Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Vienreiz visu var

Sarmīte Feldmane
00:00
21.07.2025
83
Pargaujas Svetki Fotomarta (2)

Savējie jāredz. Svētkos pašu amatierkolektīvi vienmēr sagādā kādus pārsteigumus. FOTO: Marta Meldra Martinsone

Pārgaujas apvienības svētki šovasar notika Stalbē, pulcējot gan novadniekus, gan viesus.

Pēc svētkiem  Pārgaujas Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova atzina, ka apmeklētāji bijuši gandarīti, jo piedāvātā programma bija plaša.

“Piektdienas koncertā, kad uzstājās Emīlija Kate Tomsone, Chris Noah, DJ Ralph Dave, varēja būt vairāk klausītāju. Tas bija vakars, kad brīdināja par negaisu. Ne viens vien zvanīja, vai koncerts netiks atcelts. Drosmīgākie atnāca. Koncerti bija par maksu, kas nebija pierasts,” stāsta S.Lobuzova un vērtē, ka šovasar svētki sakrita ar skolēnu dziesmu svētkiem, pirmoreiz apvienības svētkos uz koncertu bija jāpērk biļete un traucēja nepatīkamie laikapstākļi.

Sestdiena dienas garumā bija svētki ģimenēm. Visi notikumi bija bez maksas. Stalbēnieši atnāca uz kādu pasākumu, aizgāja mājās, atgriezās uz nākamo. Rīta pusē liela      aizrautība valdīja    skriešanas sacensību dalībnieku vidū, līdzjutēju emocijās. Dažādu distanču skrējienos pa Stalbes centru bija 115 dalībnieku, dažādu paaudžu skrējēji.

“Vislielāko sajūsmu izraisīja mazuļu rāpošanas sacensības. Bija pieteikti pieci rāpotāji, bet viens nekvalificējās, jo jau bija iemācījies spert pirmos soļus. Skatītāji priecājās, juta līdzi mazajiem un viņu vecākiem, kuriem bija dažādi paņēmieni, lai stimulētu turpināt distanci,” smaidot pastāsta S.Lobuzova.

Kā pierasts Pārgaujas svētkos, savējos priecēja deju kolektīvi    “Idumeja”, “Straupe” un “Munsturis”, vokālais ansamblis “Laika ritmi” un deju kopa “Papardītes”.

Svētku rīkotāji un dalībnieki atzina, ka nosaukums “Vienreiz jau var” bijis īsti piemērots. Pēc iepriekšējiem svētkiem Straupē un Raiskumā vienreiz jau tie var notikt arī Stalbē. Vienreiz jau laikapstākļi var pabojāt svētkus pat ar oranžo brīdinājumu. Un vienreiz jau deju kolektīvi var uzstāties, kad blakus nav vadītāju. Jauniešu un vidējas paaudzes kolektīvu vadītājas bija Rīgā,    “Munstura” vadītāja ceturtdien novadīja visiem trim mēģinājumu un sestdien ar citu kolektīvu aizbrauca uz koncertu Igaunijā.

Visapmeklētākais bija Antras Stafeckas un Ingara Viļuma koncerts, skatītājiem patika Liepas amatierteātra “Krams” izrāde.

“Pārgaujas apvienības svētki ik gadu ir vienā laikā. Citu izvēlēties nevaram, jo pirms tam ir Imantdienas, svētki Priekuļos, Amatā, nākamajās brīvdienās Cēsīs, tad ir Valmierā, vēl jārēķinās ar Limbažiem. Labi, ka Siguldā svētki ir krietni agrāk. Reizi piecos gados mūsu svētki sakrīt ar Dziesmu svētkiem. Šovasar tas bija īpaši jūtams, jo daudzi bērni un viņu vecāki bija Rīgā,” stāsta S.Lobuzova un uzsver, ka katru gadu iedzīvotāji gaida vietējos svētkus un tajos ko īpašu, kādu populāru mūziķi. Nākamgad apvienības svētki būs Straupē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
6

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
106

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
344
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi