Tā saka cēsniece Māra Mote. Viņa martā paspēja atgriezties no ASV, kur studē un spēlē basketbolu Arizonas universitātes komandā “Wildcats” Nacionālajā koledžu sporta asociācijā (NCAA). Universitāte atrodas Taksonā, Arizonas štatā.
“Pēc spraigā sezonas ritma ļoti grūti nosēdēt mājās. Labi, ka nedzīvoju pilsētā, dzīvoklī, bet mājā ārpus pilsētas, vismaz varu iziet pagalmā, pamētāt bumbu, pastaigāties. Taču ikdienas ritms ir būtiski mainījies,” saka M. Mote.
Basketbola prasmes sākusi apgūt Cēsu Sporta skolā pie treneres Ineses Briedes, pēdējās sezonas Latvijā aizvadīja komandā “TTT Juniores”, pērn Māra nolēma basketbola prasmes papildināt ASV.
Jauniete atzīst, ka tās bijušas būtiskas pārmaiņas viņas basketbolistes karjerā: “Viss bija jauns. Latvijā spēlētājas zināmas, ASV universitātes komandā pirmajos treniņos nevienu nepazīsti, nezini, ko katra māk. Jāsāk sevi pierādīt no jauna. Notika komandas saliedēšanas treniņi, kopīgi pasākumi, tas palīdzēja izveidot komandas garu, vienotību.
Nācās pierast arī pie Amerikas basketbola, kas ir citāds nekā Eiropā pierastais, kur vairāk kombināciju, saspēļu. Amerikā vairāk individuāla spēle, ātrāka, lai gan mūsu universitātes komandā tas nebija tik izteikti kā citās.”
Kopumā “Wildcats” komandā šajā sezonā bija piecas pirmgadnieces, lai tiktu pamatsastāvā, nācies sevi jo īpaši pierādīt.
“Tas nav vienkārši, bet ir izdarāms,” saka Māra. “Cītīgi strādāju treniņos, man treneri sāka uzticēties, diemžēl sastiepu potīti, kas neļāva sezonu turpināt tikpat veiksmīgi. Ir skaidrs, ka pirmajā sezonā jāieliek pamats nākamajām. Centos vairāk sevi pierādīt aizsardzībā, treneri to novērtēja, atvēlot vairāk laika spēlē. Sevi jāpierāda treniņos, jo trenere norādīja, ka tieši pēc tajos ieguldītā darba vērtē, kura var spēlēt. Spēles laikā var būt kāpumi un kritumi, bet, ja parādi stabilitāti treniņos, tas treneriem rada uzticēšanos, ka uz spēlētāju var paļauties.”
Pirmajā sezonā Māra laukumā devusies 20 spēlēs, laukumā pavadot vidēji 6,4 minūtes, guvusi 32 punktus. Sezonas labākais sasniegums -12 punkti vienā spēlē, kurā atzīta arī par labāko spēlētāju komandā.
Arizonas basketbolistes sezonas pēdējā “Associated Press” rangā 16. martā tika ierindotas 16. vietā 350 komandu konkurencē un bija gatavas turpināt, bet sekoja ziņa, ka NCAA turnīrs atcelts. Ņemot vērā notikumus pasaulē, šāds paziņojums tika gaidīts, taču, kā saka spēlētāja, tajā brīdī tas tomēr šķitis neticami: “Tas bija ļoti sāpīgi, jo komandai ritēja laba sezona, bija izvirzīti augsti mērķi, diemžēl nesanāca. Ieguldījām daudz darba, izveidojot labu komandu. Treniņi Amerikā nav viegli, strādājām, lai būtu rezultāts, tagad ir sajūta, ka darbs velts. Pēdējos gados šī komandai bija labākā sezona, diemžēl….”
Kad viss tika atcelts, Māra domājusi, kā rīkoties – braukt uz Latviju vai pagaidīt, bet istabas biedrene no Islandes stāstījusi, ka viņas valsts tūlīt vēršot ciet robežas, arī citviet Eiropā par to domājot. Māra zvanījusi vecākiem, radiem, nolēmuši, ka jābrauc mājās.
“Nopirkām aviobiļetes. Tad piezvanīja tētis, lai pastāstītu, ka arī Latvijā domā par robežu slēgšanu, domāju, vai vispār tikšu mājās. Taču viss beidzās veiksmīgi, ielidoju dienu, pirms pārtrauca lidojumus. Arī ceļš bez aizkavēšanās, bet stress tomēr bija pamatīgs.
Tagad varu teikt, labi, ka nepaliku, jo gandrīz visas komandas biedrenes atrodas savās mājās, uz vietas palikušas kādas trīs amerikānietes. Mūsu pilsētiņā, cik paskatos, viss vēl samērā mierīgi. Ierobežojumi ir, bet nav liegts iet ārā, un viņas āra laukumos trenējas. Labi, ka atbraucu, jo man tur nebūtu, ko darīt, tas būtu ļoti smagi,” atzīst Māra.
Basketbola sezona beigusies, bet mācību gads universitātē turpinās. Mācības notiek internetā, arī eksāmeni, dažus Māra jau sekmīgi nokārtojusi. Mācības plānotas vēl mēnesi. Kā jau ASV augstskolās, katrs students atbilstoši savai programmai var izvēlēties, kurus priekšmetus apgūst. Sportistiem gan izvēle nedaudz ierobežota, jo jāņem vērā treniņu grafiks. Mārai mācības klasēs no astoņiem rītā līdz pusdienai, vēl vienu papildu kursu viņa apgūst internetā. Internacionālajiem studentiem vismaz uz trijām stundām jābūt klātienē, vietējiem pietiek ar vienu, pārējo var apgūt attālināti.
“Amerikā dienas bija piepildītas no rīta līdz vakaram, tagad grūti pierast pie ritma, kad nav treniņu, mācību slodze citāda,” stāsta Māra. “Cenšos sevi piespiest kaut ko darīt katru dienu, liekas, mājas darbiem vēl laiks, bet te jau klāt svētdienas vakars, kad atklāj, ka sakrājies tik daudz nepadarīta. Tāpēc cenšos sevi ielikt kaut kādā grafikā. Nav viegli, kad ir tāda slodze kā sezonas laikā, bet grūti arī tagad, kad tik daudz brīva laika. Jācenšas arī uzturēt fizisko formu. Sākumā bija grūti piespiest sevi, bet, kad nedēļu ritms noturēts, tālāk jau vieglāk.
Jāatzīst, vasara būs ļoti neierasta, iepriekšējos gados tā vienmēr pagāja kopā ar Latvijas izlasi Eiropas čempionātos, citos turnīros, spēlēs, treniņos, tagad viss atcelts. Žēl, jo šī bija pēdējā vasara, kad vēl varēju spēlēt U20 izlasē. Līdz šim kopš U14 izlases katru vasaru esmu bijusi ar valstsvienību, vasarā bija vien dažas brīvas dienas. Tagad jādomā, ko darīt vasarā, tas būs īsts izaicinājums.”
Šobrīd nav arī zināms, kad varēs atgriezties Amerikā, kad tur atsāksies mācības, treniņi, un droši vien tik drīz arī nekādas skaidrības vēl nebūs.
Komentāri