Šodien Cēsu pilsētas svētkos desmito reizi tiks pasniegta balva „Cēsnieks”
Iepriekšējo gadu a/s „Cēsu alus” un Cēsu domes titula ieguvēji un devēji trešdien Avotu ielejas parkā stādīja kokus.
– Pagājuši divi gadi, kaut ko gribējās darīt. Ideju pameta Nata Livonska, sakot, ka vajag ko nopietnu, paliekošu izdarīt, ne tikai šaudīties kā Cēsu astoņsimtgadē, kaut vai kokus iestādīt. Kāpēc gan ne? Mums, ”Cēsnieka” titula ieguvējiem, ir jādod sava artava pilsētai,” ”Druvai” pastāstīja koku stādīšanas iniciators, pirmais „Cēsnieka” titula ieguvējs Ivars Prauliņš un piebilda: „Tā mēs iemūžināsim sevi caur kokiem.”
Cēsu dome bija sagādājusi 12 kļavas, egles un tūjas. Dažu konteinerstādu no mašīnas cēla pat četri vīri.
„Pirmoreiz parku veidojam pēc izstrādāta projekta. Tāpēc arī šajā vietā tiek stādīti tieši šie koki, kaut Juris Žagars gribēja liepu, bet Igors Graps ozolu,” pastāstīja pilsētas ainavu arhitekts Jānis Sirlaks.
Bija vajadzīga tikai nieka stunda, lai jaunajā parkā jau zaļotu 12 koki. Tiesa, viens palika neiestādīts, tas uzticēts cilvēkam, kurš šodien piepulcēsies ”Cēsnieku” pulkam. Tā kā stādīšanā nepiedalījās bijušais sv. Jāņa draudzes mācītājs Krists Kalniņš, kolēģi iestādīja viņa koku. Cēsu domes koku stādīja izpilddirektors Jānis Rozenbergs, ”Cēsu alus” – a/s valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere. Katrs koka stādītājs saņēma apliecinājumu, ka viņš Avotu ielejas parkā iestādījis koku, uzzīmēta arī shēma, kur tieši atrodas stādītā egle, tūja vai kļava. Arī pie kokiem tiks pielikts uzraksts, kas vēstīs ne vien par tā šķirni, bet arī atgādinās stādītāja vārdu.
„Cik maz bija vajadzīgs, lai jau veidotos skaista ainava. „Cēsnieki”, kurus godā pilsētas iedzīvotāji, ir iestādījuši kokus, atstājuši paliekošu vērtību savai pilsētai,” uzsvēra Eva Sietiņsone – Zatlere, bet Jānis Sirlaks piebilda, ja koks ir iestādīts ar labām domām, tas augs un priecēs mūs un nākamās paaudzes.
„Tik reti esmu stādījis kokus. Vienmēr bijušas citas darīšanas. Protams, esmu priecīgs,” „Druvai” atzina Igors Graps. Savukārt Ieva Eglīte par padarīto bija īpaši gandarīta. ”Prieks stāvēt pie pašas iestādīta koka, prieks par Cēsīm, par Latviju,” sacīja Ieva Eglīte un pastāstīja, ka pirmo koku ieraudzījusi 14 gadu vecumā, Sibīrijā, kur pagājusi viņas bērnība, apkārt bijusi vien stepe. „Kad Latvijā cepa maizi, to, krāsnī laižot, lika uz kļavu lapām. Iestādīju kļavu,” ar lepnumu atzina „Cēsnieka” titula laureāte un piebilda, ka visu dzīvi bijusi draugos ar kokiem. Kopā ar kaimiņiem ceļmalā uz lauku mājām stādījusi bērzu aleju, pie pašu mājām liepas.
Balva „Cēsnieks” kopš 1999.gada ik vasaru tiek pasniegta Cēsu kultūras, zinātnes, vēstures vai sociālās sfēras darbiniekam, kurš savu darbu darījis izcili un no sirds, kura veikums pozitīvi ietekmējis pilsētas dzīvi pārskatāmā laika periodā. Līdz šim balvu „Cēsnieks” saņēmuši mākslinieks Ivars Prauliņš, Izstāžu nama vadītāja Nata Livonska, mācītājs Krists Kalniņš, mūziķis Igors Graps, rajona laikraksta „Druva” valdes priekšsēdētājs Verners Rudzītis, Cēsu Pastariņa pamatskolas direktore Ieva Eglīte, arheoloģe Zigrīda Apala, Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, aktieris un uzņēmējs Juris Žagars.
Komentāri