Ar Pasaules kausa posmu Norvēģijā noslēgusies Pasaules kausa (PK) sezona biatlonā, sportisti var veikt apkopojumu, kas izdevās, kas ne.
“Druva” sazinājās ar Latvijas labāko biatlonisti Baibu Bendiku, lai parunātu par aizvadīto sezonu, kas neizdevās tik laba, kā pašai iecerēts. PK kopvērtējumā biatloniste finišēja 42.vietā gluži kā sezonu iepriekš, labāko divdesmitniekā izdevās finišēt vien četras reizes, izcīnot 9., 13., 14.un 16.vietu.
Kā pa viļņiem
Jautāta, cik pati liktu aizvadītajai sezonai desmit ballu skalā, B. Bendika ir pieticīga, liekot pieci, maksimums – seši, jo bijis cerēts uz daudz veiksmīgāku sezonu. Pārlasot pirms sezonas sniegtās intervijas, redzam, ka biatloniste uz to skatījās ar lielām cerībām, viņa arī norādīja, ka šaušana sāk stabilizēties. Taču sezonas statistika rāda, ka tikai divās individuālajās distancēs – sprintā pirmajā un pēdējā posmā – izdevās sašaut visus mērķus.
Meklējot atbildes par aizvadīto sezonu, B. Bendika atzīst, ka uzreiz grūti pateikt, kāpēc neīstenojās iecerētais: “Visu sezonu bija sajūta, ka tūlīt viss aizies, bet sekoja viens slikts starts pēc otra, un tad jau kādā brīdī likās, ka nekad neizdosies veikt pagriezienu uz labo pusi. Tā pazuda pārliecība, netiku ar sevi galā tīri psiholoģiski. Ietekme arī kovidam. Pirmais PK etaps bija labs, arī otrais, taču tad saslimu un Francijas posmā startēju pilnībā neatveseļojusies. Papildu tam vēl par sliktu bija pašas sev uzliktais spiediens, ka ir jāsašauj labi, lai tiktu iedzīšanā, masu startā, bet ar tādām domām ir vēl grūtāk sasniegt labus rezultātus. Ja vēl zini, ka fiziski neesi simtprocentīgā gatavībā, tad arī rezultāta nav. Atzīšos, vēl neesmu sapratusi, kurā brīdī pazuda tās īstās sajūtas.”
Sportā vienmēr ir ne tikai cīņa ar sāncenšiem, bet arī pašam ar sevi, ar vēlmi izdarīt labāk, bet ne vienmēr to izdodas realizēt. Baiba saka, ka vajadzētu mēģināt tādas domas nolikt malā, cenšoties domāt par tehniskām lietām, nevis par šaušanu, bet tomēr dziļumā jau tas sēž: “Tik svarīgā sezonā, kāda bija šī, nav viegli to izslēgt, kaut pašai liekas, ka izdosies.”
Ja sezona kopumā cerības neattaisnoja, pēdējais posms tomēr aizritēja samērā pozitīvi. Sprintā Baibai izdevās sašaut visus mērķus un pirmo reizi sezonā iekļūt arī distancē ar kopēju startu. Sportiste neslēpj, ka vienmēr patīkami beigt sezonu ar labu rezultātu: “Prieks, ka vismaz vienā masu startā izdevās iekļūt. Tāda sezonas izskaņa, protams, dod motivāciju darboties tālāk, un pēc Oslo posma skats vairs nav tik pesimistisks, kā likās sezonas gaitā.”
Pēdējā posmā pēc veiksmīgā starta sprintā, kur B. Bendika ieņēma 13.vietu, arī iedzīšanā pirmās divas šautuves izdevās veikt bez kļūdām, tad sekoja trīs kļūdas pirmajā šaušanā stāvus, bet pēdējā šaušana atkal pa nullēm. Kas notika trešajā šaušanā?
“Varbūt tehniski neizdevās tik labi un stabili nostāties ugunslīnijā,” skaidro sportiste. “Pēc olimpiskajām spēlēm pamainīju šaušanā dažas nianses, un trešajā šautuvē neizdevās izpildīt to, ko vajadzēja.”
Olimpiskā atbildība
Ar lielām cerībām tika gaidīti starti ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā, bet neizdevās. Pēc spēlēm Baiba savā feisbuka kontā rakstīja: “Teikt, ka esmu vīlusies, būtu pārāk maigi teikts, lai raksturotu to, kā šobrīd jūtos! Ja tu sapņo lielus sapņus, tu arī krīti daudz sāpīgāk, bet es biju gatava uzņemties šo risku un saņemt sitienus, es uzdrīkstējos to pateikt skaļi, jo es patiesi ticēju, ka tas ir iespējams! (..) Centos palikt pozitīva un pārliecināta no starta uz startu, jo tieši tas ir tas, ko zemapziņai vajag, jutos mierīga un nosvērta pirms katra starta, bet realitātē ne reizi neizdevās izdarīt to, ko daru treniņos!”
Pekinā individuālajā distancē B. Bendikai 58.vieta (sešas kļūdas šaušanā), sprintā – 50.vieta (trīs kļūdas), iedzīšanā – 48.vieta (sešas kļūdas). Jautāju, vai izdevies rast atbildes, kāpēc tik ļoti neveicās Pekinā?
“Viens faktors ir “Covid-19”, kuru izslimoju, tas mani pamatīgi izsita no sliedēm,” stāsta B. Bendika. “Slimība radīja nevajadzīgu stresu, arī dodoties uz Pekinu, arī tur vēl testi bija šaubīgi un atklāts bija jautājums, vai varēšu startēt. Taču visvairāk laikam traucēja lielā atbildība pret komandu, līdzjutējiem. Pret mērķiem, ko biju sev uzlikusi, sasniegt maksimumu, iespējami labākus rezultātus. Un tajā visā kaut kur laikam sadegu.”
Runājot par atbildību, iespējams, jo lielāku spiedienu darīja arī tas, ka B. Bendika bija vienīgā šī sporta veida pārstāve no Latvijas. Jau rakstīts, ka pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas no Latvijas biatlonā startēja tikai viens pārstāvis.
“Iespējams, arī tas, jo sapratu, ka biatlona līdzjutēji visas cerības liek tikai un vienīgi uz mani,” saka Baiba.
Ja skatāmies pēc izcīnītās vietas, B. Bendikai Pekinā labākais rezultāts bija distanču slēpošanā, kur 30 km distancē viņa finišēja 31.vietā, esot labākā starp Latvijas slēpotājām.
“Tā bija interesanta pieredze, bet atzīšos, arī tur man mērķis bija augstāks,” atzīst B. Bendika. “Taču pēc slimošanas jutu, ka man pietrūkst tie pieci procenti spēka, lai būtu kādas desmit vietas augstāk. Trase man bija pateicīga, varēju uzrādīt labāku rezultātu, ja vien veselība būtu ļāvusi. Sākumā likās, ka slimošana nebūs atstājusi ietekmi, bet organisms neļāva parādīt maksimumu un kādā brīdī pateica – viss, tālāk nevar.”
Nākotne un finansējums
Sezona tikpat kā noslēgusies, B. Bendika nedēļas nogalē vēl iecerējusi startēt Igaunijas čempionātā, tomēr droši vien jau tagad ir redzējums par turpmāko. Pēc olimpiādes Baiba rakstīja, ka nākotne neizskatās pārāk spoža, tagad, runājot par turpmāko, vairs neskan tik pesimistiska nots: “Viss jau nemaz tik slikti nav kaut vai tāpēc, ka kopvērtējumā 42.vieta, tieši tāpat kā sezonu iepriekš. Tātad punkti jau tika krāti. Kaut kādas pozitīvas tendences ir, zinu, ka varu braukt ātri un šaut labi, tikai jātiek galā ar psiholoģisko stabilitāti, vēl dažām niansēm. Runājot par psiholoģisko gatavību, tur nav vienas vienkāršas receptes, tas katram sportistam individuāli, katrai reizei jāatrod īstā pieeja. Tas, kas derēja šogad, var nenostrādāt nākamajā sezonā.”
Lai veiksmīgi sagatavotos, nepieciešams finansējums. Aizvadītajā sezonā B. Bendika bija Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) zelta sastāvā, ko nodrošināja uzvara Eiropas čempionātā sprintā. Šogad nav rezultātu, kas atbilstoši nolikumam dotu LOV finansējumu. Vai tas nozīmē, ka var palikt bez finansējuma?
“Arī tas bija viens no aspektiem, kas laikam zemapziņā bija, ka vajadzīgs rezultāts, lai būtu drošība par finansējumu. Latvijā tas rada zināmu stresu, ka gadu no gada ir atbildības slogs par finansējumu sev un komandai. Patlaban man grūti pateikt, kādu finansējumu man atvēlēs Olimpiskā vienība. Ceru, ka mani pilnībā nenorakstīs un atvēlēs fi-nansējumu, lai varu parādīt potenciālu un pilnvērtīgi sagatavoties nākamajai sezonai,” saka Baiba.
Sarunas noslēgumā pajautāju, vai Ziemas olimpiskās spēles Itālijā pēc četriem gadiem ir jau ierakstītas kalendārā.
“Šobrīd ir,” saka Baiba. “Protams, vēl jāskatās no sezonas uz sezonu, bet pašreiz ir. Itālija ir mīļa vieta, kur startēt, un prieks, ka olimpiskās spēles beidzot atgriezušās Eiropā.”
Komentāri