Apritējuši tieši simts gadi, kopš 1921. gada 24. aprīlī tika dibināta Latvijas Vieglatlētikas savienība. Vasarā gaidāms vēl kāds zīmīgs notikums – risināsies 100. Latvijas čempionāts. Cerams, ka pandēmijas ierobežojumi mazināsies un sacensības varēs notikt.
Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) par godu simtgadei savā mājslapā izveidojusi sadaļu “Vēsture”, apkopojot LVS dibināšanas gaitu, visus organizācijas vadītājus, kā arī Latvijas vieglatlētu izcīnīto medaļu skaitu pasaules un Eiropas prestižākajās sacensībās un čempionātos 1927.-2019. gadā.
Kopumā vieglatlētika Latvijas teritorijā aizsākusies jau 1897. gadā, bet tikai 1913. gada 30. jūlijā Rīgā dibināta pirmā organizācija, kas vadīja vieglatlētiku Rīgā un arī cariskās Krievijas Vidzemes un Kurzemes guberņās. Rīgas vieglatlētikas līgas darbība gan nebija ilga – 1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš, sporta dzīve Latvijas teritorijā pārtrūka līdz pat 1920. gadam.
1921. gada pavasarī pēc iepriekšējā gada neveiksmīgā mēģinājuma piedalīties 1920. gada Olimpiskajās spēlēs Antverpenē aizsākās vairāki organizatoriski pasākumi Latvijas sporta dzīves atdzimšanai. Viens no tiem bija 1921. gada 24. aprīlis, kad notika Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) dibināšana. Darbība turpinājās līdz 1940. gada rudenim, nedaudz arī kara gados, bet 1945. gada ziemā, organizējoties sporta dzīvei Latvijā pēc padomju standartiem, to vadīja Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komiteja. Tajā sākotnēji bija vieglatlētikas sekcija, vēlāk – republikas vieglatlētikas federācija.
Astoņdesmito gadu beigās, sākoties Atmodai, tika atjaunota Latvijas Olimpiskā komiteja. Nacionāli domājošu biedru grupa nolēma, ka arī vieglatlētikā jāatgūst vēsturiskais nosaukums – Latvijas Vieglatlētikas savienība.
Komentāri