Priekuļu tehnikuma stadionā notika unikāla futbola spēle, kurā laukumā varēja redzēt kādreizējā futbola kluba “Lode” 1999.gada sastāvu. Pēc 17 gadiem spēlētāji atkal sanāca kopā, lai uzspēlētu pret šī gada Latvijas
čempionāta 2.līgas komandu FK “Priekuļi”.
Tikai viens gads
Idejas autors ir FK “Priekuļi” prezidents Andrejs Ivanovs, kurš spēlējis 1999.gada “Lodes” sastāvā, bijis arī komandas kapteinis. Viņš norāda, ka minētais gads bija īpašs, jo tajā sezonā “Lode” spēlēja Latvijas čempionāta 1.līgā, kas ir augstākais sasniegums Cēsu rajona futbola vēsturē pēckara gados.
Pie uzņēmuma “Lode” komanda tika izveidota 90.gadu sākumā, kad šefību par futbolu uzņēmās uzņēmuma vadītājs Jānis Slesars, pats bijis futbolists, vārtsargs. Viņš nolēma, ka tieši Lodē jābūt rajona galvenajai futbola komandai, kurā tika sapulcēti ne tikai labākie no rajona, bet arī no Staiceles, Valmieras, Smiltenes. FK “Lode” pastāvēja apmēram desmit gadu, bet savā labākajā sastāvā bija trīs gadus, kad no otrās līgas izdevās iekļūt pirmajā un nospēlēt tajā vienu sezonu.
“Jau 1997.gadā klauvējām pie pirmās līgas durvīm, bet zaudējām pārspēlēs. Nākamajā gadā guvām pārliecinošu uzvaru arī pārspēlēs, kas ļāva iekļūt pirmajā līgā, un 1999.gadā tajā spēlējām. Diemžēl tikai gadu, jo sākās pārmaiņu laiks, uzņēmumam nebija iespējas komandu finansēt, un tās pastāvēšana beidzās. Ar vienu gadu 1.līgā bija par maz, lai sevi apliecinātu. Bija vajadzīga vēl viena sezona, tad mēs jau būtu ar pieredzi un vairs nebūtu tabulas lejasgalā, bet…
Joprojām žēl, ka tā notika, jo J. Slesaram bija lielas idejas par futbola attīstību. Viņš gribēja izveidot piramīdu no vismazākajiem līdz lielajai komandai. Toreiz tas neizdevās, bet vienmēr esmu teicis, ka FK “Priekuļi” ir futbola kluba “Lode” turpinātājs un mēs šo piramīdu vairāk nekā desmit pastāvēšanas gados esam izveidojuši. Kad sākām, mums bija trīs bumbas un seši bērni, tagad ir desmit komandas un 300 bumbas. Atlicis tikai sasniegt pirmo līgu. Ticu, ka to arī izdarīsim,” saka A. Ivanovs.
Trenera faktors
FK “Lode” straujo augšupeju A.Ivanovs skaidro ar trenera Normunda Zvejnieka atnākšanu. Viņš parādījis, ko nozīmē profesionāla attieksme pret futbolu. N.Zvejnieka vadītie treniņi krasi atšķīrušies no tā, kā komanda strādājusi iepriekš, un tas devis rezultātu. A. Ivanovs saka: “Es pat gribu teikt, ka mūsu līmenim viņš bija par labu, taču aizveda mūs uz 1.līgu. Normunds spēja vīrus motivēt. Es Normundu uzskatu par vienu no labākajiem treneriem Latvijā, viņam ir talants.”
Spēlētājiem sākums ar N. Zvejnieku nav bijis viegls, jo nācās lauzt stereotipus par treniņiem. Bet treneris prata pārliecināt, ka spēlētajiem to vajag. Savas trenera prasmes šogad viņš apliecināja, vadot SK “Cēsis” futbola komandu un aizvedot to līdz medaļām 2.līgas Vidzemes zonā.
Ideja par kādreizējās komandas pulcināšanu A. Ivanovam radusies sarunā ar N. Zvejnieku: “Teicu, ka derētu sapulcināt vecos sastāvus uz draudzības spēli. Normunds noteica, ka ideja nav slikta, bet ar to saruna beidzās. Taču sāku domāt, ka tā ir Latvijā vēl nebijusi ideja – pēc 17 gadiem atjaunot konkrētu komandu. Vēlreiz runāju ar Normundu, viņš atbalstīja ieceri, sākām apzināt kontaktus. Tagad var teikt, ka bija gandrīz visi, izņemot Andreju Aleksejevu, kura vairs nav mūsu vidū. Vēl dažiem bija objektīvi iemesli, Andris Virskulis netika no Norvēģijas, nebija zināms, vai varēs ierasties Arnis Kokarēvičs. Netika arī kluba prezidents Jānis Slesars, kurš bija ārpus Latvijas, bet viņš vēlēja veiksmīgu spēli. Speciāli no Vācijas atlidoja Viktors Iļjins, Ivars Silups no Anglijas, Guntis Lūkins samainīja aviobiļeti, lai varētu palikt uz spēli.”
No baltas lapas
Aizvadītā spēle interesanta ar to, ka vairāki FK “Lode” spēlētāji pēc tam spēlējuši arī “FK Priekuļi” rindās, bet šoreiz bija vēsturiskajā sastāvā. Arī A. Ivanovs spēlēja FK “Lode” sastāvā pret komandu, kuras prezidents ir šobrīd. Abās komandās spēlējuši Andrejs Golovins, kurš joprojām ir “FK Priekuļi” sastāvā, Raimonds Galinskis, Ints Jeršovs, Andris Virskulis, brāļi Lezdiņi, Igors Petrovs, valmierietis Santis Siliņš, Andris Zvejnieks, Maksims Miņko.
Var piebilst, ka tagadējais FK “Priekuļi” treneris Aivars Krickis tolaik, 1999.gadā, bija FK”Lode” sīvākais pretinieks, jo spēlēja Staiceles komandā. Arī šajā spēlē viņš bija pretinieku rindās.
A. Ivanovs atzīst, ka tā bija ne tikai spēle, tās arī atmiņas: “Pēc tam visi kopā pasēdējām, atcerējāmies laikus pirms 17 gadiem. Toreiz bijām kā ģimene, un ar šo spēli gribējās visus atkal saaicināt tajās mājās, ko toreiz sauca FK “Lode”. Gribu, lai šī nav mūsu pēdējā spēle, ir iecere arī turpmāk divreiz gadā kopā uzspēlēt. Vienreiz savā laukumā, otrreiz – izbraukumā pret kādu citu veterānu komandu, kas varbūt tāpat kā mēs reanimēsies vismaz vienai spēlei.”
FK “Lode” laukumā devās formās, ko rotāja tā laika komandas logo, formu iegādi finansiāli atbalstījis Ints Jeršovs. Andrejs lēš, ka spēlētāju vidējais vecums bijis 45 gadi.
Ikdienā retais spēlē futbolu, dažs darbojas kā treneris, kādi varbūt uzspēlē nelielos turnīros, bet lielo futbolu neviens ļoti sen nav spēlējis. Taču visi bija gatavi doties laukumā. Spēle, kā ierasts, ilga 2×45 minūtes, vien “Lodes” sastāvam bija kāda priekšrocība, viņi varēja mainīties gluži kā hokejā. Priekuļu klubam gan viss pēc noteikumiem, tikai trīs maiņas. Bija tiesnešu brigāde no Valmieras, bija bumbu padevējas, viss kā īstā futbolā.
Treniņu nebija, vīri satikās pirms spēles un devās laukumā. “Atsākām dzīvi no baltas lapas,” piebilda Andrejs, sakot, ka spēles rezultāts tomēr nebija prognozējams, jo vīri bija gatavi uz laukuma darīt visu iespējamo, lai uzvarētu.
Komentāri