Cēsu Sporta skolas audzēknis, basketbolists Artūrs Kurucs 2015. gada augustā parakstīja septiņu gadu līgumu ar Spānijas superlīgas klubu “Baskonia”. Tobrīd jaunajam basketbolistam bija tikai 15 gadi, acīmredzot Spānijas klubs viņā saskatīja potenciālu. Pagājis pusotra gada, Artūrs atzīst, ka labi iejuties klubā, noderot gada laikā apgūtā spāņu valoda.
* ĪSTAJĀ VIETĀ. Cēsu Sporta skolas audzēknis, basketbolists Artūrs Kurucs jau labi iejuties Spānijas klubā “Baskonija”, ar kuru noslēgts līgums uz septiņiem gadiem. FOTO: no albuma
Jautāts par sajūtām, kad piedāvāts līgums, spēlētājs atzīst, ka tās bijušas divējādas, varētu teikt – pretējas: “No vienas puses, bija bailes, taču tās mazināja milzīgā sajūsma par šo iespēju. Tagad varu ar pārliecību teikt, ka tas bija to vērts, lai gan sākumā bija grūti. Viss citāds, prom no mājām, svešā vidē, tad vairāk sazinājos ar vecākiem, kuri uzmundrināja, iedrošināja. Tagad, kad esmu apradis, vairs neatliek laika sazvanīties, dienas rit ļoti intensīvi.”
Artūrs stāsta, ka jaunie spēlētāji nemitīgi ir kluba uzmanības lokā: “Tur seko mums – jaunajiem – līdzi, ko ēdam, cikos ejam gulēt, kā izklaidējamies, kā atpūšamies no basketbola. Notiek regulāras veselības pārbaudes. Vairāki dzīvojam vienā dzīvoklī, kurā astoņas istabas, mūs uzrauga sieviete, kura strādā klubā. Viņa rūpējas par ēdināšanu, drēbju mazgāšanu, raugās, lai laikus ejam gulēt, un tamlīdzīgi.”
Spēlētāja slodzi raksturo treniņu režīms – treniņi notiek no pirmdienas līdz piektdienai, divās dienās – trīs treniņi, trijās – divi. Sestdien spēle, un tikai svētdiena – brīvdiena.
Artūrs un vēl daži jaunie spēlē Baskonijas kluba otrajā komandā vietējā reģiona čempionāta piektajā līgā. Varētu likties, ka piektā līga ir kaut kas tāls, taču Artūrs stāsta, ka līmenis itin augsts. Salīdzinājumam – komandu līmenis kā LBL2 spēcīgākajām vai LBL1 vājākajām komandām.
Klubam ir arī jauniešu komanda, kas spēlē reģiona čempionātā. Ja iekļūst starp divām labākajām, tiek uz Spānijas finālu, tad talkā aicina jaunos, kuri spēlē pieaugušo komandā.
Artūrs stāsta, ka viņš iekļauts pieaugušo komandā, lai būtu pāreja no jauniešu basketbola uz pieaugušo: “Šajā komandā esmu jau otro gadu. Pirmais gads pagāja, kamēr iejutos, šogad esmu viens no līderiem, spēle tiek veidota uz mums – jaunajiem spēlētājiem. Daudz trenējamies individuāli, spēlēs no mums prasa izmantot to jauno, ko esam apguvuši treniņos. Mums saka, lai nebaidāmies kļūdīties, bet darām visu, domājot tikai par izaugsmi, rezultāts nav svarīgākais.”
Artūram un citiem jaunajiem seko līdzi arī kluba “Baskonia” galvenās komandas treneris: “Pirmā komanda trenējas netālu no mūsu zāles, mums jāiet skatīties treniņus, lai neatpaliekam kombinācijās, pārējos spēles elementos. Ir labs kontakts ar treneriem, spēlētājiem, ir arī individuālie treniņi ar pirmās komandas treneri.”
Aizvadītajā vasarā A. Kurucs piedalījās pirmās komandas treniņnometnē, arī dažās pārbaudes spēlēs, guva pirmos punktus. Jautāts, kad viņu redzēsim pirmās komandas sastāvā, spēlētājs atbild, ka tas atkarīgs no ļoti daudziem apstākļiem, galvenokārt paša vēlmes trenēties, parādīt sevi. Pirmais solis uz to sperts, viņš ir viens no rezervistiem, kurus, ja kāds no galvenās komandas spēlētājiem izkrīt no aprites, varētu aicināt sastāvā.
“Par spēlēšanu nedomāju, sākumā vismaz uz soliņa pasēdēt. Arī tas ir novērtējums, katra jaunā spēlētāja sapnis ir tikt pirmajā komandā kaut uz soliņa starp rezervistiem,” saka Artūrs.
Ceļš līdz tam nav viegls, treniņos sevi jāatdod pilnībā, par vairāk nekā simts procentiem, nevar čīkstēt, ka par grūtu.
“Pirmajā gadā vienā brīdī pirmās komandas trenerim teicām, ka varbūt var mazināt treniņu slodzi, jo nav laika atpūsties – trīs treniņi dienā, vēl jāskatās pirmās komandas treniņš. Viņš, tāds dusmīgs, mums teica: “Tāda ir basketbola dzīve, jums pie tās jāpierod,”” saka A. Kurucs.
Tie, kuri seko basketbolam, zina, ka Spānijā trenējas arī Artura vecākais brālis Rodions, kuram ir līgums ar Spānijas superklubu “Barcelona”. Lai arī abi ir Spānijā, satikties nav izdevies.
“Ar vilcienu varam nokļūt viens pie otra, taču nevienam nav bijušas divas brīvas dienas, lai to realizētu,” stāsta Artūrs. “Cenšamies iespējami biežāk sazināties pa tālruni vai skaipā. Manas spēles internetā nerāda, Rodiona rāda, un, ja vien man ir iespēja, noskatos, tad kopīgi pārrunājam.”
Līdztekus Spānijas basketbolam A. Kurucs tiek aicināts arī uz Latvijas izlasi. Pērn vasarā spēlēja U-16, gada nogalē bija uzaicināts uz U-18 izlasi. Spēlētājs stāsta, ka līgumā ar klubu ir punkts, ka tas nedrīkst atteikt, ja spēlētāju aicina uz izlasi. Protams, kad nonāk profesionāļos, lielajā klubā, noteikumi citi, klubam lielāka teikšana.
“Uzspēlēt izlasē ir ļoti interesanti,” atzīst Artūrs. “Zināma valoda, pazīstami puiši. Kopā ar vienaudžiem spēli izjūtu un izbaudu citādi. Izlasē sanāk uzspēlēt jauniešu basketbolu. U-18 spēles stils nedaudz līdzīgs tam, ko spēlēju Spānijā, tāpēc pārslēgties nav grūti. Kad vasarā biju pie U-16, pārslēgšanās bija grūtāka. Spānijas basketbolā mazāk kombināciju, tur akcents tiek likts uz ātrumu, fizisko sagatavotību, apspēlēšanu vienam pret vienu. Latvijā vairāk kombināciju, uzsvars uz domāšanu, lai apspēlētu pretinieku. Man tomēr labāk patīk Spānijas fiziskais basketbols, nevis daudz kombinēt.”
Komentāri