Pasaules čempionāts florbolā, kas aizvadītajā nedēļā notika Latvijā, beidzās uz pavisam citas nots, nekā tika cerēts. Latvijas izlase, kura pirms diviem gadiem pasaules čempionātā ieņēma 5.vietu, šogad cerēja uz ko augstāku, vismaz iekļūšanu pusfinālā, taču…. Ja atceramies teicienu – gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr. Šoreiz jāteic, ka sanāca vēl sliktāk, un Latvijas izlasei tas bija visu laiku sliktākais sniegums pasaules čempionātā.
Vien pirmajos divos pasaules čempionātos Latvijas izlase nav bijusi spēcīgāko astotniekā. Pēdējos sešos čempionātos latvieši allaž bijuši sešniekā. Acīmredzot pārāk lielu psiholoģisko spriedzi radīja tas, ka čempionāts notika Latvijā, ka bija pārāk liela atbildība līdzjutēju priekšā, spēlētāji nespēja tā pa īstam atbrīvoties. Iespējams, ja čempionāts būtu noticis citā valstī, mūsējie būtu augstā vietā, jo komandas sastāvs bija labs, arī spēles kvalitāte, ko izlase parādīja dažos brīžos, laba.
Kā čempionātā startēja Cēsu puses spēlētāji? Jau rakstīts, ka kopumā Latvijas izlasē spēlēja deviņi florbolisti, kuri savas gaitas šajā sporta veidā sākuši Cēsīs vai Stalbē, un visi tika arī pie rezultativitātes punktiem.
Atgādināsim, ka čempionātu Latvijas izlase sāka atzīstami, kaut arī daudzkārtējiem pasaules čempioniem, Zviedrijas izlasei, zaudēja 2:7. Otrajā spēlē ar 3:9 zaudēts Čehijai. Šajā spēlē vienus vārtus guva Artūrs Jurševskis, bet Jānim Rajeckim viena rezultatīva piespēle. Pēdējā grupas spēlē ar 5:5 nospēlēts neizšķirti pret Norvēģiju, tas mūsu izlasi atstāja pēdējā vietā grupā. Morics Krūmiņš guva vārtus, izdarīja vienu rezultatīvu piespēli un tika atzīts par labāko spēlētāju Latvijas izlasē. Vēl vārtus guva A. Jurševskis, bet rezultatīvas piespēles bija Andrim Malkavam, Ingum Laiviņam, Pēterim Trekšem.
Astotdaļfinālā ļoti spraigā spēlē Latvijas izlase izlaida drošu pārsvaru, jo no 5:2 ļāva dāņiem izlīdzināt rezultātu, un pēcspēles metienos pārāki izrādījās Dānijas florbolisti. Mazliet strīdīgs moments bija pagarinājumā, kad visiem jau likās, ka bumbiņa ir vārtos, taču tiesnesis vārtu guvumu nekonstatēja, bet florbolā video atkārtojuma iespējas ir tikai ¼ finālā, pusfinālā un finālā. Spēles pamatlaikā vārtus guva izlases debitants un jaunākais spēlētājs Pēteris Trekše, kura kontā arī rezultatīva piespēle, Andris Rajeckis un Jānis Rajeckis, bet viena rezultatīva piespēle M. Krūmiņam. Par labāko Latvijas izlasē atzina I. Laiviņu, bet tas nemazināja sāpīgā zaudējuma rūgtumu.
Turnīrā par 9.-12.vietu latvieši pusfinālā sagrāva Kanādu 11:1, bet, kā varēja redzēt skatītāji, liela prieka par daudzajiem vārtu guvumiem spēlētāju sejās nebija. Par labāko spēlē atzina A. Jurševski, kurš guva vienus vārtus un izdarīja vienu rezultatīvu piespēli. Līdzīga bilance arī A. Rajeckim, vienus vārtus guva Aleksandrs Abramovs, bet pa rezultatīvai piespēlei izdarīja I. Laiviņš, J. Rajeckis un M. Rajeckis.
Spēlē par 9.vietu mūsējie tikās ar Slovākijas izlasi, un atkārtojās dažu iepriekšējo spēļu scenārijs. Esot vadībā 5:3, pārsvaru noturēt neizdevās, slovāki pamatlaikā panāca neizšķirtu, bet papildlaikā guva arī uzvaras vārtus, noliekot latviešus desmitajā vietā. Šajā spēlē A. Rajeckim vieni vārti un viena piespēle, M. Krūmiņam viena rezultatīva piespēle.
Pieredzējušais spēlētājs un treneris Ingus Laiviņš, kuram šis bija jau astotais pasaules čempionāts, jautāts pat nesekmīgā snieguma iemesliem, norāda uz pārāk īso gatavošanās posmu: “Šajā īsajā gatavošanās posmā nevienu brīdi nebijām saskārušies ar grūtībām. Kad tās pienāca, neviens tam īsti nebija gatavs, ne treneri, ne spēlētāji. Neveiksmīgi nospēlējām vienu spēli, viss sabruka kā kāršu namiņš. Pret Zviedriju nospēlējām labi, problēmas sākās spēlē pret Čehiju, kur aizvadījām katastrofālu pirmo trešdaļu. Spēles turpinājums bija līdzvērtīgs ar čehiem, bet izlieto ūdeni sasmelt vairs neizdevās. Pēc tam izlaidām uzvaru pret Norvēģiju, tā viss bija beidzies. Nebijām gatavi psiholoģiski. Pieļauju, ka zināma ietekme bija arī lielajai uzmanībai no malas.
Domāju, rezultāts būtu cits, ja sagatavošanās posms būtu bijis divus gadus, kā vajadzēja būt, gatavojoties mājas čempionātam. Pietrūka jau pavisam nedaudz, bet pietrūka.”
Savulaik izskanēja, ka vairākiem spēlētājiem šis ir pēdējais pasaules čempionāts, tika minēts arī I. Laiviņa vārds. Pats spēlētājs saka, ka to vēl neapgalvo par visiem simts procentiem, lai gan, visticamāk, tā arī būšot: “Ir sāpīgi aiziet ar desmito vietu, bet vai esmu gatavs turpināt? Jānomierinās un ar vēsu prātu jādomā, vai vēlos sevi redzēt izlasē arī nākamajā pasaules čempionātā.”
Komentāri