirtu Kātiņu, kurš atzina, ka sportistes sniegumu vērtē atzīstami: “Visa sezona bijusi veiksmīga, un olimpiskās spēles bija kā bonuss, jau sākot ar to, ka izdevās izcīnīt vietu starp 24 pasaules labākajām BMX braucējām. Varbūt ir nedaudz žēl, ka neizdevās iekļūt pusfinālā, jo tas bija sasniedzams, bet jau iekļūšana pēdējās cerības braucienā bija labs sasniegums, jo četras no elites braucējām palika ārpus tā. Bet katrā negatīvajā ir savs pozitīvais, cerams, ka Veronikai būs nepiepildīta sapņa sajūta, tāds kā “izsalkums” pēc kā vairāk, ko gribēsies piepildīt turpmākajā sportiskajā karjerā.”
Stāstot par piedzīvoto kritienu, treneris saka, ka braucēja gribējusi šo pēdējo pumpu pārvarēt iespējami ātrāk un zemāk, bet tomēr pietrūka lēciena augstuma, kas lika piedzīvot kritienu.
Ģ. Kātiņš apgalvo, ka jaunajai braucējai tas bijis ļoti nopietns pārbaudījums- startēt starp vadošajām elites grupas braucējām: “Turklāt šis pārbaudījums bija jāiztur olimpiskajās spēlēs. Man bija svarīgi, kā viņa tiks galā ar satraukumu, bet ar to viss bija kārtībā. Mentāli Veronika ir ļoti spēcīga.” Atskatoties uz pirms olimpisko laiku, jautāju, kāda bija trenera loma izvēlē, kura no braucējām – Veronika vai Vineta – dosies uz Parīzi. Treneris atklāj, ka viņam nav bijis teikšanas, lai gan būtu to gribējis: “Man gribējās, lai līdz pēdējam būtu iekšējā konkurence, kas liktu abām gatavoties iespējami nopietnāk, bet federācija vadījās pēc atlases kritērijiem, kas pieņemti pirms pusotra gada, un tur priekšroka bija Veronikai.” Runājām arī par astotā celiņa izvēli, jo gan pasaules, gan Eiropas čempionātā Veronika izvēlējās tieši to. “Varu apsolīt, ka vienmēr tā nebūs,” smaidot saka treneris. “Olimpiskajā konkurencē pluss šim celiņam tāds, ka viena mala paliek brīva, kas dod zināmas manevra iespējas. Pirmajā braucienā tas bija ieguvums, blakus braucošā sportiste krita, bet brīvā mala Veronikai ļāva izvairīties no kritiena, kaut no ritma tas tomēr izsita. Labākais celiņš šajā trasē būtu pirmais, kur arī mala brīva, bet pie tā nevarējām tikt, jo sportistes pirmajā braucienā celiņus izvēlas pēc reitinga, pēc tam – pēc ieņemtajām vietām iepriekšējā braucienā. Labi, ka neviena cita neizvēlējās astoto, tas palika Veronikai.”

Jau no pirmā
treniņa

Treneris, jautāts, vai jau BMX Eiropas čempionātā U23 grupā redzējis Veronikas potenciālu, saka: “Jau pirmajā treniņā to redzēju, visiem to teicu, lai gan tad neviens neticēja. Tagad visi atceras manus vārdus. Es to milzīgo vēlmi viņas acīs redzēju jau no pirmā treniņa un joprojām esmu pārliecināts, ja nebūs veselības problēmu vai citi šķēršļi, viņā ir milzīgs potenciāls. Veronikai ir milzīga vēlme kaut ko sasniegt, izcīnīt, pierādīt, ka meitene no Jaunpiebalgas var sasniegt augstākās virsotnes. Viņu nekad nav bijis jāskubina, man tikai kā trenerim jādomā, lai sportiste neieslīgtu rutīnā, lai būtu nemitīgas izaugsmes iespējas. Un viņa cīnās ne jau medaļas vai kādas atzinības dēļ, bet, lai iegūtu pozitīvas emocijs, ko dod sacensības.”
Pirms šīs sezonas izskanēja, ka Veronika jau varētu startēt elites grupā, bet treneris skaidro, ka šādu lēmumu neatbalsta: “Gribu, lai viņa pakāpeniski aprod ar šo konkurenci, jo nav pareizi uzreiz iemest tajā “gaļas mašīnā”, kas ir elites grupā. Veronikai tikai 18 gadi, viss vēl priekšā.“