“Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijai” jeb ”ZAAO” šis gads ir īpašs, jo aizrit desmitgades zīmē. Uzņēmumu 1998.gada 20.novembrī izveidoja Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras rajona pašvaldības, un šajā desmitgadē tas iekarojis stabilu vietu atkritumu apsaimniekošanas biznesā.
Marta sākumā uzņēmuma īpašnieki tikās ikgadējā sanāksmē, lai iepazītos ar paveikto un lemtu par turpmākajām iecerēm.
Apjomi pieaug
“ZAAO” attīstības daļas vadītāja pienākumu izpildītājs Kaspars Pabērzs “Druvai” pastāstīja, ka gadu no gada uzņēmums attīstās un pilnveidojas: “Līdz pērna gada beigām bija noslēgts gandrīz 19 tūkstoši līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, to skaits ar katru gadu palielinās. Pieaug arī savākto atkritumu daudzums, pērn savākti 228 tūkstoši kubikmetru sadzīves atkritumu un 73 tūkst. kubikmetru nestandarta atkritumu.
Likās, ka šim pieaugumam vajadzēja piebremzēties, bet pagaidām tas nenotiek. Tas ir labi, jo, palielinoties savākto atkritumu skaitam, pieaug varbūtība, ka mazāk piesārņo dabu.”
Palielinoties darba apjomam, palielinājies arī uzņēmuma neto apgrozījums, pērn tas audzis par aptuveni 25 procentiem, sasniedzot gandrīz 2,5 miljonus latu.
Atskaites sapulcēs pašvaldības pārstāvji saņem informāciju, cik konkrētajā pašvaldības teritorijā noslēgts līgumu par atkritumu savākšanu. Dati liecina, ka vidējais pieaugums ir četri procenti. Noslēgto līgumu skaits jūtami pieaug pašvaldībās, kas iesaistās projektā “Atkritumu apsaimniekošana manā pašvaldībā”, kur sadarbojas “ZAAO”, pašvaldība un skolas. Projekta ietvaros realizē vairākas aktivitātes – veikta noslēgto līgumu pārbaude, aktualizēti pašvaldības saistošie noteikumi par atkritumu apsaimniekošanu, organizētas talkas, izveidoti ekopunkti un veikti citi izglītojoši pasākumi.
“Statistika liecina, ka pēc projekta realizācijas savākto atkritumu daudzums pašvaldībās pieauga vairāk nekā citur. Vislielākais pieaugums bija Lēdurgas pagastā – 19 procenti. No Cēsu rajona projektā piedalījās Dzērbenes pagasts, tur pieaugums bija seši procenti, ko arī var uzskatīt par labu rezultātu. Šādi projekti turpināsies, bet, visticamāk, tas notiks pēc reģionālās reformas, kad būs zināmas novadu aprises,” saka K.Pabērzs.
Joprojām visvairāk no kopējās ”ZAAO” apsaimniekoto atkritumu masas veido sadzīves atkritumi – 72 procenti. Svarīgi atzīmēt, ka šķirošanas līnijās Daibē izšķirots vairāk nekā pieci procenti no kopējās savākto atkritumu masas jeb 3265 tonnas. Šāds apjoms netiek noglabāts šūnā, bet nodots otrreizējai pārstrādei. “ZAAO” vairāku gadu darbs un aktivitātes veicinājušas atkritumu šķirošanu, aptauja liecina, ka to dara 36 procenti uzņēmuma klientu.
Liela uzmanība tiek pievērsta lietotas elektrotehnikas savākšanai, ko uzņēmums no iedzīvotājiem pieņem bez maksas. Izstrādāta maršrutu shēma, busiņš, kas savāc tehniku, divreiz mēnesī var būt jebkurā pagastā. K.Pabērzs skaidro, ka šis pakalpojums gūst arvien lielāku atsaucību, transports kursē katru dienu, pērn savākta 171 tonna nolietotas elektrotehnikas, kas nodota pārstrādes uzņēmumiem.
Kur likt biogāzi
Vairāki projekti uzsākti sadzīves atkritumu noglabāšanas poligonā “Daibe”. Šūnā, kur noglabā sadzīves atkritumus, sāk rasties biogāze. Pašlaik noris biogāzes savākšanas sistēmas izveides darbs.
“Aktuāls ir jautājums, ko darīt ar savākto gāzi. Vienkāršākais variants – gāzes sadedzināšana lāpā. Tas būtu ieguvums videi, jo CO izmešu vairums samazinātos aptuveni 20 reizes, bet ekonomiskā ieguvuma nebūtu. Pašlaik strādājam pie risinājumiem, kā no biogāzes ražot elektrību un, iespējams, kādreiz nākotnē laist to kopējā tīklā, taču pašlaik ir vairāki šķēršļi, lai tas notiktu. Ražot elektrību tikai savām vajadzībām arī nav izdevīgi, jo tik daudz nepatērējam, cik varētu saražot. Pārstrādājot biogāzi, rodas ne tikai elektrība, bet arī siltums, un ja tā ražotne būtu, teiksim, Stalbē, saražoto siltumu varētu izmantot apkurei. Bet poligons izveidots nomaļā vietā, tāpēc piegādāt siltumu nekur nevaram,” skaidro K.Pabērzs.
Desmit gadu laikā uzņēmumam uzkrājusies liela pieredze, kā arī paplašinājies pakalpojumu klāsts. Pašlaik klientiem tiek piedāvāti 26 dažādi pakalpojumi, sākot no sadzīves atkritumu izvešanas līdz vides izglītībai un dažādām konsultācijām. Šis ir visplašākais piedāvājums Latvijā.
Atjaunojās arī “ZAAO” autoparks, uzņēmums katru gadu nopērk vismaz divas jaunas automašīnas. Arī Cēsu vecpilsētu tagad apkalpo moderna un piemērotāka mašīna. Šī gada plāns jau izpildīts, gada pirmajos mēnešos iegādātas divas jaunas mašīnas, kas jau iesaistījušās atkritumu savākšanā. Katru gadu tiek atjaunoti arī konteineri, izņēmums nebūs arī šis gads. Gaidāms liels jaunu konteineru papildinājums.
Mainās cenas
Pakalpojumu daudzums un kvalitāte neizbēgami saistās ar cenu politiku. K.Pabērzs atzīst, ka pērn nācies šajā jautājumā ieviest izmaiņas: “Līdz pagājušā gada beigām pieturējāmies pie principa, kas tika izvirzīts “ZAAO” veidošanas sākumā – viena cena visā reģionā. Līdz šī gada sākumam tā bija nemainīga – 5,55 lati par kubikmetru atkritumu, – taču situācija tirgū mainījusies, energoresursi, tai skaitā degviela, sadārdzinājušies, iztikt ar šo cenu nevarējām. Tagad reģions sadalīts divās zonās, lielajās pilsētās un tām tuvējās pašvaldībās cena palikusi 5,55 Ls/m3, bet 54 pašvaldībās reģionā, kur savākto atkritumu apjoms ir mazāks, tostarp 12 pašvaldībās Cēsu rajonā, cena pieaugusi līdz 9, 42 latiem par kubikmetru. Mūsuprāt, uz kopējā cenu pieauguma šis pieaugums nav tik liels, jo klientam nākas maksāt Ls 2,37 par 240 litru konteineru.”
Pateicību ir vairāk
“ZAAO” ir pirmā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmējsabiedrība Latvijā, kuras darbībā ir izveidota, ieviesta un tiek uzturēta integrētā vadības sistēma, kas atbilst starptautiskajiem standartiem ISO 9001 un ISO 14001.
Lai uzņēmuma darbība būtu iespējami efektīvāka, būtiski ir noskaidrot klientu attieksmi pret uzņēmumu un tā pakalpojumiem. K.Pabērzs skaidro, ka ”ZAAO” ieviestā sistēma paredz fiksēt jebkuru klientu viedokli – vai tā ir sūdzība, vai pateicība. To reģistrē speciālā reģistrā, izskata iknedēļas plānošanā, kur, ja nepieciešams, vienojas par veicamajām darbībām. Pērn reģistrā veikti 49 ieraksti, no kuriem sūdzības bija 18, pateicības – 15.
“Klientiem katru gadu sūtām arī aptaujas anketas. Protams, atpakaļ visas nesaņemam, bet klientu viedokli tās ļauj noskaidrot. Līdz sapulcei bijām saņēmuši 700 anketas, no kurām 641 mūsu darbība vērtēta kā laba, 35 – apmierinoša, neapmierinātību izteicis tikai viens klients. Cilvēkus anketās aicinām minēt vērtējuma iemeslu, lai mēs zinātu, ko vajadzētu mainīt vai uzlabot. Tiesa, dažkārt neapmierinātība ir visai nosacīta,” stāsta K.Pabērzs.
Uzņēmuma darbošanās vides jomā rosinājusi arī reģiona pašvaldības. Šis darbs vainagojies panākumiem, astoņas reģiona pašvaldības pērn ieguva Vides ministrijas balvu „Ābols”, arī
Cēsu rajona Amatas novads, Priekuļu pagasts un Cēsis. Pašvaldības nebija aizmirsušas arī par “ZAAO”, un uzņēmums saņēma balvu kā labākais sadarbības partneris.
Vides izglītībā paveikts daudz, vislielākie nopelni pienākas vides izglītības speciālistei Ievai Veģerei, kas pratusi aizraut aktīvistus visā reģionā. Var pieminēt divus nesen īstenotus projektus. Sadarbībā ar Priekuļu pirmsskolas izglītības iestādi “Mežmaliņa” tapis izdevums “Vides mācība maziem bērniem”, ko atbalstīja Latvijas vides aizsardzības fonds, kā arī buklets “Šķiroto atkritumu cikls”. Ieceru netrūkst
Jubilejas gads solās būt īpašs. K.Pabērzs saka, ka ir iecere rudens pusē sarīkot plašu starptautisku konferenci par svarīgākajiem atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem.
Daudz darāmā arī uzņēmuma darbības un pakalpojumu klāsta uzlabošanā. Cēsīs, Bērzaines rajonā, tiks izveidots jauns ekolaukums, lai šajā pilsētas daļā dzīvojošajiem nebūtu jāmēro ceļš uz Lapsu ielu. Iecerēts, ka ar laiku pilsētā varētu izveidot lielāku ekolaukumu, kur varētu vest arī būvgružus, lielgabarīta un zaļos atkritumus.
Lieli darbi plānoti Valmierā, kur atrodas uzņēmuma birojs. Līdz šim ražošanas daļa, kurā ietilpst autoparks, šoferi, krāvēji, atradās vienā Valmieras daļā, administrācijas – citā.
“Abās vietās telpas nomājām. Tā kā nomas maksas palielinās, vērsāmies pie pašvaldības ar lūgumu palīdzēt atrast teritoriju, kur varam veidot apvienoto bāzi. Pilsēta izrādīja pretimnākšanu, piedāvājot mums 1911.gadā celtu ēku, kurai līdzās ir platības,
kuras nodrošinātu gan mūsu saimniekošanas vajadzības, gan būtu iespēja izveidot lielāku ekolaukumu, kādus ir ierasts redzēt citās Eiropas valstīs. Kopsapulce atbalstīja ieceri par jauno telpu izveidi, tagad jāķeras klāt šiem apjomīgajiem darbiem.
Taču līdztekus tiem neatstāsim novārtā arī pagastus, iespēju robežās veidojot ekopunktus, lai arī ārpus pilsētām dzīvojošajiem būtu iespēja šķirot atkritumus.
Jāsecina, ka aizvadītais gads bijis ražīgs, un tikpat ražīgs solās būt arī šis, atliek vien strādāt,” saka K.Pabērzs.
Komentāri