Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki šogad deviņos mēnešos izbraukuši uz 5147 glābšanas darbiem, tai skaitā 686 reizes palīdzība bijusi nepieciešama dzīvniekiem, aģentūru LETA informēja VUGD.
Dienesta apkopotā statistika liecina, ka visbiežāk jeb 381 gadījumā glābēji palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem, savukārt 276 gadījumos palīdzība sniegta savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 29 gadījumos – mājputniem un mājlopiem.
Visbiežāk dažādās nelaimēs nokļūst tieši kaķi – 316 gadījumos glābēji devās palīgā kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem nespēja tikt lejā, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas šahtās un akās. Otrajā vietā pēc glābšanas biežuma ar 140 gadījumiem ierindojas putni – baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītes un citi putni, kuri mēdz ielidot ventilācijas šahtās un sapīties makšķernieku auklās. Trešajā vietā pēc biežuma ir izsaukumi uz glābšanas darbiem, kur palīdzība nepieciešama suņiem – kopumā 64 reizes.
Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem – šogad 278 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 219 gadījumos dzīvniekiem Rīgā, bet 188 gadījumos – citās republikas pilsētās. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas.
Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama tieši meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai bedrēs, – tieši apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika ir sekmējusi dzīvnieku ātru izglābšanu, secina VUGD.
Komentāri