Sākam astoņu rakstu sēriju “Sports novados”, kurā aplūkosim, cik aktīvi ir vēsturiskā Cēsu rajona novadu ļaudis sportiskajās aktivitātēs. Lai nebūtu jālauza galva, kādā secībā par novadiem rakstīt, izvēlējos vienkāršāko – alfabētu. Tātad pirmais no astoņiem ir Amatas novads.
Infrastruktūra
Par sporta koordinatoru Amatas novadā strādā Ēriks Bauers. Viņš norāda, ka novada problēma – tam nav izteikta centra, kurā būtu galvenā sporta zāle: “Šobrīd galvenā sporta zāle ir Zaubē, kas ģeogrāfiski, protams, nav tā izdevīgākā vieta. Taču tā ir lielākā, tur notiek florbola nodarbības, cilvēki vakaros brauc uzspēlēt volejbolu, basketbolu. Vasarās tur notiek nometnes, arī šī gada Olimpiskās dienas novada galvenais pasākums bija Zaubē. Tur ieplānots izveidot arī trenažieru zāli. Dažādas aktivitātes bērniem notiek arī citās skolās, tā pārsvarā ir sporta skolotāju iniciatīva.”
Stadionu, kur darboties vasarā, nav, neesot arī plānots kaut kur būvēt. Ē. Bauers norāda, ka galvenais jau ir piepildījums, ko būtu grūti nodrošināt. Tāpēc uzsvars tiek likts uz pasākumiem, kam ir infrastruktūra, piemēram, pludmales volejbolu, arī nūjošanas pasākumiem, kam infrastruktūru nevajag.
Gada laikā notiek daudz pasākumu dažādu sporta veidu cienītājiem. Kalendārais gads sākas ar slēpošanas sacensībām skolēniem.
“Divus gadus pie Amatas pamatskolas vecās ēkas paši centāmies veidot distances, līdz sapratām, ka nav vērts pūlēties, jo nedēļu pirms sacensībām sniegs nokusa un darbs vējā. Tāpēc šajā gadā sacensības rīkojām Cēsu Olimpiskā centra trasē Priekuļos, jo ir izdevīgāk aizvest skolēnus uz gatavu trasi,” norāda Ē. Bauers.
Nītaurē uztaisīts hokeja laukums, bet nestabilās ziemas neļauj noorganizēt kādu nopietnāku turnīru. Sporta koordinators atzīst, ka ar ziemas pasākumiem grūti, gadās, ka saplāno, iztērē naudu gatavojoties, bet laika apstākļi iecerei pārvelk svītru.
Kā vienu no novada galvenajiem sporta pasākumiem viņš min Amatas novada sporta svētkus, kas jau trīs gadus notikuši Līvos. Ar katru gadu tie kļūst plašāki, kuplāk apmeklēti. Uzsvars arī nākotnē likts uz to, lai katrs pagasts veido savu komandu, gatavo tērpus, brauc, piedalās, lai veidojas novada vienotība.
Otro elpu izdevies iedot Skujenes sporta svētkiem, kam ir senas tradīcijas.
Starpnovadu sadarbība
Ēriks Bauers uzsver, ka svarīgi arī sportā sadarboties ar citiem novadiem, to sporta koordinatoriem. Pirmkārt, koordinējot, plānojot pasākumus, lai tie nepārklājas, otrkārt, veidojot kopīgas sacensības.
Vasarā notika florbola turnīrs 3×3, ko amatieši rīkoja kopā ar Raunas un Līgatnes novadu. Ziemā notiks florbola kauss jauniešu komandām kopā ar Līgatnes novadu. Trīs posmi notiks Zaubē, divi – Līgatnē, turnīrā piedalīsies komandas no Līgatnes, Krimuldas, Mores, Nītaures, Skujenes, Zaubes.
Vasarā notiek pludmales volejbola turnīrs vairākos posmos. Šogad tas notika Līvos, nākamgad to iecerēts rīkot kopā ar Līgatnes novadu, posmi notiks Līvos, Līgatnē, Nītaurē.
“Šajā turnīrā lielāku uzsvaru liekam tieši uz organizatorisko kvalitāti. Nevaram uzņemt daudz komandu, jo laukumu kapacitāte neļauj, tāpēc noteikts 16 komandu limits. Uz turnīru brauc no dažādiem novadiem, aktīvi iesaistās cēsnieki, Cēsu Sporta skolas audzēkņi,” stāsta Ē. Bauers.
Drabešos jau četrus gadus noticis futbola turnīrs “Zelta bucis”, atsevišķus pasākumus organizē dažādas biedrības. Novadā notiek vairāki nūjošanas pasākumi. Tos tradicionāli rīko Kārļamuižā, šogad divi pārgājieni bijuši ar startu pie Āraišu ezerpils.
“Jau vairākus gadus tāds notiek pavasarī, šogad piesaistot vairāk nekā 70 dalībnieku no visas valsts, jo pasākums bija iekļauts Latvijas Nūjošanas balvas ieskaitē. Pirmo reizi nūjošanas pasākumu sarīkojām arī rudenī. Laika apstākļi nebija labi, bet atbrauca dalībnieki no Ventspils, Alūksnes, citām vietām,” saka sporta koordinators.
Ē. Bauers norāda, ka kopumā sporta pasākumu piedāvājums Latvijā ir pārāk piesātināts, notiek daudzi skrējieni, velobraucieni, citas sacensības: ” Tāpēc pludmales volejbolu rīkoju svētdienās, kad nedaudz brīvāks. Plānojot vasaras pasākumus, vispirms apskatos, kas notiek Cēsīs, kādi ir reģionālie, kādi visas valsts pasākumi. Piemēram, nedēļas nogalē, kad notiek festivāls “Positivus” , neko neplānoju, jo jauniešu būs mazāk.”
Novadā dažkārt notiek Latvijas mēroga pasākumi, to skaitā skrējiens “Cēsu Ecotrail” ved arī pa Amatas novada ceļiem un takām.
“Patīk šī skrējiena rīkotāju attieksme, viņi aicina novadus iesaistīties rīkošanā, nevis tikai prasa finansējumu. Mums šajā vasarā bija iecerēts skrējiens “Āraisis”, kas būtu kā ieskaņa “Ecotrail”, taču sakarā ar ceļa remontu to atlikām. Nākamgad būs, jo novadā neorganizē savu skrējienu, kurā var piedalīties ikviens,” saka Ē. Bauers.
Zvanīt un pierunāt
Daudz pasākumu – tas ir labi, bet katrā galvenais ir dalībnieku skaits. Dzirdēts, ka cilvēkus grūti piesaistīt ne tikai sporta, bet arī kultūras pasākumiem. Sporta koordinators atzīst, ka dalībnieku skaits lielā mērā atkarīgs no viņa aktivitātes, zvanot, rakstot, aicinot, atgādinot: “Labi apzinos, ka grūti dabūt dalībniekus uz pasākumu Zaubē no Drabešiem, vai no Zaubes uz Līviem. Nepietiek aizsūtīt informāciju, afišu, nepieciešams uzrunāt personiski. Sākot strādāt šajā amatā, drīz vien secināju, ka cilvēki nepiesakās, kaut informācija iedota. Tagad cenšos veltīt laiku “pierunāšanai”, ja ir volejbola turnīrs, rakstu volejbolistiem, informēju, aicinu pievienoties. Ja laikus un plaši dod informāciju, dalībnieki ir.”
Konkrēta sporta veida aktīvistus pulcē klubi, biedrības. Viens no zināmākajiem ir sporta klubs “Ašais”, ziemā darbojas skijoringa klubs “MK Moto Amata”. Savulaik novadā darbojās cīņu sporta klubs “Ferrum”, kas tagad pārcēlies uz Cēsīm. Ē. Bauers saka, ka tā bijusi pareiza izvēle, jo pilsētā vairāk cilvēku, tātad potenciālo dalībnieku.
Skujenes pusē aktīvi ir florbolisti, tieši viņi pamatā veido komandu “Amata” Cēsu florbola čempionātā. Šis sporta veids ienācis Zaubē, tur trenējas gan vietējie bērni un jaunieši, gan florbolisti no Nītaures, Skujenes.
Sportistiem, pasākumu rīkotājiem pieejams arī pašvaldības finansiālais atbalsts. Ir noteikts, cik liels tas atvēlēts sportistiem, kāds sporta klubiem un kāds sporta pasākumiem. Vadoties pēc pieprasījuma, tiek izvērtēts, cik un kam piešķirt.
Atskatoties uz šo gadu, Ē. Bauers norāda, ka nozīmīgs notikums bijusi novada dalība Latvijas Olimpiādē, kur pietiekušies pirmo reizi. Novadu pārstāvēja deviņi sportisti: viens burātājs; viens vieglatlēts; trīs šāvēji; kā arī četri pludmales volejbolisti, divas dāmas un divi kungi.
Arī nākamā gada sporta kalendārs jau gandrīz gatavs, atliek tikai to realizēt dzīvē un cerēt uz cilvēku, galvenokārt novadā dzīvojošo, aktīvu iesaistīšanos.
Komentāri