Straupē un Stalbē trešdien notika pagastu apvienošanas projekta izstrādes sabiedriskā apspriešana.
Pagājušonedēļ tā notika Raiskumā, kur piedalījās 20 iedzīvotāji. Stalbē un Straupē bija sanākuši pa desmit katrā, lielākoties pašvaldību darbinieki un deputāti.
Par Pārgaujas novada modeli ”Druva” jau rakstīja 18.jūlijā, kad to apsprieda visu trīs pagastu deputāti. Sabiedriskajā apspriešanā projekta izstrādātāju, ”SIA ”Reģionālie projekti” pārstāve Līna Dmitrijeva ar to iepazīstināja interesentus.
”Iedzīvotāji sabiedriskās apspriešanas apmeklē neaktīvi. Tā ir ne tikai šajos trīs pagastos. Un maz interesentu atnāk arī uz teritorijas plānojuma apspriešanu, kas nākotnē var ļoti tieši ietekmēt katru. Iedzīvotāji sarosās vien tad, kad tiek aizskartas kāda personiskās intereses,” L. Dmitrijeva skaidroja, kāpēc par tik būtisku jautājumu kā pagasta nākotne iedzīvotāji publiski nepauž savu viedokli.
Kamēr Straupē apspriežu zālē desmit straupieši, pašvaldības darbinieki un pāris interesentu sprieda par sava pagasta vietu Pārgaujas novadā, ”Druva” turpat Plāča centrā kādas mājas pagalmā parunāja ar trim vīriem, kuri pēc darba dienas bija sasēduši alu iedzert. ”Runājam par visu ko. Par politiku ne,” uzreiz atklāja Andrejs Spruksts. Par dzīvi vīri pārāk bēdīgi nav. ”Ja pats nedarīsi, nekā nebūs. Jāstrādā, tad viss būs,” tā Sandis Purmalis. Kāpēc negāja uz sabiedrisko apspriešanu, kur var izteikt viedokli par pagasta nākotni? Trijotne bija gaužām skeptiska. ”Kas lemj, tas lai lemj. Visu tāpat augšā izlems, tā no laika gala bijis. Valdībā simts aitas un aunus ievēlējām, tie arī noteiks, ne jau klausīs, ko Straupē runā,” pārliecināts Andrejs Spruksts un piebilst: ”Mans bijušais kaimiņš ir deputāts. Ko tik neesam izrunājuši par pagasta nākotni. Bet cik tad
tiem deputātiem liela teikšana.”
”Izveidos novadu, birokrātija būs vēl lielāka. Jau tā cik cilvēku tai pagastmājā strādā! Tad pēc viena papīra, zīmoga sazin kur būs jābrauc. Pensionārs ar savu spieķīti to izdarīt nevarēs,” spriež Sandis Purmalis un atgādina, ka
pagastā jau maz ko var izdarīt, ja lielie visu nolaiž. ”Lauksaimniecība iet uz grunti. Cik Straupē vairs govju! Daudzi darbā brauc uz Rīgu vai ārzemēm. Mēs ar Uldi braucam uz Līgatni, Andrejs uz Auciemu. Darbu Pārgaujā grūti atrast. Man nav svarīgi, kur centrs. Ja vajadzēs, aizbraukšu kaut uz Rīgu,” domās dalās Sandis. Par perspektīvā novada centru vīri ir gandrīz vienisprātis. ”Straupe ir Hanzas pilsēta, un tā arī būs centrs. Raiskums un Stalbe nekas nav, mums ir pils,” pārliecināts Uldis Melngalvis, bet tomēr piebilst: ” Lai gan diezin vai būs. Stalbē varētu būt, bet tur telpu nepietiek.”
Pārdevēja Inese Midika, kamēr pagastmājā sprieda par Straupes nākotni, bija darbā. ”Tagad paši ir paši, novadā būs jārēķinās ar pārējiem. Centrs noteikti būs te, jo šoseja uz Valmieru, Rīgu blakus. Protams, gribētos, lai Straupe paliek Straupe, bet ne jau mūsu deputāti to noteiks. Ja varbūt iedzīvotāji būtu bijuši aktīvāki, kas būtu citādāk. Jācer, ka kāds labums novadā būs, naudas vismaz būs vairāk, bet visiem trim nāksies dalīties. Kopējs katls ir kopējs,” domās dalās Inese un uzsver, ka pagastā ar katru gadu dzīve kļūst aktīvāka. Ja vēl būs bērnudārzs, viss būs.
Par pašvaldībām vispār skeptiska bija satiktā Līga Drinka no Kūduma. ”Mani reformas maz interesē, ar pašvaldību maza darīšana. Nezinu, ko tā īsti dara. Nav nekāda labuma, ka katrs atsevišķi, tāpat nebūs, ja būs kopā,” nosaka Līga.
Kamēr ”Druva” runāja ar centrā satiktajiem cilvēkiem, sabiedriskās apspriešanas dalībnieki bija iepazinušies ar Pārgaujas novada projektu. Netrūka jautājumu. ”Te ir tikai situācijas apkopojums. Nav par ko diskutēt, to visu mēs zinām. Trūkst skata no malas. Varam sazīmēt shēmas, bet, kamēr nav zināms, kur būs novada centrs, daudz ko grūti pateikt,” tā Līga Medne. Kad labāk apvienoties – ar jauno gadu vai pēc vēlēšanām? Kur būs novada centrs? ”Ja varētu vienoties par kopēju sistēmu un sākt strādāt, tad saruna būtu konkrētāka. Par administratīvo sistēmu un centru izlems jaunās domes deputāti,” par pašvaldību vienošanos informēja Straupes pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš. ”Jādiskutē arī, vai jauno novadu jāsauc par Pārgaujas. Daudziem Latvijā tas vārds ne ar ko nesaistās. Ne tikai Straupe kādreiz bija Idumejas novadā, arī Rozula,” ierosināja Līga Medne. Imants Kalniņš gan piebilda, ka katrā pagastā pēdējā laikā visi jautājumi tiek uztverti ļoti saasināti. ”Nekur nav ierakstīts, ka mēs piekrītam šim nosaukumam. Tas ir pašreizējais variants,” paskaidroja pašvaldības vadītājs.
”Neesmu tik optimistiska, ka jaunie deputāti sapratīs situāciju. Pieņems politisku lēmumu, un viss. Visi jau domā, ka darbinieku pašvaldībā būs mazāk. Arī tagad ar likumu noteikts, cik darbiniekiem jābūt uz noteiktu iedzīvotāju skaitu. Vai to ievēro?” domās dalījās Anita Kalniņa. Viņa ierosināja projekta izstrādātājiem sagatavot konkrētu dokumentu, kurā būtu skaidri pateikts, kur būs novada centrs. Tad tautas nobalsošanas dienā to izdalīt iedzīvotājiem, tā tiktu iegūts viņu viedoklis. ”Tagad jau nav, par ko diskutēt. Mēs, pašvaldības darbinieki,
nekā konkrēta nedzirdējām. Ne skatījumu, priekšlikumus, tikai kopā saliktus faktus. Ekonomiskā pamatojuma te nav nekāda, jo administratīvais aparāts kļūs lielāks,” sacīja Anita Kalniņa.
Sarunā tika paironizēts, kāda varētu būt tirgošanās starp trim pagastiem – vienā centrs, otram novada nosaukums, bet no trešā priekšnieks. Tad neviens nepaliktu zaudētājos. Kā replika izskanēja secinājums, ka nākotnē pašvaldības vadītājam un izpilddirektoram izglītība nav vajadzīga, citi pašvaldībā bez attiecīgas izglītības strādāt nedrīkst. Tāpat arī par to, ka kaimiņi raiskumieši projektā ierakstījuši – varētu celt administratīvo ēku Auciemā, kaut vēl nemaz nav zināms, kur būs novada centrs. ”Pašvaldību reformas jēga – pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana,” atgādināja Līna Dmitrijeva. Bet Imants Kalniņš piebilda, ka Pārgaujas pagastos diskusijas ir tik asas tāpēc, ka pagasti tik līdzīgi.
Pēc sabiedriskās apspriešanas skolotāja Elita Pakalne ”Druvai” atzina: ”Nekā konkrēta. Ir daudz neskaidra. Cēsu rajonu visā Latvijā apskauž, kā organizēta pedagogu izglītošana, par kopā sanākšanām. Vai mēs būsim tik varoši to darīt? Mulsina lielā nauda, ko kaimiņi grib ieguldīt Rozulas skolas renovācijā. Cerēju uzzināt ko vairāk. Esam katrs pats par sevi un patriotiski. Straupē dzīve kūsā,” tā Elita
Arī Stalbē sabiedriskās apspriešanas dalībnieki vēlējās uzzināt konkrētas lietas, lai būtu par ko diskutēt. ”Vajadzēja būt iedzīvotāju aptaujai, lai uzzinātu viņu viedokli, no projekta izstrādātājiem gribēju dzirdēt motivētus priekšlikumus, ” domas izteica Normunds Ruķis.
Izrunājot, kā nākotnē novadā varētu strādāt, apspriedes dalībnieki nonāca pie pārliecības – lai gan trīs pagastu deputāti vienojušies, ka par novada centru lems jaunā dome, tas nebūtu pareizi.
”Visu reformu gribam uzvelt jaunajai domei. Mēs esam iesākuši, bet līdz šim padarītajam nav jēgas. Projektam būtu jābeidzas ar konkrētiem lēmumiem. Jānāk kopā vienreiz, desmitreiz, kamēr vienosimies, kur centrs, kāda administrācija, kad sākam kopā strādāt. Nedrīkstam turēt neziņā četrus tūkstošus iedzīvotāju un triju pašvaldību darbiniekus. Nedrīkstam uzņemties tādu atbildību,” sacīja Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš un piebilda, ka tagad katru pagastu pārstāv septiņi deputāti, neviens nezina, cik no katra pagasta būs novada domē.
Izanalizējuši administratīvā centra noteikšanas kritērijus, stalbēnieši bija pārliecināti, ka centram jābūt Stalbē. Ne tikai tāpēc, ka tas topošajam novadam ir ģeogrāfiskais centrs, bet kaut vai tāpēc, ka te pašvaldībā var iekļūt arī invalīdi ar ratiņiem.
”Ja grib, dažās stundās deputāti var izlemt, kur būs centrs, protams, ja vērtē pēc loģikas, nevis emocijām,” sacīja Ilvars Balodis
Stalbēnieši vienojās, ka jārīko iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu, kur, viņuprāt, jābūt novada centram. Aptaujas anketu izveidotu ”Reģionālie projekti”. Kaimiņiem tiks piedāvāts, ka aptaujai jānotiek visos trijos pagastos.
Pārgaujas novada veidošana turpinās.
Komentāri