“Liepu” saimnieks Jānis Kazerovskis neslēpj sašutumu par ikdienas rūpēm un atzīst, ka zemnieks par darba trūkumu vasarā sūdzēties nevar.
“Nav jau liela man tā saimniecība, bet darba netrūkst. Ir desmit slaucamas govis, sīklopi un cūkas. Pienu nododu ”Straupei”, pagaidām tur labi maksā. Ar sienu šogad sanāca kreņķis – divus pļāvumus sapūdēju. Tagad uznāca labs siena laiks. Sapļāvu sev, un vēl citiem sanāks,” par ikdienas darbiem stāsta zemnieks un uzsver, ka nevis lielsaimniecības vajag tik ļoti atbalstīt, bet ģimenes saimniecības, kuras sitas, neviena palīdzību nesagaidījušas.
“Runā par lielsaimniecībām, bet kā tur ir? Pie durvīm sūdu tonnas stāv. Govis badā. Vēl pie manis pavasarī pēc siena brauca. Ģimenes fermas vajadzēja atbalstīt. Tur saimnieki apkopj lopiņus, kā nākas. Sienu sagādā un visu citu izdara. Taču par zemnieku likteni runāt nemaz negribas. Viss Latvijā ir likvidēts. Ko dara zemkopības ministrs, nezinu! Vai vispār kāds šajā valstī ko domā un dara, grūti spriest. Katrs sitas, cik viņa spēkos,” domās dalās “Liepu” saimnieks un droši saka- laukos cilvēki dzīvo trūcīgi.
“Ik pa laikam kādam nākas aizdot. Ar to atdošanu gan gadās visādi. Bet kā tu nedosi, ja pazīstams lūdz? Netrūkst jau gan arī vietējo, kuri neko nedara. Kas strādā, tas strādā, kas nodzeras, tas nodzeras. Nezinu, kur tai dzeršanai naudu gan ņem. Man nav laika par to domāt. Siens jāvāc, jāpresē. Saimniecība jāuztur, un vēl ķibeles pa vidu jāuzveic,” saka Jānis un stāsta, ka Cēsu gaļas kombināts “Ruks” vien esot parādā 500 latu.
“No pagājušā gada novembra nebija samaksājuši 700 latus. Dēls ar lielu brēku 200 latus dabūja, bet 500 vēl parādā. Tik sola, bet naudu kontā neskaita. Saimniecībā darbi uz vietas nestāv. Naudu vajag, bet gaidi kā muļķis. Ko man līdz, ka viņiem grūti laiki? Es strādāju, cūku audzēju, līdzekļus ieguldīju un vēlos tikai to, kas man pienākas. Bet te kaut kāds bardaks notiek,” saka saimnieks un atklāj, ka vēl vienas galvassāpes ir par nenokārtotajiem zemes papīriem: “Kārtoju zemes papīrus, bet arī tur esmu iekūlies un nekas neiet uz priekšu. Drausmīgā birokrātija, necilvēcīga attieksme, un neviens neko nedara. Naktīs vairs gulēt nevaru. Galva sāp no visām šīm lietām. Kur es, lauku vīrs, varu visus gaiteņus izskraidīt, papīrus sarakstīt un katram pa prātam izdarīt. Sirds ir pilna.”
“Liepu” saimnieks atzīst, ka arī pagastā dzīve kļūst arvien klusāka.
“Ballītes vairs nenotiek. Jaunie aiziet prom. Jaunībā jau gan dejojām, ansamblī dziedājām un visu ko darījām. Tagad katrs dzīvo, savā kaktā ierāvies.”
Komentāri