Lai gan rupjās lopbarības sagatavošana sākusies jau teju visā Latvijā, tomēr vēsā laika dēļ zālāju attīstība iekavējusies par pusotru nedēļu, liedzot aktīvāku tās pļauju, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) lopkopības konsultantu novērojumi. LLKC biroju lopkopības konsultanti norāda, – pašlaik ir īstais brīdis rupjās lopbarības gatavošanai skābbarībai īpaši no stiebrzāļu maisījumiem, kas sēti tīrsējā, jo tie jau sasnieguši vārpošanas stadiju un 75% apjomā ir pļaujami.
“Atsevišķos reģionos, piemēram, Balvu un Alūksnes pusē, kur gaisa temperatūra jūnija pirmajās naktīs noslīdēja zem nulle grādiem un arī sausums bija ievilcies, augi vēl nav sasnieguši atbilstošu attīstības stadiju, līdz ar to saimnieki gaida. Izņēmums gan ir kamolzāle un timotiņš, bet tie ir samērā maz iekļauti maisījumos. Pēdējo dienu nokrišņi un labvēlīgā gaisa temperatūra šiem zelmeņiem pēc četrām līdz septiņām dienām varētu ļaut sasniegt pļaušanas stadiju,” saka Daiga Baltiņa, LLKC Lopkopības nodaļas lopkopības konsultante.
Nogaidīšanu ar zālāju pļauju apstiprina arī Vaira Misiņa no Jaunpiebalgas novada “Lāciem”, sakot, ka darbi pļavās vēl nav uzsākti un, kur raugās, arī apkārtējie gaida. “Pašlaik izskatās, ka tikai jūlijā būs kārtīgs darba cēliens. Lielie saimnieki, kā ierasts, zāles pļauju sāks ātrāk, bet tā kā mēs, mazie, esam atkarīgi no viņu tehnikas, tad mums būs jāpagaida. Uztraukuma nav, jo mums nav lieli apjomi, 20 lopiem gan sienu, gan skābsienu var sagatavot divās trijās dienās, taču pašlaik zāle ir reta un īsa, turklāt burtiski tikko noziedēja pienenes. Izskatās, ka arī zāles kvalitāte nebūs nekāda labā.”
Līdzīga situācija ir Skujenes puses saimniecībā SIA “GBI”, jo arī tur rupjo lopbarību vēl nav sākuši gatavot, turklāt saimniece Maija Pontāga teic, ka šaipusē pats par sevi viss notiekot nedaudz vēlāk kā citviet Vidzemē.
Arī Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā “Vecpenguru” saimnieks Rolands Kļaviņš saka, ka pļaujas darbi vēl nav uzsākti, taču zāle līdz 20 jūnijam esot visvērtīgākā. “Skābsienu vai vītināto sienu mums nevajag, jo gaļas govīm piena daudzums teļu barošanai pietiekams. Vācam tikai sauso sienu, bet pašlaik laikapstākļu dēļ sienu nevar labi izžāvēt,” piebilst saimnieks.
“Mums ir aptuveni 140 ha zālāju – gan sētie, gan dabīgās pļavas. Sētie zālāji paredzēti intensīvas plūsmas ganīšanai, bet sienu vācam dabīgajās pļavās 20 km rādiusā. Tagad zāle ir proteīna pilna, un līdz 15. jūnijam ir pats labākais laiks skābsiena vākšanai, savukārt sienam pašlaik trūkst saules, nav karstuma, taču, kā zināms, kvalitāte atkarīga tieši no laikapstākļiem. Ja atceramies pagājušo gadu, tad sienu izdevās savākt ļoti vēlu un kvalitātes ziņā tas bija mazvērtīgs, labi, ka bija izveidotas rezerves, taču šogad krājumu vairs nav,” saka R. Kļaviņš.
Pašlaik “Vecpenguru” ganāmpulkā ganās 61 gaļas lops, vienam liellopam ziemas periodā nepieciešami desmit ruloni kvalitatīva siena. Saimnieks tik piebilst, ka tin lielos rituļus, kas ir 165 cm diametrā, tāpēc skaitliskie aprēķini var atšķirties no citiem saimniekiem. “Tehnika mums ir savējā, tāpēc visus darbus cenšamies izdarīt paši. Lai uzticētu tehniku svešam cilvēkam, no viņa jājūt atbildības sajūta, bet, ja strādnieks vienu dienu ir darbā, citu dienu nav, tad labāk tehniku pielāgot apjomam, ko var izdarīt viens cilvēks vai mēs ar brāli divatā,” piebilst mārsnēnietis, sakot, ka labos laikapstākļos nedēļā, pusotrā sienam tomēr jābūt sarūpētam.
LLKC Cēsu, Jēkabpils, Aizkraukles, Krāslavas, Madonas, Saldus, Liepājas biroju konsultanti norāda, ka pirmās skābbarības gatavošanu sākušas lielās saimniecības ar izslaukumu virs 10 000 kg piena no govs gadā, pēc tam mazās un vidējās saimniecības. Pirmie stiebrzāļu zelmeņi saimniecībās ap Saldu, Preiļiem un Raunu sākti pļaut jau maija beigās.
Komentāri