Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Būt labāko vidū

Jānis Gabrāns
16:17
28.10.2015
13
Arnis Uzvar E1446041985640 1

MTB braucējs, “ZZK Cēsis” komandas pārstāvis Arnis Pētersons aizvadījis piepildītu un veiksmīgu sezonu, lai gan pats atzīst, ka visi mērķi nav izpildīti. Lai arī sacensības beigušās, ritenis vēl malā netiek likts. Kā saka Arnis, kamēr laika apstākļi atļauj, vēl pabraukšot, lai krājas bāze nākamajam gadam: “Ziemā ar riteņiem nebraucam, noliekam atpūtā atšķirībā no daudziem, kuri brauc visu gadu. Vajag pauzīti, lai atkal sagribas braukt, startēt.”

Iekarot pasauli

Aizvadītā sezona bijusi ļoti pilna, gandrīz katru nedēļu sacensības. Sportists stāsta, ka izturēt tik garu sezonu nav grūti, tiek ieiets ritmā no mačiem līdz mačiem, un laika plūdumam vairs nepievērš uzmanību. Tagad, kad sezona beigusies, gan esot neierasta sajūta, jādomā, ko nedēļas nogalē darīt.

Sezonas gaitā Arnis izcīnīja daudzas uzvaras dažādās MTB sacensībās Latvijā, kļuva par Latvijas čempionu olimpiskajā MTB krosā XCO, startēts Pasaules čempionātā, Eiropas čempionātā, Pasaules kausa posmos. Tajos augstākā vieta – 12., bet sezonas kopvērtējumā viņam 21.vieta, tūlīt aiz komandas biedra Mārtiņa Blūma. Lai arī pirms sezonas bija vēlme kādā posmā iekļūt desmitniekā, arī 12.vieta ir labs panākums.

Arnis stāsta, ka XCO kross ir ļoti atšķirīgs no Latvijā notiekošajām sacensībām: “SEB maratons skaitās MTB sacensības, bet realitātē tas ir daudz vieglāks. Atšķirību labi parāda šāds salīdzinājums. Ja SEB MTB pirmajā posmā Cēsis – Valmiera vidējais ātrums ir 36 kilometri stundā, Pasaules kausā XCO krosā –17. Pēc tā vien var spriest, cik grūtas ir olimpiskā krosa trases. Tāpēc svarīgi trenēties šādās trasēs, jo tās ir grūtas, sarežģītas. Lai būtu labi rezultāti, nepieciešams sagatavošanās posms augstkalnu apstākļos. Fizisko varētu uztrenēt tepat – Žagarkalnā, Ozolkalnā, Priekuļu kalnos, bet ar to par maz. Pirms sezonas šogad maija sākumā aizbraucām uz augstkalni, mēnesi tur dzīvojām, un rezultāts bija jūtams.”

Lai Pasaules kausā būtu labāko desmitā, vēl trūkstot taktiskās pieredzes, vadošajiem braucējiem arī spēka vairāk, jo pusotra stunda distancē paņem daudz. Atpūsties šajās sacensībās nav kur, varot mēģināt rast brīžus, kur pietaupīt spēkus. Nav arī iepazīti visi braucēji, lai zinātu, ko no kura gaidīt. Latvijā vienkāršāk, visi konkurenti zināmi, tas ļauj kontrolēt situāciju, kad var atpūsties, kad – jāstrādā.

Arnis stāsta, ka Pasaules kausa pirmajā posmā Čehijā, iespējams, varējis pat iekļūt pirmajā desmitā, bet pārāk taupījis spēkus un tikai finišā jutis, ka varētu vēl vienu apli nobraukt: “Diemžēl pēc nedēļas vairs tik labi nejutos, arī rezultāts sliktāks. Šveices posmā bija vislabākā sajūta, diemžēl vienā no apļiem pārgriezu riepu. Ja tas nebūtu noticis, manuprāt, kopā ar Mārtiņu, viens otru atbalstot, varētu pacīnīties par desmitnieku. Krosā gan šī komandas cīņa tik ļoti neizpaužas kā Latvijas MTB sacensībās. Te mums bijušas daudzas dubultuzvaras, kad vai nu divatā aizmūkam, vai viens aizbrauc, otrs kontrolē situāciju grupā.”

Nolikt malā bailes

Starp visām uzvarām Latvijā viņš īpaši izceļ čempiona titula iegūšanu XCO olimpiskajā krosā, kas notika Priekuļos. Nākamgad turpat būs gan Latvijas čempionāts, gan Latvijas pieaugušo olimpiādes sacensības XCO krosā.

“Priekuļos ir gandrīz viss, kas nepieciešams labā trasē: stāvi kāpumi, nobraucieni, saknes; pietrūkst tikai akmeņu, kas ir pasaules trašu neatņemama sastāvdaļa. Nupat apskatījos arī RIO olimpiskā krosa trasi, tur ļoti daudz akmeņu,” stāsta braucējs.

Braukšana XCO krosā prasa arī zināmu baiļu sliekšņa pārvarēšanu, lai sekmīgi veiktu stāvos, sarežģītos nobraucienus. Pirms diviem gadiem, piedaloties savā pirmajā Pasaules kausa posmā Vācijā, treniņos nav varējis saprast, vai tiešām pa tādu trasi jābrauc?! Lai arī pa šo laiku tā sajūta trasē kļuvusi drošāka, šogad vienalga pirmajā aplī šajā trasē piedzīvojis kritienu. Neskatoties uz to, Arnis norāda, ka kross viņam patīk daudz vairāk, nekā šosejas braukšana: “XCO krosā ir daudz interesantāk, man patīk tas adrenalīns, ko dod smagākas trases.”
Uz jautājumu, vai bail nav, Arnis atklāti atzīst, ka dažreiz ir, atceroties, ka pērn Pasaules čempionātā vienu īsu nobraucienu skrējis pat blakus ritenim, jo tas bijis pārāk stāvs un bīstams: “Ir jātiek ar sevi galā, nedrīkst kavēties. Ja piebrauc un nobrauc, viss kārtībā, bet, ja apstājies un sāc skatīties, kā labāk nobraukt, paliek bail un grūti tikt tam pāri. Atceros, līdzīgi bija BMX -ā, kad nāca kāds lielāks tramplīns, domāt nevarēja – vai nu lec vai nelec. BMX-ā aizvadītie gadi iedevuši daudz, lielākais pluss – finiša izrāviens. Es varētu ļaut visiem braukt pa priekšu, sēdēt aizvējā, jo ir pārliecība, ka finišā vinnēšu. Bet gribas kādreiz arī aizbraukt atrāvienā, pacīnīties. Kad lielāks spēks priekšā cīnās, vājākie vairāk atbirst, un tas dod gandarījumu par saviem spēkiem.”

Latvijas sacensībās samērā liela nozīme ir komandu cīņai, un ne reti izskanējis, ka mazajam “ZZK Cēsis” sastāvam grūti cīnīties pret lielajām komandām, lai gan Arnis un Mārtiņš pierādījuši, ka var tikt pie uzvarām. Šogad sezonas vidū viņiem piepulcējās trešais cēsnieks – Ivars Prokofjevs, lai cīņa kļūtu līdzvērtīgāka. Bet kurā brīdī komandas cīņa beidzas un katrs cīnās pats par sevi? Uz to Arnis atbild filozofiski: “Latvijā uzvaru jau tik daudz, ka vairs nav tik svarīgi, lai tieši es uzvaru. Nav žēl, ja arī komandas biedrs finišē pirmais. Raugāmies pēc situācijas, kuram vieglāk aizmukt no pārējiem, kurš izdevīgākā pozīcijā, kurš labāk jūtas. To pirms tam nevar paredzēt, jāskatās uz vietas un momentā jāpieņem lēmums, ko darīt.”

Olimpiskais sapnis

Sezonas gaitā izskanēja iespēja, ka Arnis varētu būt starp potenciālajiem kandidātiem uz Rio Olimpiskajām spēlēm XCO krosā. Taču, savelkot visus “par” un “pret”, nolemts Rio laist garām, jo skaidrs, ka uz augstām vietām cerēt grūti. Toties pēc četriem gadiem Tokijā, kad būs uzkrāta pieredze, jau var izvirzīt augstākus mērķus.
Arnis saka, ka viņa un arī Mārtiņa mērķis ir Pasaules kausos tikt labāko vidū, kas varbūt ļautu iekļūt kādā nopietnākā rūpnīcas komandā: “Latviešiem tas vēl nav izdevies, esam pirmie, kas tajā virzienā cenšas iet. Vai iznāks, rādīs laiks.”

Runājot par nākamo sezonu, Arnis akcentē galvenos mērķus: “Gribētos nosargāt Latvijas čempiona titulu, labi nostartēt Eiropas čempionātā Zviedrijā un Pasaules čempionātā Čehijā. Šajā trasē šogad bija Pasaules kausa posms, man tā patīk, varētu cerēt uz labu rezultātu.”

Nākamgad Arnim pēdējais gads U23 grupā, tāpēc gribētos pacīnīties vismaz par desmitnieku, ja ne sešnieku. Pēc tam nāksies startēt elites grupā, kur atkal nāksies sevi pierādīt. Vadošie elites braucēji ir gadus desmit vecāki par Arni, tāpēc var teikt, ka viņam viss vēl priekšā. Izturības sportā esot jāstartē kādi astoņi gadi, tad nāk tie labākie rezultāti, Arnim rit tikai piektais gads.

Lai rezultāti būtu, vajadzīgs nopietns darbs treniņos, un uz to komandas “ZZK Cēsis” braucējus nevajag mudināt. Viņi ir amatieri ar profesionālu attieksmi pret darāmo, un tieši treniņu darbā arī slēpjas panākumu atslēga.
“Treniņos darbam jābūt kvalitatīvam,” saka Arnis. “Droši varu teikt, ka nestrādā apgalvojums – kuram vairāk kilometru, tas labāks. Mēs varbūt nobraucam vismazāk kilometru, bet cenšamies treniņus veikt maksimāli kvalitatīvi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vecpiebaldzēni tiek uz 1. līgu

06:13
15.12.2025
81

Gada izskaņā aizvadītas iz­šķirošās sacensības Latvijas darts organizācijas rīkotajos turnīros.Uz Latvijas komandu čempionāta finālturnīru Rīgā devās arī Vecpiebalgas šautriņu mešanas kluba komanda: Gunārs Zom­mers, Jānis Zommers, An­dis Lauva un Kaspars Kalējs. Pirms sacensību sākuma tika sveiktas labākās komandas regulārajā čempionātā, un te uzvarētāju kauss vecpiebaldzēniem, kuri bija labākie 2C līgā. Sacensībās Rīgā pirmajā dienā notika […]

Estere Volfa sasniedz karjeras rekordu

05:34
10.12.2025
1141

Noslēdzies Pasaules kausa (PK) biatlonā pirmais posms Zviedrijas pilsētā Estersundā, kur sevi teicami apliecināja jaunā cēsniece Estere Volfa. Jau rakstījām, ka pirmajam PK trimestrim jeb trim pirmajiem posmiem vietas sieviešu izlasē garantēja trīs cēsnieces – Baiba Bendika, Estere Volfa un Elza Bleidele. Pirms nedēļas rakstījām par viņu startu stafetēs, tagad par aizvadītajām individuālajām distancēm. Programma […]

Savās mājās paklāji palīdz

05:19
08.12.2025
77

Cēsu sporta kompleksā aizvadīts 24.starptautiskais Paula Budovska piemiņas turnīrs brīvajā cīņā, pulcējot vairāk nekā 260 sportistus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Francijas un Ukrainas. Turnīrs iedibināts ar mērķi godināt bijušā Latvijas grieķu – romiešu cīņas meistara, Latvijas izlases vecākā trenera grieķu – romiešu cīņā, Latvijas Cīņas federācijas priekšsēdētāja, Lat­vijas Centrālā cīņu kluba (LCCK) dibinātāja Paula […]

Sākusies biatlona sezona

05:54
03.12.2025
94

Ar Pasaules kausa izcīņas pirmo posmu Zviedrijas pilsētā Estersundā startējusi biatlona sezona. Šoreiz īpaša, jo šī ir olimpiskā sezona. Šogad Pasaules kausā Latviju varēs pārstāvēt tikai trīs biatlonisti un trīs biatlonistes, tāpēc tika izstrādāti iekšējās atlases kritēji, lai noteiktu pamatsastāvu, kā arī ceturto sportistu, kurš Pasaules kausā pievienosies izlasei stafetes sacensībās, pārējā laikā startējot IBU […]

Jaunpiebalgā ziema jau noskrieta

06:38
26.11.2025
152

Tradicionālā ziemas skriešanas seriāla “Noskrien ziemu” 9.sezonas pirmais posms šogad notika Jaunpiebalgā, pulcējot vairāk nekā 750 dalībnieku. Seriāla pirmais posms Jaunpiebalgā notika, pateicoties sporta kluba “Piebalga” pārstāvim Sandim Grīnbergam, kurš vairākkārt bija aicinājis “Noskrien ziemu” pie sevis. Šoreiz aicinājums tika pieņemts, un, kā pēc sacensībām atzina seriāla rīkotājs Roberts Treijs, tā bija pareiza izvēle, viss […]

“Apkārt Rozulai” noskriets

06:41
22.11.2025
137

Patriotisma mēnesī valsts svētku noskaņās notiek dažādi sportiski pasākumi. Daudzviet 18.novembrī tiek izskrietas distances, kas nospraustas Latvijas kontūras veidā, tāda bija arī Cēsīs, bet 11.novembrī skrējiens notika Rozulā. Jau vairāk nekā 25 gadus Lāčplēša dienā pie Rozulas skolas notiek tradicionālais skrējiens “Apkārt Rozulai”. Šogad tas pulcēja vairāk nekā simts dažāda vecuma skrējēju gan no Cēsu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi