Par biatlonu vieglāk rakstīt, ja aiz loga sniegs, jo tad vismaz ir sajūta, ka ārā ir ziema. Biatlonistiem šī nedēļa ir svarīga, jo rīt, 29.novembrī, startēs jaunā pasaules kausa sezona. Pirmais posms notiks Somijas pilsētā Kontiolahti. Pirmajā sacensību dienā gan dāmas, gan kungi sacentīsies individuālajā distancē. Dienu vēlāk paredzēts sprints dāmām, bet sestdien sprintā sacentīsies vīri. Svētdien notiks sacensības iedzīšanā.
Uzdevums ir pa spēkam
Mūsu rajona sporta līdzjutēju skatieni rūpīgi būs pievērsti notikumiem pasaules biatlonā, jo četri vīri – Ilmārs Bricis, Edgars Piksons, Jānis Bērziņš, Kaspars Dumbris un divas dāmas – Gerda Krūmiņa un Līga Glāzere – pārstāv mūsu rajonu. Tāpat kā federācijas prezidents Jānis Bērziņš, kuru aicināju uz nelielu sarunu par izlases gatavību sezonai. Viņš pastāstīja, ka sezonu vīru komandā sāks pieci labākie pēc ranga, tātad jau četri nosauktie un vēl Kristaps Lībietis, bet sieviešu komandā līdz ar mūsu rajona sportistēm startēs līdere Madara Līduma un Žanna Juškāne, kura Eiropas kausos kvalificējās dalībai Pasaules kausos, pasaules čempionātā un Olimpiskajās spēlēs. Teorētiski tagad arī Latvijas dāmu izlase var piedalīties stafetēs.
Kādi būs sportistu spēki, ļaus noprast tikai pirmais posms, jo Eiropas kausos pirmās izlases vīrieši nestartēja. Viņi savus spēkus pārbaudīja Monjo kausā Zviedrijā, kur startēja arī vācieši, ukraiņi, baltkrievi un igauņi.
“Pēc sacensībām galvenajam trenerim teicu, ka atkal atkārtojas pagājušā gada scenārijs. Proti, Edgars Piksons bija otrais, tāpat kā pērn. Tas, protams, ir apsveicami, bet gribētos, lai sportists arī turpmāk noturētu līmeni, lai nesāktos lejupslīde, kā bija vērojams pagājušajā sezonā. I.Bricis finišēja astotais, J.Bērziņš un K.Dumbris pirmajā divdesmitniekā neiekļuva. Aizvadītā sezona atkārtojas arī ar to, ka sākumā J.Bērziņš ir sliktā kondīcijā, tāpat kā tagad. Šogad gan savas korekcijas radīja veselības problēmas. Iespējams, ka pirmajā posmā viņš pat nestartēs, jo nav jēgas doties distancē, ja nav iespējams parādīt pieņemamu sniegumu. Bet tas ir galvenā trenera kompetencē. Mūsu uzstādījums nav kādu celt vai gremdēt, mums nepieciešama komanda, kas kopā rāda labu sniegumu. Svarīgi nāciju vērtējumā palikt vismaz starp 20 labākajām komandām, izcīnot iespējami augstāku vietu. Ja izdodas tikt starp pirmajiem 12 un divi sportisti individuālajā kopvērtējumā iekļūst starp 50 labākajiem, nākamgad varam startēt ar pieciem sportistiem. Šajā sezonā startējam ar četriem. Dāmām nāciju kopvērtējumā jāiekļūst 20 labāko komandu skaitā, un tas ir izpildāms uzdevums. Tiesa, jāņem vērā, ka visas, izņemot Madaru Līdumu, vēl ir ļoti jaunas un viņām vēl jāstrādā līdz augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai. Biatlons nav tas sporta veids, kur pavasarī atnāc uz estakādi Daugavas stadionā, nobrauc testa braucienus un rudens sākumā jau piedalies Eiropas kausos. Biatlonā jābūt pacietībai, pašatdevei, gribai, lai sasniegtu rezultātus,” atzīst J.Bērziņš. Vieta tukša nepaliek
Šogad Pasaules kausā tiks ieviesta jauna rangu sistēma, proti, pēc pirmajiem trim posmiem Pasaules kausa apritē paliks tikai 90 sportisti, pārējie startēs Eiropas kausos. Atpakaļ varēs tikt, tikai iekļūstot Eiropas kausos pirmajā desmitniekā. J.Bērziņš iebildis pret šīm izmaiņām, jo uzskata, ka te daudz var noteikt slimība vai trauma, kas liegs nopelnīt ieskaites punktus un palikt elitē.
“Te labs piemērs pērnā sezona, kad I.Bricis jau pirmajā posmā piedzīvoja kritienu un atgriezās tikai uz pavasara pusi. Šogad viņš būtu izslēgts no pasaules aprites. Tiesa, ja šie blakus faktori netraucē, mūsu sportistiem ir pa spēkam nodrošināt sev vietas labāko 90 skaitā. Pretējā gadījumā arī pašiem jāizvērtē savs varējums,” saka J.Bērziņš.
Pirmais posms parādīs arī spēku samēru starp pārējiem sportistiem. No pasaules līmeņa biatlonistiem negaidīti par aiziešanu no lielā sporta paziņoja viens no Vācijas izlases līderiem Svens Fišers, bija zināms, ka šosezon nestartēs arī Riko Gross (Vācija), Rafaels Puarē (Francija), Sergejs Čepikovs (Krievija), kopumā kādi 20 zināmāki sportisti un sportistes.
“Bet nevar teikt, ja, piemēram, desmit spēcīgi aiziet, tad pārējie pakāpjas par desmit vietām uz augšu. Nē, šīs vietas ātri aizpildās, ja sportists nav kāpinājis savu formu, viņš tai augšai tuvāk netiks. Desmit gadu laikā biatlons pasaulē ļoti progresējis, lielās nācijas šajā sporta veidā veikušas ļoti lielas investīcijas. Nepārspīlējot var teikt, ka tās ir desmitkārt lielākas, nekā esam spējuši mēs. Bet jāsaprot, ka esam tik bagāti, cik esam, nevaram iedot latu un prasīt atdevi par desmit. Bet tas jau nenozīmē, ka sportista, kurā ieguldījums būs desmit reizes lielāks, atdeve būs tikpat liela. Nē, sports ir neprognozējams, it īpaši biatlons, kur visu nosaka daudz un dažādi faktori. Protams, finansējumam ir nozīme, pateicoties tam, lielvalstis arvien vairāk atraujas no pārējām,” saka J.Bērziņš.
Vēsture neatkārtosies
Sezonas nozīmīgākās sacensības, protams, būs Pasaules čempionāts, kas Zviedrijas pilsētā Osterzundā notiks no 8.līdz 17.februārim. Latvijas izlasei atlase notiks divās kārtās. Vispirms būs Latvijas čempionāts 27. – 29.decembrī, kurā būs divas disciplīnas. Otrā kārta risināsies pirms paša čempionāta februāra sākumā vēl divās disciplīnās. Protams, ja laika apstākļi to neļaus sarīkot Latvijā, tāpat kā pērn, mači notiks tur, kur būs sniegs. No četrām disciplīnām vērtēs trīs labākos rezultātus. Zaļā karte iedota trīs sportistiem – I.Bricim, E.Piksonam un J.Bērziņam, kuri pagājušajā sezonā parādīja, ka ir pelnījuši būt pasaules čempionātā. Tātad cīņa būs tikai par divām atlikušajām vietām, jo četrām starta vietām varam pieteikt piecus sportistus. Šie trīs piedalīsies otrajā atlases posmā, ja kāds no viņiem daudz zaudēs kādam no pārējiem, iespējams, nāksies sarakstu pārskatīt.
Pagaidām nekādas prognozes par sportistu veikumu šajā sezonā netiek izteiktas, J.Bērziņš vien norāda, ka tādi panākumi, kā bija Nagano olimpiādē, Latvijai vairs nebūs nekad. Te izšķir materiāli tehniskā bāze, kas lielvalstīm ir krietni labāka, un situācijā, kad rezultāti kļūst arvien blīvāki, visu izsaka šīs sīkās nianses, ko dod labāka materiāli tehniskā bāze, pieejamā medicīna, zināšanas. “Mums jāapzinās sava vieta, jo nevaram pārlēkt paši sev pāri. Taču, ņemot vērā mūsu iespējas, Latvijas biatlonisti spēj rādīt labu sniegumu,” ir pārliecināts J.Bērziņš.
Runājot par jauno maiņu, J.Bērziņš atzīst, ka junioru rindās parādījies talantīgs sportists Andrejs Rastargujevs no Alūksnes: “Ja viņš prātīgi pieies sportam, ja nesaslims ar zvaigžņu slimību, viņš būs tas, kurš junioros var sasniegt labus rezultātus, jo šis gads viņam šajā vecumā ir pirmais. Viņš prata izlēkt no kopējās masas un joprojām turas vadībā. Ja ik pa četriem gadiem izaugs kāds, kurš būs galvas tiesu pārāks pār citiem, tas jau būtu labs rādītājs. Jāstrādā ar tiem sportistiem, kas mums ir, bet pēdējo gadu laikā jauniešu un junioru skaits pieaug, un tagad jau ir 120 -130 sportistu. Svarīgi, lai šis skaits nesarūk, un tad varam cerēt, ka vai nu atradīsies kāds dabas dots talants, vai arī tiks izaudzināts laba līmeņa sportists.”
Interesanti atzīmēt, ka šogad viens Pasaules kausa posms notiks Korejā, Phenčanas apgabalā. Tas
skaidrojams ar to, ka nākamgad tur paredzēts pasaules čempionāts, un prakse tāda, ka tajās bāzēs iepriekšējā gadā notiek viens Pasaules kausa posms. Pasaules kausa izcīņas posmi 29.11. – 02.12. Kontiolahti (Somija), 08.12. – 10.12. Hohfilcene (Austrija), 13.12. – 16.12. Pokljuka (Slovēnija), 03.01. – 06.01. Oberhofa (Vācija), 09.01. – 13.01. Rūpoldinga (Vācija), 17.01. – 20.01. Antholca-Anterselva (Itālija), 27.02. – 02.03. Phenčana (Koreja), 06.03. – 09.03. Hantimansijska (Krievija), 13.03. – 16.03. Oslo, Holmenkolena (Norvēģija)
Komentāri