Cēsīs ir daudz dažādu sporta klubu, taču viens sporta veids ir pāri visam, un tas nepārprotami ir florbols. To veicinājuši komandas “Lekrings” panākumi, kas iepriekšējā sezonā izcīnīja septīto čempionu titulu, pie tam triumfējot trijās pēdējās sezonās. Šajā vasarā, starpsezonas laikā, mainījās komandas “īpašnieks” un no biedrības “Sporta klubs “Lekrings”” to pārņēma “Florbola klubs “Lekrings””.
Iepazīt nezināmo florbolu
Biedrības “Sporta klubs “Lekrings”” vadītājs Normunds Eglītis gandrīz desmit gadus bija kopā ar komandu, kas šajā laikā sasniedza panākumu virsotnes, izcīnot arī četrus čempionu titulus, vairākas sudraba medaļas, vienu bronzu un tikai vienu riezi paliekot tūlīt aiz pirmā trijnieka. N. Eglītis atzīst, ka beigas varbūt nav bijušas tādas, kā pašam būtu gribējies, bet gan jau vēsture visu salikšot pa vietām: “Kad vasarā parakstīju dokumentu, kurā atdevu komandu, iestājās pamatīgs tukšums. Pirmajā brīdī likās, ka varbūt tā arī ir pareizi, jo florbola šajos gados bijis un tas prasījis ļoti daudz. Kādam paziņam aizrakstīju īsziņu, ka tagad esmu kļuvis par vēsturi. Viņš atrakstīja – ne visiem lemts kļūt par vēsturi!”
Normunds atzīst, ka aiziet ar labi padarīta darba apziņu un daudzām patīkamām atmiņām. Viņš uzsver, ka šajos gados varējis darboties ar ļoti labiem cilvēkiem – spēlētājiem, treneriem, atbalstītājiem: “Nenoliegšu, ka arī man bija kļūdas, bez tām nav progresa. Bet palicis daudz pozitīvā, būs, ko atcerēties!”
Savulaik nodarbojies ar orientēšanās sportu, bet saistība ar florbolu nav bijusi. Viss sācies, kad uzņēmumā “CelTik”, kur N. Eglītis bija viens no vadošajiem darbiniekiem, sācis strādāt Ingus Laiviņš. Tieši viņš esot Normundu un citus uzņēmumā saslimdinājis ar florbolu. Kad Normunds devies pirmo reizi pavērot komandas sniegumu, tas nav bijis sekmīgs. 2004./ 2005.gada sezonas izslēgšanas spēlēs “Lekrings” zaudēja “Ķekavai” un palika bez godalgām.
“Komandai bija zaudējumi, bet mums, uzņēmuma vadošajiem darbiniekiem, parādījās azarts. Gribējām palīdzēt atgūt čempionu titulu, kas bija pirmās trīs sezonas. Sapratām, lai izveidotu augsta līmeņa komandu, nepieciešams labs treneris. Bija labi spēlētāji, bet komandas nebija. “CelTik” kļuva par ģenerālsponsoru, un sporta kluba “Cēsis” vadītāji, kas bija arī pilsētas pašvaldības vadītāji, piedāvāja man strādāt ar komandu. Tā arī sākās sadarbība desmit gadu garumā,” atceras N. Eglītis.
Beidzot tituls!
Viss noticis lēni, izprotot, kā funkcionē komanda. Dota iespēja vienam trenerim, kas nav nesusi cerēto rezultātu, tad sākusies sadarbība ar treneri, kas ielicis pamatus nākamajiem čempionu tituliem.
“Droši varu teikt, ka vispozitīvākais bija trenera Normunda Gruncka piesaistīšana,” saka N. Eglītis. “Skeptiķi teica, ka neizdosies viņu pierunāt, ka treneris nebrauks no Bauskas, tomēr viņš piekrita un uzreiz ar pilnu atdevi ķērās pie darba. Jau pirmajā tikšanās reizē ar komandu viņš bija ideju, plānu pilns. Ar Normundu bija viegli strādāt. Mums bija skaidrs mērķis – atgriezt čempionu titulu, viņam bija skaidrs modelis, kā to panākt.”
Tiesa, viss nav gājis tik labi, kā cerēts, jo sezonā pirms titula atgūšanas nācies piedzīvot pamatīgu vilšanos, ar zvaigžņoto sastāvu paliekot ceturtajā vietā. Visu sezonu strādāts tikai ar vienu domu – izcīnīt titulu, taču pusfinālā piedzīvots zaudējums “Rubenei”. Tad jau bijis skaidrs, ka būs ceturtā vieta, jo komandai trūcis motivācijas cīnīties par trešo vietu.
Tad sekoja 2008./ 2009.gada sezona, kad “CelTik/ Lekrings” uzvarēja regulārajā čempionātā un visās izslēgšanas spēlēs. Komanda un arī N. Eglītis varēja triumfēt, čempionu tituls bija atgūts.
“Atceros, kā skaitīju sekundes līdz pēdējās spēles beigām. Atskanēja fināla sirēna, un … viss bija beidzies. It kā ir gandarījums, taču tādas emocijas kā spēlētājiem man neizdevās gūt. Laikam tas laiks līdz titulam bija prasījis pārāk daudz. Tagad varu teikt, ka šis pirmais tituls bija īpašs, jo uz to gāja visi, ne tikai komanda, bet arī pašvaldības vadība, arvien augošā fanu armija, visi gaidīja to brīdi. Un tas atnāca,” atceras N. Eglītis.
Tad bija divas otrās un viena trešā vieta, līdz sekoja trīs čempionu tituli pēc kārtas.
“Kad aizgāja N. Grunckis, viņš teica, ka komandas īstais varējums parādīsies pēc kāda laika, var teikt, ka šie trīs čempionu tituli pēc kārtas ir viņa paveiktā darba rezultāts,” piebilst N. Eglītis.
Reveranss “Pārgaujai”
Tagad viņa un komandas ceļi šķīrušies, bet Normunds saka, ka aizgājis ar padarīta darba sajūtu. Izveidota augsta līmeņa komanda, veiksmīgi darbojas spēlētāju piramīda, izcīnīti tituli, zālē ir skatītāji, florbols kļuvis par Cēsu sporta veidu. Viņš vislielāko paldies saka tagadējam Cēsu domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, kurš allaž izrādījis interesi par komandu.
“Jau pavasarī sapratu, ka briest pārmaiņas un es tajās neiederēšos. Aizgāju labā laikā, bija izcīnīti trīs čempionu tituli pēc kārtas, lai tagad citi izdara vismaz to pašu,” norāda N. Eglītis.
Lai arī pārmaiņas atstājušas zināmu rūgtuma devu, Normunds nav pazudis no florbola. Viņa biedrības pārziņā ir meiteņu un sieviešu florbols, kopā ar Dāvi Dedumetu Normunds vada raidījumu par florbolu “Divi Plus Viens”, nodarbojas ar sporta inventāra tirdzniecību un varbūt daudziem par pārsteigumu kļuvis par Stalbes komandas “Pārgauja” konsultantu.
Savulaik par Cēsu un Stalbes komandu attiecībām ārpus laukuma runāja daudz, jo uz “Lekringu” tika pārvilināti daudzi “Pārgaujas” labākie spēlētāji, ieskaitot brāļus Rajeckus.
“Laikam būtu “Pārgaujas” priekšā jāatvainojas, jo šo klubu diezgan pavājinājām. Ja šobrīd tur spēlētu visi viņu audzēkņi, domāju, tā būtu viena no labākajām komandām virslīgā. Savulaik daudz paņēmām no šī kluba, tagad esmu gatavs palīdzēt noturēt spēlētājus un izcīnīt iespējami augstāku vietu. Varbūt šis ir kā mans izlīgums ar šo komandu. Šobrīd, šķiet, neviens netic, ka “Pārgauja” varēs tikt izslēgšanas spēlēs, bet es ticu! Lai komanda labi darbotos, jāpanāk, lai spēlētāji tajā justos labi, komfortabli. Kad spēlētāji sapratīs, ka par viņiem domā, arī attieksme pret treniņiem, spēlēšanu uzlabosies. Uzvara pār “Lekringu” Stalbei bija ļoti svarīga, lai komandā būtu pacēlums, lai tā gūtu motivējošas emocijas. Esmu pārliecināts, ka, pastrādājot ar šo komandu, tā stabili varētu būt labāko sešniekā. Protams, ne šogad. Tagad sasniegums būs iekļūšana labāko astoņniekā,” atzīst N. Eglītis.
Uz jautājumu, kura komanda šogad izcīnīs čempionu titulu, viņš norāda, ka tā būs “Lielvārde”, jo komandā apvienota pieredze, jaunība, viss, kas vajadzīgs titula izcīnīšanai: “Komandā nav vāju posmu, tur visi ir gatavi uzvarai!”
P.S. Par N. Eglīša devumu labi vēsta vēl kāds ieraksts sociālajā tīklā facebook, ko raksta viņa krustmeita Evija Slaidiņa: “Pateicoties savam krusttēvam Normundam Eglītim, arī es iepazinu florbolu. Pirms vairāk nekā deviņiem gadiem viņš mani un māsu ņēma līdzi uz spēlēm. Mums bija pilnīgi tumša bilde, kas notiek laukumā. Braukājot līdzi uz izbraukuma spēlēm un skatoties tās Cēsīs, iepazinām florbolu pa īstam. Šo gadu laikā iepazinu daudz jaunu cilvēku, daudzi kļuvuši par labiem draugiem. Varu teikt tikai milzīgu paldies krusttēvam par doto iespēju būt kopā ar šo komandu. Tu esi paveicis izcilu darbu šīs komandas labā!”
Komentāri