Vērojot dalībnieku skaita palielināšanos dažādās skriešanas sacensībās, nūjošanas pārgājienos, nemainīgi lielo velobraucēju skaitu, ir sajūta, ka cilvēki arvien lielāku uzmanību pievērš fiziskajām aktivitātēm.
Viens no faktoriem, kas to veicina, ir atbilstoša infrastruktūra. Labs pierādījums tam ir Cēsu stadions, kura skrejceļu iemēģinājuši tūkstoši. Skriešana, nūjošana vai pastaigas ātrākā tempā kļuvušas par ikdienas nodarbi. Diemžēl tumšais un lietainais gadalaiks daudziem liek vakarus pavadīt mājās.
Vieni to mēģina risināt, iegādājoties mājās velotrenažieri, citi dodas uz trenažieru zāli, kur ir aprīkojums skriešanai, velobraukšanai. Arī sporta kluba “Ašais” mājvietā, Drabešu muižas ēkā, tapusi kvalitatīva trenažieru zāle, kas īpaši piemērota skrējējiem.
Ēka pieder Amatas novada pašvaldībai, vienā tās spārnā ir Amatu māja, otrā daļā ir sporta trenera Austra Āboliņa saimniecība. Tur ir sporta zāle, trenažieru zāle, ģērbtuves, viss nepieciešamais, lai kvalitatīvi izkustētos. A. Āboliņš nodrošina telpu uzturēšanu, kopšanu, remontus un gatavs sniegt visu nepieciešamo informāciju par pareizu treniņu procesu.
Sadarbībā ar novada pašvaldību, piesaistot Lauku atbalsta dienesta finansējumu, telpas ieguvušas jaunu izskatu un piepildījumu. Tapis neliels, bet ikvienam aktīva dzīvesveida piekritējam domāts sporta komplekss. Par darbošanos trenažieru zālē nav jāmaksā, primāri tā paredzēta novada iedzīvotājiem, bet brauc arī cēsnieki, tie, kuri nodarbojas ar skriešanu.
“Jā, trenažieru zāle nav liela, bet droši varu teikt, ka inventāra kvalitātes ziņā viena no labākajām,” saka A. Āboliņš. “Te ir lieliski apstākļi, lai jebkura vecuma cilvēks uzturētu fizisko formu. Pieejami pieci divu veidu skriešanas trenažieri, četri velotrenažieri, četri airēšanas trenažieri, inventārs funkcionālajiem treniņiem un vēl citi. Esam īstenojuši trīs projektus, kopumā te ieguldot gandrīz 50 tūkstošus eiro, vēlamies, lai cilvēki šīs iespējas izmanto,” aicina A. Āboliņš.
Zāli sporta stundām izmanto Drabešu Jaunās sākumskolas audzēkņi, gan sporta zāle gan trenažieru zāle ir sporta kluba “Ašais” audzēkņu treniņu vieta, taču laipni gaidīti arī citi. “Nevaram uzņemt ļoti daudz apmeklētāju, bet prieks, ka cilvēki mūsu piedāvājumu izmanto,” saka A. Āboliņš. “Vecākais apmeklētājs ir Modris Vīksna, viņam 87 gadi, uz zāli nāk trīs reizes nedēļā un darbojas apmēram pusotru stundu. Man svarīgi, lai neveidojas sastrēgums, lai nāk tie, kuri tiešām vēlas izkustēties, nevis nāk, lai tusētu un skatītos spoguļos uz lielajiem muskuļiem. Statistika rāda, ka apmeklētāju plūsma palielinās no septembra vidus un tā līdz aprīlim, maijam, līdz brīdim, kad kļūst siltāks, kad atkal gribas kustēties svaigā gaisā.”
Austris gatavs ikvienam sniegt konsultācijas, parādīt, kā pareizi izmantot trenažierus, inventāru, vajadzības gadījumā sagatavot treniņa plānus. Tieši tas ir būtiski, lai ir cilvēks, kuram var uzticēties. Netrūkst par Eiropas naudu īstenotu projektu, kas realizēti vien tāpēc, ka pieejams finansējums, bet ieviesējiem nav zināšanu par šo jomu. Nauda tiek iztērēta, trenažieri nopirkti, bet netiek izmantoti, jo trūkst cilvēku, kuri prastu rīkoties, pamācīt citus.
A. Āboliņš ir pārliecināts, ka trenažieru zāle jāiekārto cilvēkam, kurš ir šīs jomas profesionālis: “Iekārtojot trenažieru zāli, skaidri jāzina, ko tajā grib, un tad ieceres ir jārealizē. Jāzina, kā pareizi trenēties, tas jāprot pamācīt citiem, jo, darot nepareizi, var sabojāt veselību.”
A. Āboliņam ir plāns par mazu rehabilitācijas kabinetu, jo arī šajā jomā iespējas esot lielas. Tiks meklēts, kā piesaistīt finansējumu, lai paplašinātu piedāvājumu.
Komentāri