Pērkot pārtiku kārtējai ēdienreizi, ik pa laikam nopērkam arī kaut ko no vistas gaļas – stilbiņus, šķiņķīšus vai fileju. Tā nebūt nav slikta izvēle, pirmkārt, vistu ātri un vienkārši pagatavot, otrkārt, pagatavošanas iespējas varen plašas. Un vistas gaļā ir apmēram par 25 procentiem vairāk olbaltumvielu nekā citu dzīvnieku gaļā. Un vēl vistas gaļa labi piemērota diētai, jo tajā ir pat līdz desmit reizēm mazāk tauku nekā cūkas vai liellopa gaļā. Vistas gaļa der tiem, kas rūpējas par holesterīna līmeni.
Un interesants stāsts par vistas gaļu. Saskaņā ar kādu leģendu, Napoleons, kļuvis par imperatoru, nevarējis ciest vistu. Iemesls izrādījies vienkāršs, līdz augstā titula iegūšanai vistas gaļa bijusi diezgan regulāra viņa ikdienas maltītes sastāvdaļa. Kopš bērnības, kad viņam nācies pārtikt pārsvarā no vārītas vistas, kas Korsikā bija nabadzīgo ģimeņu ēdiens. Vistas gaļa bija kopā ar viņu arī trīsdesmit gadus, dienot armijā, jo tā ietilpa franču zaldātu un kaprāļu pārtikas devā. Kļūdams par imperatoru, viņš, piedraudot ar nāves sodu, aizliedza pasniegt sev vistas gaļu. Bet kādu reizi pazīstamais kulinārs Lagupjērs, riskējot ar savu galvu, tomēr sagatavojis imperatoram aizliegto ēdienu. Napoleons to pamēģinājis un… atzinis par labu esam. Izrādījās, ka, gatavojot vistu, pavārs izmantojis garšvielas, kas līdz nepazīšanai mainījušas vistas garšu. Tāpēc svarīgi atcerēties šo vienkāršo patiesību – gatavojot vistas ēdienus, jāizmanto visdažādākās garšvielas.
Šoreiz divas vienkāršas receptes, kā ātri pagatavot vistu.
Vistīgie makaroni. Ņemam trīs vistas filejas, paciņu makaronu, divus, trīs tomātus, sīpolu un garšvielas. Kamēr vārās makaroni, sagatavojam fileju. Sagriežam to kubiņos un apcepam eļļā. Kad vista gandrīz gatava, pieliekam klāt sagrieztus tomātus, sīpolus un sutinām, līdz tomāti izšķīduši. Šādi var lieliski iztikt bez tomātu mērces vai kečupa. Pieliekam garšvielas. Ja gribas pikantāku rezultātu, noderēs „Santa Maria” garšvielu dzirnaviņas „Pasta Rosa”, bet jābūt uzmanīgiem, lai nepārdozētu. Neaizmirstam arī sāli, var lietot arī citas garšvielas, kuras katram tuvākas. Kā jau allaž esmu teicis, ēdiena gatavošanā droši var variēt, eksperimentēt. Makaronus nokāš un ber klāt vistai. Samaisa, ļauj nedaudz sajaukties garšām un var likt galdā.
Ātrā, gardā zupiņa. Novārām vistas gaļas buljonu – vistas šķiņķīšus vārot kopā ar vienu brangu sīpola galvu un burkānu, pievienojot sāli, lauru lapas un piparus. Kad buljons gatavs, gaļu atkaulojam un sasmalcinām, sīpolu izņemam, bet burkānus sarīvējam un pievienojam zupai, tad tos apēdīs arī tie, kuri vārītus burkānus neēd. Tomātu laikā zupai var pievienot pāris tomātus. Tos uz mirkli ieliekam karstajā buljonā, lai ieplaisā miziņa, tad izņemam, nomizojam un liekam atpakaļ zu-pā. Beigās pievienojam rīsus un vārām, kamēr tie mīksti. Pēdējos pievienojam zaļumus – dilles vai baziliku. Pasniedz ar krējumu. Vienkārša latviska recepte, bet nez kādēļ garšo mazliet austrumnieciski.
Lai labi garšo!
Komentāri