Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Ar pilnu fizisko slodzi

Druva
23:00
14.08.2008
27
200808142145351367

Riteņbraucēji mūsu ielās un ceļos vairs nav retums, brauc lieli un mazi, veci un jauni, lietpratēji un iesācēji. Dažs velosipēdam uzkāpj retāk, citam tas kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Šajā olimpiskajā laikā nolēmu aprunāties ar kādu velobraucēju, jo īpaši tāpēc, ka nedēļas nogalē notiks pēdējais “SEB MTB” maratona posms. Pēc pirmajiem pieciem savā M-40 klasē līderis ir Cēsu uzņēmējs Dzintars Osītis, tā pierādot, ka veiksmīgi var apvienot biznesu un aizraušanos ar kalnu riteņbraukšanu. Viņš neslēpj, ka sacensību kalendārs ļoti blīvs, sacensības katru nedēļas nogali, un tā vismaz divu mēnešu garumā. Mūsu saruna notika otrdienas vakarā, kad Dzintars tikko atgājis no sacensībām Apē, bet domās jau bija pēdējā “SEB MTB” posmā. Viņš piedalās arī Igaunijas čempionātā, kur sokoties itin labi. “Konkurence gan daudz lielāka, bet kopvērtējumā ar saviem sirmajiem gadiem starp pirmajiem piecdesmit vienmēr esmu. Gadās iespraukties arī pirmajā trīsdesmitniekā,” optimistiski saka Dzintars.

Lai startētu labi, nepieciešams treniņš, arī darba dienu vakaros jāpabrauc. “Ne tikai jāpabrauc, bet jābrauc,” palabo Dzintars. “Jāteic gan, cik cilvēku, tik uzstādījumu. Var jau sacensībās tikai pavizināties, bet var braukt ar pilnu fizisko slodzi. Es esmu izvēlējies šādu uzstādījumu, un tad gribas kaut kādu atskaites punktu. Aizbraucu uz mačiem, un tur jau viss top redzams.”

Sacensības un to sniegtais gandarījums gan ir tikai aisberga redzamā daļa, tam visam apakšā ir pamatīgi un nogurdinoši treniņi. Gada laikā kā minimums tiekot nobraukti seši tūkstoši kilometru. “Dažbrīd pat ar mašīnu vasaras mēnešos tik daudz nenobraucu kā ar riteni,” smejot saka Dzintars. Sagatavošanās periodā seši treniņi nedēļā, katrs divarpus, trīs stundas. Bet tam taču jāatrod laiks, kura mums visiem trūkst, kur nu vēl uzņēmējdarbībā. Sportiskais uzņēmējs to atrisinājis vienkārši: “Esmu sev noteicis, ka piecos, pussešos beidzu darbu, ritenim virsū un aiziet! Protams, ja ir kas steidzams un neatliekams risināms, treniņš izpaliek, bet tas gadās reti. Citi stāsta, ka strādā 12 stundas diennaktī, pelna miljonus. Bet, ja padomājam, kam tas vajadzīgs? Visu naudu tāpat nenopelnīsi, kas būs lemts, tas tev arī būs.”

To dzirdot, rodas jautājums, kas uz to dzen, ko cilvēks atrod šādā nebūt ne vieglā hobijā? Daudz vienkāršāk būtu pasēdēt mājās pie televizora, ar grāmatu rokā vai krāt pastmarkas, nevis saulē, lietū un vējā izdzīt sevi uz velosipēda. Dzintars norāda, ka tieši fiziskā slodze ir pats labākais, kas uzņēmējam nepieciešams pēc intensīvas darba dienas: “Uzņēmums liels, dienas laikā nākas risināt daudzus jautājumus, problēmas, un spriedze sakrājas. To vajag nodzēst, lai nākamajā dienā būtu kā cilvēks, lai nestaigātu, sabozies kā zvirbulis. Redzam taču, cik apkārt stresainu, nervozu cilvēku. Tas tāpēc, ka viņi nav izlādējuši savas emocijas. Trīs stundas uz velosipēda kompensē šo garīgo slodzi. Pamatīgi kompensē. Nav jābrauc ar riteni, var skriet krosiņus, braukt ar rollerslēpēm. Tiesa, ir arī citi varianti – sēdēt pie bāra letes, sūkt alu un gūt to kompensāciju, bet tas nav priekš manis. Es priekšroku dodu fiziskām aktivitātēm. Tām jābūt, citādi var pārdegt. Mēs, latvieši, neprotam sevi saudzēt, strādājam nenormāli daudz. Neprotam mierīgi kā skandināvi. Ja viņiem deviņos ir kafijas laiks pusstundu, tad ir, un neviens šajā laikā neko nedarīs. Tāpēc cenšos vismaz ievērot to, ka darba diena jābeidz laikus.

Protams, tas nenozīmē, ka par darbu pēc tam vairs nedomāju. Nē, braucot ar riteni, ļoti labi var sakārtot domas. Dienas ritmā varbūt visu līdz galam neatrisinu, dažkārt pat apzināti atlieku neskaidrus jautājumus uz vēlāku laiku, braucot padomāju, kā labāk risināt, un atrodu labākos variantus. Tās darba domas izdomāju treniņā, aizgājis mājās, par biznesu varu nedomāt.”

Atnākšana mājās gan sanāk tikai ap “Panorāmas” laiku, dažbrīd pat vēlāk, tāpēc Dzintars norāda, ka ģimene pelnījusi atzinību par sapratni. Reizēm visi kopā aizbraucot uz mačiem, bet tiekot jau savējiem atrauts daudz laika. Arī uz draugu rīkotām ballītēm ne vienmēr sanākot aiziet, jo nākoties izvēlēties – ballīte vai mači. “Ja svētdien gonka, kāda tur ballīte. Vai arī, ja ballīte, kāda vairs gonka,” saka sportists.

Profesionālam sportistam treniņi un sacensības ir darbs, tur nevar domāt – gribas vai ne, jādara. Bet vaļasprieks taču nevar būt apgrūtinājums, tāpēc interesanti zināt, kā Dzintars rīkojas brīžos, kad negribas kāpt uz riteņa. Pirms sacensībām tā neesot, tad valda cits noskaņojums, bet pēc smagiem treniņiem bijis visādi. Arī gadījumi, kad tiešām negribas uz riteņa kāpt. It īpaši, ja vēss un lietains laiks. “Bet es jau nekur ar parakstu neesmu apliecinājis, ka man tas obligāti jādara. Ja orga-nisms negrib, nedaru to. Nekas jau nenotiks. Kādreiz gan atliek tikai nedaudz sevi pārvarēt, sāc braukt un jūti – viss ir labi,” norāda velobraucējs.

Runājam par sacensībām, rezultātiem, panākumiem, līdz Dzintars nosaka: “Ai, bet kas es par velosportistu, tāds sporta mīļotājs, fizkultūrietis. Nav jau man nekāda profesionālā pamata, viss apgūts pašmācības ceļā. Sāku ar riteni braukt pirms pieciem, sešiem gadiem, Ģirta Kalniņa mudināts. Mācījos no konkurentiem, kolēģiem. Vizinoties jau tās zināšanas nav nepieciešamas, taču, ja grib labi startēt sacensībās, jāzina daudz, tur nianse nianses galā.”

Pārrunājām arī norises Pekinā, mūsu sportistu panākumus un neveiksmes.

Dz. Osītis uzsver, ka par neveiksmēm esot nevietā runāt, jo jau nokļūšana Olimpiskajās spēlēs ir liela veiksme: “Mēs pārāk daudz gribam no mūsējiem. Vaina arī komentētājos un žurnālistos, kuri neveiksmes zīmē ar tik melnu, ka bail. Bieži arī viņi jau iepriekš noskaņo, ka nu tik būs! Olimpiāde vēl nav sākusies, bet jau tiek stāstīts, ka mūsējie brauc pēc medaļām. Tā nevajag. Mūsu dzīvē taču visu nosaka gadījums, īpaši jau sportā, kur viens sīkums var izšķirt visu. Ir forši, kā ir, Latvijas vārds izskan, un tas ir galvenais!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Vidzemes Būvservisa" tūre badmintonā

08:13
24.11.2024
9

Izspēlētas Cēsu novada un sporta kluba “Saulrīti” 2024.g. finālkārtas(10.) spēles badmintonā. Kopā ar pašmājas spēlētājiem tajās piedalījās arī sportisti no Alūksnes, Rīgas, Siguldas un Valmieras. Lai noteiktu gada uzvarētāju sešnieku katrā nominācijā, par pamatu tika ņemts noteikums, ka dalībniekam bija jāpiedalās vismaz piecās (50%) spēļu kārtās no desmit. Desmitās kārtas uzvarētāji: vienspēles: sievietes: Grieta Jermacāne, […]

Pirmā kārta pārvarēta

07:11
22.11.2024
24

Biedrības “Cēsu Basketbola Attīstībai” komandas turpina sezonu. Vīriešu komanda aizvadītajā nedēļā piedzīvoja pirmo zaudējumu Latvijas čempionāta reģionālajā līgā, līdzvērtīgā spēlē zaudējot “Bertānu Valmieras BS” basketbolistiem. Pirmā ceturtdaļa noslēdzās neizšķirti 16:16, bet otrā cēsniekiem bija neveiksmīga, zaudēts 15:24. Kaut arī cēsnieki darīja, ko varēja, lai spēli glābtu, pilnībā sadeldēt starpību neizdevās, un zaudējums 73:77. Cēsu komandā […]

Paveikts gandrīz maksimums

06:48
21.11.2024
68

Tā par aizvadīto rallija sezonu saka Emīls Blūms, kurš kopā ar stūrmani Didzi Eglīti var lepoties ar četrām pirmajām vietām un vienu vicečempiona titulu. “Var teikt, ka no maksimālā desmit esam izpildījuši 9,5,” saka Emīls. “Latvijas čempionātā uzvarējām gan savā ieskaites klasē LRČ5, gan arī absolūtajā vērtējumā, kur sacentāmies arī ar braucējiem, kuriem jaudīgāki braucamie. […]

No desmit desmit

06:41
19.11.2024
20

Ar tādu statistiku šobrīd Baltijas basketbola līgā (BBBL) spēlē Cēsu pilsētas Sporta skolas (CPSS) U16 vecuma grupas meitenes. Aizvadīti divi sabraukumi, no desmit spēlēm jaunās cēsnieces uzvarējušas visās un ir grupas līderes. Komandas treneri Reinis Rudzītis un Olena Fatnieva. Aizvadītās nedēļas nogalē BBBL otrais sabraukums notika Rīgā, un Cēsu komanda to sāka ar spēli pret […]

Vinetai Pētersonei pasaules čempionāta bronza

11:11
18.11.2024
35

Dienvidāfrikā aizvadīts pasaules čempionāts “Pump Track” velobraukšanā, kur dāmu konkurencē bronzas medaļu izcīnīja cēsniece Vineta Pētersone. Šis velosacensību veids gūst arvien lielāku popularitāti, pasaules čempionāts bija jau septīto gadu. Sacensības notiek īpašās trasēs, cēsniekiem jau vairākus gadus ir iespēja redzēt Latvijas “Pump Track” čempionāta posmus trasē Niniera ielā. Sace­n­sības zīmīgas ar to, ka te nav […]

Sajust futbola garšu

06:07
12.11.2024
134

Pagājis pusotrs gads, kopš izveidots futbola klubs FK “Cēsis”, jo daļu jauno sportistu vecāku neapmierinājaiepriekšējā kluba darbība. Par paveikto, gūtajām atziņām “Druva” uz sarunu aicināja kluba prezidentu Oļegu Groševu. Viņš gan norāda, ka īsti nepatīkot, ka viņu sauc par prezidentu: “Mēs kluba vadībā visi esam bērnu vecāki, kuri to dara savu bērnu dēļ. Tas ir […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi