– Kādā sastāvā Latvijas izlase startēs pirmajā Pasaules kausa izcīņā?
– Līdz jaunajam gadam Pasaules kausa izcīņā izlase startēs, vadoties pēc pagājušā gada noslēguma. Patlaban rangā pirmais ir Ilmārs Bricis, tad seko Jānis Bērziņš, Raivis Zīmelis, Edgars Piksons, Kristaps Lībietis, Jānis Pleikšnis, Kaspars Dumbris.
Līdz gada beigām notiks četras atlases sacensības, divi Eiropas kausi un Latvijas ziemas olimpiāde, kurā sacensības biatlonā decembra beigās notiks Priekuļos. No šīm četrām sacensībām vērtēs trīs, un rezultāti veidos jauno rangu, pēc kura noteiks tos, kuri startēs nākamajos PK posmos un gatavosies Turīnas olimpiskajām spēlēm.
– Ilmārs Bricis arī piedalās šajā atlasē?
– Nē, viņam jau ir ceļazīme uz Turīnu. Dāmu konkurencē zaļā gaisma ir Madarai Līdumai un Lindai Savļakai.
– Uz vietu izlasē pretendē arī pieredzējušie Oļegs Maļuhins un Anžela Brice, kuri iepriekšējo sezonu nav startējuši pasaules līmeņa sacensībās?
– Viņiem ir īpaši nosacījumi – jāieņem rangā trešā vieta. Ja vietu zemāk, komandā viņi netiek. Nosacījums augsts, bet Oļegs gatavojas nopietni, ir deklarējis, ka ir viens no labākajiem izlasē. Tūlīt redzēsim, vai šie vārdi būs patiesi.
– Tātad konkurence ir pietiekami liela? – Jā, un tas ir ļoti svarīgi, jo konkurence ir dzenulis visās jomās. Tā virza attīstību. Četrās atlases sacensībās nejaušība ir izslēgta, tas būs objektīvs vērtējums. Nejaušība var būt vienās sacensībās, bet četras reizes neveikties nevar.
Pavasarī uz iekļūšanu olimpiskajā komandā pretendēja 12 – 13 sportisti, šobrīd Intars Spalviņš un Jānis Sukaruks pateikuši, ka gatavojas startēt slēpošanā, tomēr pretendentu pulks joprojām krietns. Tagad svarīgi, lai visiem būtu iespēja startēt Eiropas kausu izcīņās, kur arī ir kvotas – 10 cilvēki no katras valsts.
– Kādas prasības kandidātiem jāizpilda?
– Pirmkārt, uzstādījumi, ko prasa starptautiskā federācija. Lai startētu Pasau-les kausā un pasaules čempionātā, jāiziet kvalifikācija Eiropas kausos. Pirmajai vietai drīkst zaudēt
noteiktu laiku. Tur pat sekunde ir no svara. Tā, piemēram, Līgai Glāzerei, lai viņa varētu startēt tālāk, jāizpilda šī kvalifikācija.
Otrs ir Latvijas biatlona federācijas valdes lēmums, ka visiem pretendentiem, atskaitot tos, kuriem jau ir vieta olimpiskajā izlasē, jāizpilda zināmi normatīvi. Pasaules kausā jāiekļūst 70 procentos finišējušo, Eiropas kausos – pirmajā pusē. Samērā augsts slieksnis, bet dod garantiju, ka sportists nebūs starp pēdējiem.
– Cik biatlonistu brauks uz Turīnu?
– Dalībnieku kvota ir pieci vīri un četras dāmas. Ja sportisti izpildīs federācijas normatīvus, brauks pilna izlase. Federācijā nav uzstādījums aizvest turp pēc iespējas mazāk dalībnieku, jo apzināmies, ka sportisti dara, ko var. Bet jāpiesargās arī no pēdējām vietām, kas nenāktu par labu ne sporta veidam, ne federācijai, ne valstij kopumā. Ja normatīvus nevarēs izpildīt, brauks nepilnas komandas. Viss pašu sportistu rokās. Domāju, ka vīru konkurencē problēmām nevajadzētu būt, jo pērn pasaules čempionātā visi četri startējušie iekļuva pirmajā piecdesmitniekā. Tas ir pietiekami labs rādītājs. Protams, īstie spēku samēri parādīsies tikai šogad, jo gads pirms olimpiskajām spēlēm ir tāds kā neliels atelpas brīdis.
– Kā atrisinājies finansējuma jautājums? Gada sākumā bija problēmas, vai tagad situācija mainījusies?
– Budžeta grozījumos finansējumu saņēmām pēc iesniegtajām tāmēm, tāpēc varētu teikt, ka naudas pietiek. Protams, vienmēr jau gribas vairāk, bet, ņemot vērā mūsu valsts iespējas, finansējums ir labs. Varbūt nedaudz novēlots, jo gatavošanās sezonai sākās maijā. Tomēr pateicoties sponsoru atbalstam, piemēram, “Unibankai” un citiem, nauda tika atrasta, un komanda varēja pilnvērtīgi gatavoties šai sezonai. Paldies arī rajona pašvaldībai un Cēsu domei, kas atrada iespēju piešķirt līdzekļus olimpiskās izlases kandidātiem. No federācijas esam darījuši visu iespējamo, lai nodrošinātu pilnvērtīgu gatavošanos. Viss izdarīts, tagad sportistiem jārāda, uz ko viņi spējīgi.
– Vai arī olimpiādē ir kādi uzstādījumi, kas sportistiem jāsasniedz?
– Nē, tādus nav definējusi ne olimpiskā komiteja, ne olimpiskā vienība. Taču jāņem vērā, ka olimpiskās vienības finansējumu var iegūt par attiecīgiem sasniegumiem pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs. Prasības ir ļoti augstas. Lai iegūtu A finansējumu, ziemas olimpiskajās spēlēs jāiekļūst pirmajā desmitā, bet pasaules čempionātā – labāko sešniekā. Ar šo finansējumu pietiek, lai atbilstoši sagatavotos sezonai. Arī B finansējuma izpildei prasības ir augstas, tāpēc ir ko pacīnīties.
Līdz šim pavasarim šie kritēriji nebija tik stingri, bet olimpiskā vienība izmaiņas pamato ar iespēju analizēt katru sniegumu atsevišķi. Ja latiņa ir augsta, var analizēt, ņemot vērā individuālās īpatnības. Ja latiņa zema, to izpilda daudzi un finansējums pienākas, bet pasaules līmeņa sacensībās šie sportisti nespēj konkurēt.
Mēs rakstījām vēstuli vadošajām sporta institūcijām, ka ir neloģiski visus salīdzināt vienādi. Ja pasaules čempionātā vieglatlētikā atsevišķās disciplīnās startē maksimums 40 – 50 dalībnieki, pasaules čempionātā biatlonā startē vairāk nekā 100 sportistu. Olimpiskā vienība paziņoja, ka ņemšot vērā katra sporta veida specifiku, dalībnieku skaitu, sportista sniegumu. Cerams, ka viņu vērtējums būs objektīvs.
– Arvien populārāks kļūst vasaras biatlons, un nākamvasar arī mūsu pusē gaidāmi lieli notikumi.
– Jā, no 8.līdz 13.augustam Priekuļos notiks Eiropas čempionāts vasaras biatlonā. Man bija diskusijas ar starptautiskās federācijas pārstāvjiem par disciplīnām un izpildījumu. Federācija paziņojusi, ka no 2006.gada vasaras biatlons individuālajās disciplīnās pārtaps par rollerbiatlonu. Bija diskusija, vai Eiropas čempionāts jau būs kā izmēģinājums pasaules čempionātam. Esmu rollerslēpošanas piekritējs, bet nevaram to īstenot. Lai izpildītu prasības, Priekuļos nepieciešams investēt aptuveni 70 tūkstošus latu. Tā ir liela summa, ko nevaram garantēt. Tāpēc sacensības notiks tikai skriešanā. Esam sākuši strādāt pie čempionāta sagatavošanas.
– Cik svarīgas šīs sacensības būs Priekuļu bāzei?
– Tās bija nepieciešamas, jo sporta bāze ar katru gadu tiek labiekārtota, tai nepieciešams ieiet apritē. Mums finansiāli palīdzējusi Izglītības un zinātnes ministrija, rajona pašvaldība un pilsētas dome, šajās sacensībās viņi varēs pārliecināties, ka finansējums izmantots lietderīgi. Tas ļaus Priekuļiem ieiet apritē, šī virzība uz Eiropu bijusi jau ilgāku laiku.
– Ziemā laikam mēs vēl nevaram ne uz ko pretendēt?
– Tas ir milzīgs risks. Redzēju, kā pērn mocījās Kontiolahti, kur bija jānotiek pirmajam Pasaules kausam. Viņiem nebija sniega, to veda kādus 200 kilometrus no Voukati, kur ir sniega tunelis ar modernām sniega ražošanas tehnoloģijām. Mēs sāksim lēnām, savu iespēju robežās. Varbūt ar laiku ziemā varēsim sarīkot kādu Eiropas kausa izcīņas posmu, bet uz augstākiem mērķiem vēl nelūkosim.
Komentāri