Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Florbola pazinējs Dāvis

Jānis Gabrāns
12:23
18.12.2015
253

Ieriķos dzīvojošais Dāvis Dedumets jau daudzus gadus cieši saistīts ar florbolu. Nevis kā spēlētājs, bet kā spēļu
komentētājs, apskatnieks un portāla florbolazinas.lv, kas darbojas jau deviņus gadus, veidotājs un galvenais
redaktors. Tagad nācis klajā ar jaunu iniciatīvu, kopā ar cēsnieku Normundu Eglīti izveidojot raidījumu par florbolu “2:1”, kas skatāms internetā.
Pirmais uzfilmēts

Par florbolu sācis interesēties, vēl mācoties vidusskolā. Ar Krišjāni Kļaviņu gājuši uz Cēsu “Lekrings” spēlēm, braukuši līdzi izbraukumos. Sācis sūtīt rakstus par spēlēm sporta ziņu portālam, tad saticis Jāni Jansonu, kopīgi izveidojuši florbolazinas.lv, tagad sperts nākamais solis – videoraidījumu veidošana. Te gan jāpiebilst, ka florbolam Dāvis sevi velta no darba brīvajā laikā.

FLORBOLA APSKATNIEKI. Dāvis Dedumets (no labās) un Normunds Eglītis sākuši jaunu projektu - veidot Cēsīs raidījumu par florbolu "Divi plus viens". Foto: NO ALBUMA

* FLORBOLA APSKATNIEKI. Dāvis Dedumets (no labās) un Normunds Eglītis sākuši jaunu projektu – veidot Cēsīs raidījumu par florbolu “Divi plus viens”. Foto: NO ALBUMA

“Jau vairākus gadus esmu domājis par šādu raidījumu, tagad pienāca brīdis to realizēt. Man ir ilga pieredze florbolā, Normundam “Lekringa” periods beidzies, iestājies mierīgāks posms, un var veltīt laiku šai idejai. Latvijā nekas tāds līdz šim nav tapis, turklāt florbolā darbojas un ar to saistītu cilvēku Latvijā ļoti daudz. Normunds atrada Cēsīs telpas, uzfilmējām pirmo raidījumu, un domas jau raisās par nākamo,” stāsta D. Dedumets. Raidījums skatāms “Youtube” kanālā, norādes uz to rodamas sociālajos tīklos, portālā florbolazinas.lv.

Paši, skatoties pirmo raidījumu, fiksējuši kļūdas, nepilnības, ko labot nākamajā. Dāvis stāsta, ka šajos raidījumos netiks analizētas spēļu taktiskās nianses, bet tiks runāts par un ap florbolu, aicinot studijā ar to saistītos cilvēkus. Pirmā raidījuma viesis bija Juris Gribusts, otrais latvietis Zviedrijas superlīgā. Uz nākamo raidījumu uzaicināta Baiba Juruša, kura piedalījusies visos pasaules čempionātos sievietēm. Nu, gandrīz visos, jo uz čempionātu, kas šonedēļ notiek Somijā, neaizbrauca, lai arī bija starp kandidātēm. Arī par to tiks runāts. Būs vēl kāds viesis, un raidījums tiks filmēts 19.decembrī.

“Studijas vieta izvēlēta Cēsīs, jo gan Normunds, gan es esam saistīti ar šo pilsētu. Domājot, kā raidījumu padarīt iespējami interesantāku, skatāmies citus šovus, un te lielisks piemērs ir “OvertimeTV”, ko vada Armands Puče ar Valdi Valteru. Protams, mums nav tādas kapacitātes, bet tas ir etalons, uz ko tiekties,” norāda D. Dedumets.

Visplašākā statistika

Lai arī portāls florbolazinas.lv pastāv jau deviņus gadus, Dāvis norāda, ka tā joprojām ir tikai paša iniciatīva, nevis biznesa projekts: “Varbūt tad, kad florbols kļūs par olimpisko sporta veidu, situācija uzlabosies. Esmu centies piesaistīt citus autorus, bijušas dažādas idejas, pat par florbola žurnālu, taču viss atduras finansēs. Reizēm esmu pat domājis, ka jāklapē tā bode ciet, taču tad padomāju, ka ieguldīts tik daudz laika, savākta tik milzīga statistika. Man ir pilnīgi visa statistika par vīriešu virslīgas čempionātu, nekur citur tik plašu datu nav. Savulaik esmu sēdējis Florbola savienības birojā, apkopojis no protokoliem statistiku, rakstījis gūtos vārtus, piespēles. Tāpēc negribas to mest malā. Iespējams, raidījums palīdzēs uzlabot arī mājaslapas apmeklējumu skaitu, kas ļautu piesaistīt atbalstītājus.”

Dāvis norāda, ka viņa mājaslapa nevar konkurēt ar Florbola savienības mājaslapu, kur iespējams onlainā sekot līdzi spēļu norisei, taču florbolazinas.lv cenšas piedāvāt iespējami plašāku informāciju. D. Dedumets raksta par spēlētājiem arī zemākās līgās, par mūsējo startiem ārzemēs. Pēdējos gados viņu skaits kļūst arvien lielāks, latvieši spēlē ne tikai vadošajās citu valstu līgās. Daudz laika aizņem informācijas iegūšana.

“Salīdzinot ar citu valstu piedāvājumu, varu teikt, ka mūsu Florbola savienības mājaslapa ir ļoti augstā līmenī. Piemēram, Dānijā internetā nav atrodams, cik punktus guvuši spēlētāji, pat Zviedrijā protokolos netiek norādīts, kurš stāvējis vārtos. Tad nu pats regulāri prasu spēlētājiem šo informāciju. Spēles pārsvarā notiek nedēļas nogalēs, agrāk centos ielikt ziņas iespējami ātrāk, tagad esmu nolēmis, ka labāk pāris dienu vēlāk, bet būs informācija ar pievienoto vērtību,” norāda D.Dedumets.

Skatoties televīzijā sporta ziņas, reizēm pārņem sajūta, ka florbols ir tādā kā pabērna lomā. Skatāmi sižeti par sacensībām ārzemēs, kur mūsējie nestartē, bet par florbolu informācija parādās ļoti reti, kaut notiek svarīgas spēles.

D. Dedumets norāda, ka Florbola savienībai aktīvāk jādarbojas ar informācijas sniegšanu sporta žurnālistiem: “Materiālu, ko stāstīt sporta ziņās, pietiek, un visu izsekot viņi nevar, nepietiek kapacitātes. Ja spēles notiek Rīgā vai tuvumā, aizbrauc un uztaisa sižetu, bet, ja neiedos kaut sausus ciparus, tas var paslīdēt garām. Lai arī jau sen Latvijā spēlēts, florbols nespēj konkurēt ar basketbolu, futbolu, hokeju.”

Atskaites punkts

Esot tik ilgi florbolā, var vērtēt šī sporta veida attīstību Latvijā. Dāvis norāda, ka kvantitatīvi tas attīstās, taču par kvalitāti tik nepārprotama vērtējuma nav. Viņaprāt, svarīgs atskaites punkts būs nākamā gada decembris, kad Rīgā notiks Pasaules čempionāts: “Pēc tā daudzi no mūsu vadošajiem spēlētājiem, kuriem ir vairāk par 30 gadiem, visticamāk, aizies no lielā sporta, un svarīgi, kas nāks vietā. Ja pieaugušo izlase šobrīd samērā stabili turas pasaules pirmajā sešniekā, junioriem tik spoži neiet, viņi tuvāk 7.- 8.vietai, nevis pirmajam četriniekam. Ir mums talantīgi jaunie spēlētāji, bet svarīga attieksme pret treniņiem, spēli. Tiesa, ir vēl kāds nedaudz satraucošs fakts, proti, Pasaules čempionāts pēc gada, bet Latvijas vīriešu izlasei vēl nav galvenā trenera.”

Runājot par šīs sezonas Latvijas virslīgas čempionātu, D. Dedumets norāda, ka tas ir ļoti interesants: “Jā, “Lielvārde” nedaudz aizmukusi, bet viņi vairākas spēles vinnēja tikai ar +1, tikpat labi varēja zaudēt. “Lekringam” vairāki zaudējumi, bet komandā iepludināti vairāki jaunie spēlētāji, kam vajadzīgs laiks, lai iejustos. Bet visu jau pa plauktiem saliks izslēgšanas spēles.”

Viņš stāsta, ka esot sajūta – šī sezona nesīs kādu pārsteigumu. Ka neuzvarēs pēdējo gadu čempioni “Lekrings”, neuzvarēs arī “Lielvārde”. Pēdējos gados ļoti reti čempiona titulu izcīna komanda, kas uzvar regulāro čempionātu. Dāvis norāda, ka vēl vairākas komandas – “Kurši”, FBK “Valmiera/ ViA”, “Ulbroka/ FS Master” – ir labā līmenī, un šogad grūti prognozēt, kā viss atrisināsies.

Šogad čempionātā startē 12 komandas, Dāvis norāda, ka labākais risinājums būtu tikai desmit: “Tas būtu objektīvi virslīgai, jo 12 komandām labu spēlētāju nepietiek. To pierāda Stalbes un Ķekavas komandu pieticīgais sniegums. Ja būtu desmit komandu, būtu ļoti interesanta virslīga un arī interesanta 1.līga. Šobrīd tajā Vidzemes zonā ir septiņas komandas, bet uz virslīgu var tikt tikai viena – “FK Madona”, jo pārējie ir virslīgas klubu farmklubi. Taču Madonas komanda turnīra tabulā atrodas pēdējā vietā, un ir pilnīgi skaidrs, ka virslīgā tai nav, ko darīt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vecpiebaldzēni tiek uz 1. līgu

06:13
15.12.2025
81

Gada izskaņā aizvadītas iz­šķirošās sacensības Latvijas darts organizācijas rīkotajos turnīros.Uz Latvijas komandu čempionāta finālturnīru Rīgā devās arī Vecpiebalgas šautriņu mešanas kluba komanda: Gunārs Zom­mers, Jānis Zommers, An­dis Lauva un Kaspars Kalējs. Pirms sacensību sākuma tika sveiktas labākās komandas regulārajā čempionātā, un te uzvarētāju kauss vecpiebaldzēniem, kuri bija labākie 2C līgā. Sacensībās Rīgā pirmajā dienā notika […]

Estere Volfa sasniedz karjeras rekordu

05:34
10.12.2025
1138

Noslēdzies Pasaules kausa (PK) biatlonā pirmais posms Zviedrijas pilsētā Estersundā, kur sevi teicami apliecināja jaunā cēsniece Estere Volfa. Jau rakstījām, ka pirmajam PK trimestrim jeb trim pirmajiem posmiem vietas sieviešu izlasē garantēja trīs cēsnieces – Baiba Bendika, Estere Volfa un Elza Bleidele. Pirms nedēļas rakstījām par viņu startu stafetēs, tagad par aizvadītajām individuālajām distancēm. Programma […]

Savās mājās paklāji palīdz

05:19
08.12.2025
77

Cēsu sporta kompleksā aizvadīts 24.starptautiskais Paula Budovska piemiņas turnīrs brīvajā cīņā, pulcējot vairāk nekā 260 sportistus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Francijas un Ukrainas. Turnīrs iedibināts ar mērķi godināt bijušā Latvijas grieķu – romiešu cīņas meistara, Latvijas izlases vecākā trenera grieķu – romiešu cīņā, Latvijas Cīņas federācijas priekšsēdētāja, Lat­vijas Centrālā cīņu kluba (LCCK) dibinātāja Paula […]

Sākusies biatlona sezona

05:54
03.12.2025
92

Ar Pasaules kausa izcīņas pirmo posmu Zviedrijas pilsētā Estersundā startējusi biatlona sezona. Šoreiz īpaša, jo šī ir olimpiskā sezona. Šogad Pasaules kausā Latviju varēs pārstāvēt tikai trīs biatlonisti un trīs biatlonistes, tāpēc tika izstrādāti iekšējās atlases kritēji, lai noteiktu pamatsastāvu, kā arī ceturto sportistu, kurš Pasaules kausā pievienosies izlasei stafetes sacensībās, pārējā laikā startējot IBU […]

Jaunpiebalgā ziema jau noskrieta

06:38
26.11.2025
151

Tradicionālā ziemas skriešanas seriāla “Noskrien ziemu” 9.sezonas pirmais posms šogad notika Jaunpiebalgā, pulcējot vairāk nekā 750 dalībnieku. Seriāla pirmais posms Jaunpiebalgā notika, pateicoties sporta kluba “Piebalga” pārstāvim Sandim Grīnbergam, kurš vairākkārt bija aicinājis “Noskrien ziemu” pie sevis. Šoreiz aicinājums tika pieņemts, un, kā pēc sacensībām atzina seriāla rīkotājs Roberts Treijs, tā bija pareiza izvēle, viss […]

“Apkārt Rozulai” noskriets

06:41
22.11.2025
134

Patriotisma mēnesī valsts svētku noskaņās notiek dažādi sportiski pasākumi. Daudzviet 18.novembrī tiek izskrietas distances, kas nospraustas Latvijas kontūras veidā, tāda bija arī Cēsīs, bet 11.novembrī skrējiens notika Rozulā. Jau vairāk nekā 25 gadus Lāčplēša dienā pie Rozulas skolas notiek tradicionālais skrējiens “Apkārt Rozulai”. Šogad tas pulcēja vairāk nekā simts dažāda vecuma skrējēju gan no Cēsu […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi