Šī pasaules čempionāta sezona motokrosā ekipāžu klasē ir īpaši interesanta, jo joprojām uz čempiona titulu pretendē vairākas ekipāžas. Viņu vidū gan nav daudzkārtējā un arī pašreizējā čempiona Daniela Vilemsena, kuram ir vien teorētiskas iespējas tikt pie titula. Toties pretendentu vidū ir cēsnieks Kaspars Liepiņš, kurš ir beļģa Jorisa Hendriksa kantētājs. Nule aizvadītajā Krievijas posmā viņi izcīnīja trešo vietu un tagad čempionāta kopvērtējumā no līderiem atpaliek par septiņiem punktiem. Interesanti, ka līderis ir Jorisa brālēns Jans Hendrikss.
Piedāvājums īstajā laikā
Pēc Ķeguma posma tikos ar Kasparu Liepiņu, lai pārrunātu motokrosa aktualitātes, bet sākām ar vēsturisku atskatu. Proti, kā viņš nonācis šī motosporta veida elitē.
Kaspars atklāj, ka jau kopš bērnības fanojis par Serģi un Rasmani, bet tolaik pat prātā nav ienācis, ka pats varētu būt vadošajās vietās pasaules čempionātā.
Savas sportiskās gaitas sācis BMX, kur braucis kopā ar Uģi Zvaigznīti.
“Kad biju beidzis BMX braucēja gaitas, kādā ziemas dienā pie manis atbrauca Uģis ar tēvu un jautāja, vai negribu pakantēt. Viņi bija nopirkuši moci un meklēja domubiedrus. Lai arī nekad to nebiju darījis, piekritu. Pamēģināju, iepatikās, un tā viss sākās,” atceras Kaspars.
Tad viņš pārsēdās kulbā pie Kārļa Leimaņa, ar kuru kopā tika iemēģināta pasaules čempionāta sacensību garša un izcīnīti pirmie ieskaites punkti. Taču izšķirošo pavērsienu deva Kaspara Stupeļa trauma.
“Biju jau kādu laiku pazīstams ar Kasparu, kurš tolaik bija holandieša van Vervena kantētājs. Kasparam bija trauma, un viņš savā vietā ieteica mani. Ar van Vervenu uzvarējām, un motosporta elitē nonāca informācija par mani kā labu kantētāju. Vēl turpināju braukt ar Kārli, bet 2007. gada sezonā lauzu kāju. Sezonas beigās Kārlis teica ardievas motokrosam, jo bija skaidrs, ka neizdosies dabūt finansējumu, lai regulāri piedalītos pasaules čempionāta posmos. Tieši tad mani paaicināja Hendrikss, kura kantētājs bija aizgājis no sporta, un atlika tikai piekrist. Tā jau otro sezonu esmu Jorisa Hendriksa kantētājs,” stāsta K. Liepiņš. Sākumā bijis grūti pierast pie pasaules līmeņa slodzes, ātruma, bet tagad viss esot labi.
Ķeguma sajūtas
Jautāts par sajūtām, braucot Ķegumā, sportists atzīst, ka tās bijušas lieliskas. Līdzjutēju lielo atbalstu gan varējis izbaudīt tikai sacensību atklāšanā, veicot goda apli.
“Kad redzi tos skatītāju tūkstošus, kuri uzgavilē, daudzos Latvijas karogus, tā ir lieliska sajūta. Trasē jau to nepamani, tad esi koncentrējies tikai braukšanai, lai ātrāk tiktu līdz finišam,” saka K. Liepiņš.
Ķegumā viņi kopvērtējumā ierindojās otrajā vietā, pirmajā braucienā finišējot otrie, otrajā – trešie. Pirmo braucienu Kaspars raksturo kā samērā vienkāršu, bet otrais sagādājis īstus pārbaudījumus. Savu roku tur pielika arī Daniels Vilemsens, kuram atgriešanās pēc traumas nebija tik veiksmīga, kā cerēts. Tad nu viņš arī centās ieriebt Kaspara ekipāžai, vispirms gandrīz izsitot viņus no trases, pēc nelaižot garām, lai gan bija lēnāks.
“Tas pamatīgi izsita no ritma, atkritām uz kādu sesto vietu, kamēr tikām līdz pirmajam trijniekam, spēki bija patērēti un augstāk netikām. Piedevām vēl pamatīgais karstums, kas todien valdīja, arī trase bija izdangāta. Tas viss paņēma ļoti daudz spēka, pēdējos apļos bija jāturas sakostiem zobiem, lai tik neapdzen sekotāji un tiekam līdz finišam.
Bija ļoti grūti, es pat teiktu, ka šis bija grūtākais brauciens,” atzīst K. Liepiņš.
Tas pierāda, cik svarīga kantētājam ir laba fiziskā forma, ko Kaspars cenšas uzturēt visu laiku. Ziemā tā tiek uzturēta slēpojot, peldot baseinā, arī sezonas laikā starp sacensībām nevar atpūsties, nepārtraukti jārūpējas, lai nepietiekama fiziskā forma nebūtu iemesls sliktam rezultātam.
Intriga līdz pēdējam
Šogad cīņā par čempiona titulu būs svarīga katra nianse, jo rit viena no interesantākajām sezonām pēdējo gadu laikā. Tagad, trīs posmus pirms beigām, trim, četrām, teorētiski pat vēl vairāk ekipāžām ir iespēja izcīnīt čempiona titulu. Arī Kaspars norāda, ka šogad līdzjutējiem tiešām ir interesanti, sen nav bijusi tāda intriga: “Tas ir daudz labāk, nekā, ja Vilemsens jau priekšlaicīgi būtu kļuvis par čempionu. Šobrīd esam otrie, bet cenšos nedomāt, ka tikai nedaudz atpaliekam no līderiem, ka par katru cenu vajadzētu uzvarēt. Katrām sacensībām gatavojamies ar domu startēt labi, izcīnīt iespējami vairāk punktu. Kad pienāks izšķirošais brīdis, nāksies padomāt arī par reālo situāciju. Bet skaidrs, ka uzvarēs stiprākais un veiksmīgākais.”
Viņš norāda, ka pēc Igaunijas posma, iespējams, jau varēs konkrētāk spriest par vietu sadalījumu. Tomēr skaidrs, ka titula pretendentu vidū nebūs Daniela Vilemsena. Protams, sports ir neprognozējams, bet ne tik ļoti.
“Viens šogad būs čempions, bet tas noteikti nebūs Vilemsens. Tiesa, motokrosā ne viss atkarīgs tikai no braucēja, savu vārdu var teikt arī tehnika. Šobrīd gan viss ir kārtībā, mehāniķi strādā, lai tā būtu. Viņi ir uzdevumu augstumos, viss iet kā vajag, problēmu nav, atliek tikai braukt. Tagad katrs brauciens ir svarīgs, nepieciešams stabili nobraukt visas sacensības. Iespējams, ka viss izšķirsies tikai pēdējā posmā, varbūt pat pēdējā braucienā, bet līdzjutējiem tas būs īsts saldais ēdiens,” saka Kaspars Liepiņš.
Jānis Gabrāns
Komentāri