Svētdiena, 12. janvāris
Vārda dienas: Reinis, Reina, Reinholds, Renāts

Ar pilnu fizisko slodzi

Druva
23:00
14.08.2008
28
200808142145351367

Riteņbraucēji mūsu ielās un ceļos vairs nav retums, brauc lieli un mazi, veci un jauni, lietpratēji un iesācēji. Dažs velosipēdam uzkāpj retāk, citam tas kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Šajā olimpiskajā laikā nolēmu aprunāties ar kādu velobraucēju, jo īpaši tāpēc, ka nedēļas nogalē notiks pēdējais “SEB MTB” maratona posms. Pēc pirmajiem pieciem savā M-40 klasē līderis ir Cēsu uzņēmējs Dzintars Osītis, tā pierādot, ka veiksmīgi var apvienot biznesu un aizraušanos ar kalnu riteņbraukšanu. Viņš neslēpj, ka sacensību kalendārs ļoti blīvs, sacensības katru nedēļas nogali, un tā vismaz divu mēnešu garumā. Mūsu saruna notika otrdienas vakarā, kad Dzintars tikko atgājis no sacensībām Apē, bet domās jau bija pēdējā “SEB MTB” posmā. Viņš piedalās arī Igaunijas čempionātā, kur sokoties itin labi. “Konkurence gan daudz lielāka, bet kopvērtējumā ar saviem sirmajiem gadiem starp pirmajiem piecdesmit vienmēr esmu. Gadās iespraukties arī pirmajā trīsdesmitniekā,” optimistiski saka Dzintars.

Lai startētu labi, nepieciešams treniņš, arī darba dienu vakaros jāpabrauc. “Ne tikai jāpabrauc, bet jābrauc,” palabo Dzintars. “Jāteic gan, cik cilvēku, tik uzstādījumu. Var jau sacensībās tikai pavizināties, bet var braukt ar pilnu fizisko slodzi. Es esmu izvēlējies šādu uzstādījumu, un tad gribas kaut kādu atskaites punktu. Aizbraucu uz mačiem, un tur jau viss top redzams.”

Sacensības un to sniegtais gandarījums gan ir tikai aisberga redzamā daļa, tam visam apakšā ir pamatīgi un nogurdinoši treniņi. Gada laikā kā minimums tiekot nobraukti seši tūkstoši kilometru. “Dažbrīd pat ar mašīnu vasaras mēnešos tik daudz nenobraucu kā ar riteni,” smejot saka Dzintars. Sagatavošanās periodā seši treniņi nedēļā, katrs divarpus, trīs stundas. Bet tam taču jāatrod laiks, kura mums visiem trūkst, kur nu vēl uzņēmējdarbībā. Sportiskais uzņēmējs to atrisinājis vienkārši: “Esmu sev noteicis, ka piecos, pussešos beidzu darbu, ritenim virsū un aiziet! Protams, ja ir kas steidzams un neatliekams risināms, treniņš izpaliek, bet tas gadās reti. Citi stāsta, ka strādā 12 stundas diennaktī, pelna miljonus. Bet, ja padomājam, kam tas vajadzīgs? Visu naudu tāpat nenopelnīsi, kas būs lemts, tas tev arī būs.”

To dzirdot, rodas jautājums, kas uz to dzen, ko cilvēks atrod šādā nebūt ne vieglā hobijā? Daudz vienkāršāk būtu pasēdēt mājās pie televizora, ar grāmatu rokā vai krāt pastmarkas, nevis saulē, lietū un vējā izdzīt sevi uz velosipēda. Dzintars norāda, ka tieši fiziskā slodze ir pats labākais, kas uzņēmējam nepieciešams pēc intensīvas darba dienas: “Uzņēmums liels, dienas laikā nākas risināt daudzus jautājumus, problēmas, un spriedze sakrājas. To vajag nodzēst, lai nākamajā dienā būtu kā cilvēks, lai nestaigātu, sabozies kā zvirbulis. Redzam taču, cik apkārt stresainu, nervozu cilvēku. Tas tāpēc, ka viņi nav izlādējuši savas emocijas. Trīs stundas uz velosipēda kompensē šo garīgo slodzi. Pamatīgi kompensē. Nav jābrauc ar riteni, var skriet krosiņus, braukt ar rollerslēpēm. Tiesa, ir arī citi varianti – sēdēt pie bāra letes, sūkt alu un gūt to kompensāciju, bet tas nav priekš manis. Es priekšroku dodu fiziskām aktivitātēm. Tām jābūt, citādi var pārdegt. Mēs, latvieši, neprotam sevi saudzēt, strādājam nenormāli daudz. Neprotam mierīgi kā skandināvi. Ja viņiem deviņos ir kafijas laiks pusstundu, tad ir, un neviens šajā laikā neko nedarīs. Tāpēc cenšos vismaz ievērot to, ka darba diena jābeidz laikus.

Protams, tas nenozīmē, ka par darbu pēc tam vairs nedomāju. Nē, braucot ar riteni, ļoti labi var sakārtot domas. Dienas ritmā varbūt visu līdz galam neatrisinu, dažkārt pat apzināti atlieku neskaidrus jautājumus uz vēlāku laiku, braucot padomāju, kā labāk risināt, un atrodu labākos variantus. Tās darba domas izdomāju treniņā, aizgājis mājās, par biznesu varu nedomāt.”

Atnākšana mājās gan sanāk tikai ap “Panorāmas” laiku, dažbrīd pat vēlāk, tāpēc Dzintars norāda, ka ģimene pelnījusi atzinību par sapratni. Reizēm visi kopā aizbraucot uz mačiem, bet tiekot jau savējiem atrauts daudz laika. Arī uz draugu rīkotām ballītēm ne vienmēr sanākot aiziet, jo nākoties izvēlēties – ballīte vai mači. “Ja svētdien gonka, kāda tur ballīte. Vai arī, ja ballīte, kāda vairs gonka,” saka sportists.

Profesionālam sportistam treniņi un sacensības ir darbs, tur nevar domāt – gribas vai ne, jādara. Bet vaļasprieks taču nevar būt apgrūtinājums, tāpēc interesanti zināt, kā Dzintars rīkojas brīžos, kad negribas kāpt uz riteņa. Pirms sacensībām tā neesot, tad valda cits noskaņojums, bet pēc smagiem treniņiem bijis visādi. Arī gadījumi, kad tiešām negribas uz riteņa kāpt. It īpaši, ja vēss un lietains laiks. “Bet es jau nekur ar parakstu neesmu apliecinājis, ka man tas obligāti jādara. Ja orga-nisms negrib, nedaru to. Nekas jau nenotiks. Kādreiz gan atliek tikai nedaudz sevi pārvarēt, sāc braukt un jūti – viss ir labi,” norāda velobraucējs.

Runājam par sacensībām, rezultātiem, panākumiem, līdz Dzintars nosaka: “Ai, bet kas es par velosportistu, tāds sporta mīļotājs, fizkultūrietis. Nav jau man nekāda profesionālā pamata, viss apgūts pašmācības ceļā. Sāku ar riteni braukt pirms pieciem, sešiem gadiem, Ģirta Kalniņa mudināts. Mācījos no konkurentiem, kolēģiem. Vizinoties jau tās zināšanas nav nepieciešamas, taču, ja grib labi startēt sacensībās, jāzina daudz, tur nianse nianses galā.”

Pārrunājām arī norises Pekinā, mūsu sportistu panākumus un neveiksmes.

Dz. Osītis uzsver, ka par neveiksmēm esot nevietā runāt, jo jau nokļūšana Olimpiskajās spēlēs ir liela veiksme: “Mēs pārāk daudz gribam no mūsējiem. Vaina arī komentētājos un žurnālistos, kuri neveiksmes zīmē ar tik melnu, ka bail. Bieži arī viņi jau iepriekš noskaņo, ka nu tik būs! Olimpiāde vēl nav sākusies, bet jau tiek stāstīts, ka mūsējie brauc pēc medaļām. Tā nevajag. Mūsu dzīvē taču visu nosaka gadījums, īpaši jau sportā, kur viens sīkums var izšķirt visu. Ir forši, kā ir, Latvijas vārds izskan, un tas ir galvenais!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kamaniņu sportā maiņa aug

06:09
11.01.2025
30

Jaunais kamaniņu braucējs Edvards Marts Markitāns (Cēsis/ MSĢ) turpina krāt pieredzi, startējot junioru sacensībās, lai nākotnē sevi pieteiktu jau pieaugušo izlasē. Tikko Siguldā aizvadīts Pasaules kausa 4.posms kamaniņu sportā, un Edvards izmēģināja spēkus Nāciju kausā, kas notika dienu pirms Pasaules kausa sacensībām. Startēja ar cerībām kvalificēties Pasaules kausam, diemžēl piedzīvots kritiens, kas liedza iecerēm piepildīties. […]

Vieglatlētiem medaļas un rekordi

16:08
10.01.2025
29

Vieglatlētiem arī gadu mijā nebija laika atpūtai, jo Valmieras Jāņa Daliņa manēžā norisinājās divas nozīmīgas sacensības. Tajās svarīgi startēt, lai iespējami labāk sagatavotos valsts čempionātam. Gada izskaņā vieglatlēti sacentās Ziemassvētku kausa izcīņā. 60 m sprintā U20 grupā Emīls Sandlers – Bomis (CPSS/ treneris Rihards Parandjuks) priekšskrējienos uzrādīja otru labāko rezultātu (7,12 sekundes), pārliecinoši iekļūstot finālskrējienā. […]

Novada sportisti aizvadītajā olimpiskajā gadā

10:36
06.01.2025
150

Sākot jaunu gadu, vienmēr svarīgi atskatīties uz iepriekšējo. Kas paveikts, kas mainījies, kuri bijuši tie īpašie brīži, un, protams, kas palicis neiespēts, kas nogājis greizi, ko labot. “Druva” jau ierasti atskatās uz aizgājušajiem divpadsmit mēnešiem. Kāds šis laika nogrieznis bijis vietējā sporta dzīvē, ar ko mūsu sportisti atstājuši ierakstus Latvijas un novada sporta vēsturē, savā […]

Novērtēts mūža sniegums

07:39
28.12.2024
176

Straupiete Aija Alksne saņēmusi Latvijas Orientēšanās federācijas “Balvu par mūža ieguldījumu 2024”.A.Alksne vadījusi orientēšanās pulciņus Straupes, Rozulas un Stalbes skolā, būdama Cēsu Sporta skolas trenere. Kā vienas no redzamākajām Aijas Alksnes augsto sasniegumu sporta audzēknēm var minēt orientieristes Sandru Grosbergu un ilggadējo Latvijas izlases dalībnieci Zandu Abzaloni. Trenere ir devusi nozīmīgu ieguldījumu oreientēšanās seriāla “Meridiāns” rīkošanā, […]

Pozitīvas emocijas un vērtīga pieredze

07:22
23.12.2024
40

Kā rakstīts, Latvijas florbola izlase aizvadīja savu veiksmīgāko pasaules čempionātu, pirmo reizi iekļūstot pusfinālā un turnīru noslēdzot augstajā 4.vietā. “Druva” sazinājās ar cēsnieku Pēteri Trekši, kuram šis bija ceturtais pasaules čempionāts, viņš jau vairākas sezonas spēlē Somijā, tagad klubā “Classic”. Jautāts, vai viegli pēc tik intensīva turnīra atgriezties ikdienā, Pēteris citē kādu izlases spēlētāju, kurš […]

“Apse” revanšējas un izcīna “Cēsu kausu”

07:20
22.12.2024
41

Ar komandas “Apse” uzvaru noslēdzās cīņa par Cēsu ceļojošu kausu basketbolā. Finālā viņi ar 84:62 pārspēja komandu “Metālu pasaule”. Šogad turnīram pieteicās četras komandas, kas vispirms izspēlēja apļa turnīru, lai noskaidrotu pusfināla pārus. Jau rakstījām, ka pirmo vietu ieņēma “Metālu pasaule”, uzvarot visās trijās spēlēs, otrajā vietā – “Apse”, trešajā “Skārdnieks M”, ceturtajā – CPSS […]

Tautas balss

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
16
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
11
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Zaķu ielas zīmes jeb mātes sapnis

11:02
03.01.2025
79
27
Cēsinieks E.L. raksta:

Kad es, radis drukāt notis, senam draugam palūdzu palīdzību pārslēgties burtrakstīšanai, viņš izteica aizdomas, ka ķeršos pie memuāru sacerēšanas. Tad mani ķēra apgaismība. Memu­ārus mudina rakstīt pēdējā cerība. Varbūt nākotnē kāds gribēs uzzināt, kā izskatījās pasaule pirms viņa dzimšanas , paņems vērtīgo un atmetīs kaitīgo. Bija viegli uzrakstīt virsrakstu, grūtības radās uzreiz pēc tam. Skaidrs, […]

Novērtē zemessargu spēku

09:45
31.12.2024
25
Seniore L. raksta:

“Gribu īpašu paldies teikt zemessargiem, kas visu gadu atbildīgi piedalījās dažādās mācībās, nežēlojot brīvo laiku. Ir tik svarīgi redzēt, ka ir cilvēki, kas apņēmības pilni mācīties, trenēties, lai aizstāvētu savu zemi, tuviniekus un visus citus – bērnus, seniorus. Vēlu, lai ikvienam zemessargam nākamais gads ir bagāts panākumiem, lai ir veselība un dzīvesprieks,” sacīja seniore L.

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
37
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Sludinājumi