Latvijas čempionāts florbolā Cēsu līdzjutējiem noslēdzās uz skumjas nots. Regulārā čempionāta uzvarētāji „Cel Tik/Lekrings” pusfinālā nespēja tikt galā ar „Rubenes” komandu, bet spēlē par trešo vietu ar Talsiem pēc uzvarētās pirmās spēles nākamajās divās piedzīvoja zaudējumus, paliekot bez godalgām. Tagad laiks izanalizēt, kur tika zaudēta tā spēles garša, kas pavadīja komandu regulārajā čempionātā. Sarunā pirms izslēgšanas spēlēm treneris atzina, ka īstās spēles tikai tagad sākas, jo komandas play off gatavojas īpaši. Diemžēl izrādījās, ka citas komandas cīņai ar cēsniekiem bija sagatavojušās labāk, rādot spēli, kādu „Cel Tik/Lekrings” nebija gaidījis. Pēc zaudējuma pusfinālā jau bija bažas, ka arī bronzas medaļas var aizslīdēt garām, un tas arī notika.
Jautāju Cēsu komandas galvenajam trenerim Normundam Grunckim, kur meklējama zaudējumu vaina?
– Jāatzīst, ka stratēģija, ko izvēlējāmies sezonai, tomēr sevi neattaisnoja. Čempionāta laikā gribējām izcīnīt iespējami augstāku vietu, lai būtu mājas spēļu priekšrocība izslēgšanas spēlēs. Tas prasīja daudz spēka un emociju, un tieši tā visvairāk pietrūka izšķirošajās spēlēs. Nespējām noturēt vajadzīgo līmeni līdz pavasarim.
Sezonā trūka tādu īsti niknu un līdzvērtīgu cīņu, izņemot divas pret „Latvijas Avīzi”, kurās piedzīvojām zaudējumu. Pārējās guvām drošas uzvaras, un varbūt tas mūs arī iemidzināja, vairs nespējām pienācīgi koncentrēties izslēgšanas spēlēm. Pretinieks bija izanalizējis mūsu spēli, un neļāva mums īstenot savu taktiku. Mēs mēģinājām spēlēt tīru florbolu, balstītu uz saspēli, kombinācijām, bet sāncenši pretī lika spēka spēli, īstu cīņu par izdzīvošanu, kam nebijām gatavi. Arī psiholoģiski. Ja regulārā čempionāta spēlēs spējam gūt daudz vārtu, izšķirošajos mačos, kur psiholoģiskais spiediens daudz lielāks, vārtu gūšana tā nevedās. Netika izmantotas drošas vārtu gūšanas iespējas, izšķirošajās spēlēs piekliboja aizsardzība, un arī tas bija viens no iemesliem, kas izšķīra spēļu likteni.
– Jau pēc regulārā čempionāta norādījāt, ka ar uzbrukumu viss kārtībā, bet aizsardzība jāuzlabo.
– Paanalizējot zaudētās spēlēs, nākas secināt, ka zaudējām pretinieka spēka spiedienam. Aizsargiem jāprot pretinieks dabūt prom no savu vārtu priekšas, nedrīkst viņiem ļaut gūt vārtus. Piemēram, pēdējā spēlē pret Talsiem vairākus vārtus pretinieki guva tieši no mūsu vārtu priekšas. To nedrīkstēja
pieļaut.
– Varbūt atbildības nasta bija pārāk liela, jo visi no komandas gaidīja tikai vienu – zelta medaļas?
– Jā, atbildības nasta bija smaga, jo bijām izvirzījuši visaugstāko mērķi, un bija apziņa, ka jebkura cita vieta, izņemot pirmo, mums ir slikta. Bet kā savādāk? Ar šādu sastāvu tas bija paveicams. Iespējams, ka jaunie spēlētāji netika galā ar psiholoģisko spriedzi. Izšķirošajām spēlēm pietrūka to emociju, tā azarta, kas nepieciešams izslēgšanas spēlēm.
– Mēdz teikt, ja uzvar – uzvar komanda, bet ja zaudē – zaudē treneris.
– No savas atbildības nevairos. Kā jau teicu, izšķirošajās spēlēs mazliet kļūdījāmies ar sastāvu vai spēles zīmējumu, bet no kļūdām jāmācās, diemžēl šoreiz no savējām.
– Tagad brīdis pārdomām, lai saprastu, kāpēc tā?
– Drīzumā paredzēta kopējā komandas sanāksme, kurā piedalīsies arī sporta kluba vadība. Pārrunāsim, kas bija pareizi, kas pietrūka, ko nepieciešams mainīt, tad varēs iezīmēt, kurš būtu pareizais ceļš, lai nākamajā sezonā nepieļautu kļūdas. Visiem kopā un katram atsevišķi jāsaprot, kur kļūdījāmies, kāpēc tā notika. Tikai tad varēs atrast pareizo risinājumu, kā no tā izvairīties.
Lai arī zaudējām, tas deva pieredzi, jo tieši šādas spēles norūda raksturu. ***
Florbola čempionāta noslēgums radīja patiesu intrigu, pierādot, ka nav viena izteikta līdera. Un „Rubene”, kam pirms pusfināla liela daļa atvēlēja autsaidera lomu, pierādīja, ka cāļi jāskaita rudenī. Pavisam nedaudz pietrūka līdz čempionu titulam. Taču šāds spraigs čempionāta nobeigums ir ieguvums visam Latvijas florbolam, un nākamā sezona varētu būt vēl interesantāka.
Dzirdami pārmetumi Cēsu komandai, ka sasolīto zelta kalnu vietā ir tikai čiks, bet komanda bez ambīcijām arī nevar, it īpaši, ja ir tik labs sastāvs. Bet sports jau tāpēc ir interesants, ka neprognozējams. Jācer, ka šis kritiens liks sapurināties, un nākamajā sezonā redzēsim vēl labāku komandu. Jo 1995./1996.gada sezonas panākums joprojām palicis neatkārtots.
Komentāri