Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Vienmēr būs, ko atklāt

Sarmīte Feldmane
00:00
15.11.2025
67
Arheolog1

Darāmā daudz. Arheologi un interesenti zinātnes pēcpusdienā Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā. FOTO: Sarmīte Feldmane

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem.

Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka veidošanai, profesionālajam ceļam zemūdens arheoloģijā.

“Jāņa Apala personība, atstātais mantojums, tā saglabāšana – par to vēlreiz runājām. Bet ir jādomā par nākotni,” uzsvēra arheoloģiskā parka vadītāja Eva Koljera un atgādināja, ka J.Apalam un domubiedriem bija ideja veidot Āraišu brīvdabas ekomuzeju.    Vadītāja skaidroja, ka tas ir muzejs, kas sadarbojas ar vietējo kopienu. “Var teikt – tas ir cilvēku un vietas kopprojekts. Katra vieta mainās, tāpat kā cilvēku ikdiena, jādomā par to, kas ir Āraišu vērtības, lai nepazaudētu to, kāpēc paši te gribam dzīvot, kāpēc pie mums brauc. Ekomuzejs savieno dabu, kultūras mantojumu, vietējās zināšanas, prasmes, tradīcijas un veido vietai to īpašo, kā citur nav,” stāstīja E.Koljera un akcentēja vienu no svarīgākajiem uzdevumiem nākotnē -    ainavas integrētu pārvaldību. Ikviens redz, kā ezers aizaug, arī ainavu skatupunkti. “Te ir privātie un pašvaldības īpašumi, kā tos kopā pārvaldīt? Ir ideja par Āraišu iekļaušanu UNESCO, bet tur svarīgi pārvaldības pamati, kā uzturam šo vietu,” uzsvēra E.Koljera un piebilda, ka pirms gadiem ekomuzejiem  bija ļoti stingri noteikumi, tagad tie kļuvuši brīvāki un tajos būtiskākais – sadarbība ar vietējo kopienu.   

Uz Āraišiem bija atbraukuši    eksperti, viņi atzina, ka ir sākts ceļš uz ekomuzeju.  “Tas nav ne brīvdabas muzejs, ne rezervāts, tas ir dzīvs muzejs, tā ir teritorija, kurā dzīvo cilvēki, ir materiālais un nemateriālais mantojums, kas tiek saglabāts. Un ainava, kas ir viena no Āraišu vērtībām,” skaidroja vadītāja un atgādināja, ka tikai ar sabiedrības atbalstu un kopīgu rīcību var saglabāt Āraišu ezerpili kā dzīvu vietu, nevis tikai kā pagātnes piemiņu.

Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks, turpinot meklēt savu vietu starp dažādām atmiņu institūcijām, piedāvā apmeklētājiem aizvien jaunas iespējas gan uzzināt, gan darboties pašiem. No nākamā    gada apmeklētājiem būs pieejamas virtuālās realitātes brilles. Ar tām varēs      nokļūt detalizēti izstrādātā, precīzā, digitālā Āraišu ezerpils ēkas rekonstrukcijā, uzdot jautājumus par ēku, kā tā celta, un redzēt, kā tas notiek, tāpat par ezerpiliešu ikdienu. “Vasarā virtuālās brilles tika testētas, tagad ir uzlabotas. Esmu pārliecināta, ka šādi iepazīt Āraišus patiks ne tikai jaunajai paaudzei,” atklāj E.Koljera un pastāsta, ka drīzumā iznāks katalogs par ekspozīciju, kas apskatāma klientu centrā.     

Vēsturniece un muzeoloģe Anna Jurkāne  atgādināja, ka vairāk nekā 50 gados  bijušas daudzas pārmaiņas, bet nemainīgs bijis finansējums kultūrtelpas izpētei, māksliniecisko vērtību saglabāšanai un eksponēšanai. Tas bieži vien bijis  entuziastu ziņā.

“No finansējuma piešķiršanas var spriest,  kādas ir valsts un politiskās prioritātes. Nevar nepārvērtēt Jāņa Apala gribasspēku, viņa paveikto. Viņš apliecināja, ka visa pamatā ir darbs, apņēmība, neatlaidība, izpratnes ceļa meklējumi,” teica ilggadējā Turaidas  muzejrezervāta vadītāja A.Jurkāne un uzsvēra, ka ar J.Apalu pusgadsimtu bijuši jaunu mantojumu meklējumos, sarunu biedri, ceļabiedri.

Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka arheologs Jānis Meinerts zinātnes pēcpusdienas apmeklētājiem atgādināja, kā kopš pagājušā gadsimta 50.gadu beigām attīstījusies zemūdens apzināšana, arheoloģija. J.Apals prata izmantot katru vismazāko iespēju, lai iegrimtu ezeru dzelmē. Tiesa, ar tādu aprīkojumu šodien diezin vai kāds riskētu to darīt. Arī Āraišu ezerā šovasar, izmantojot mūsdienīgas metodes un tehnoloģijas, tika veikti pētījumi.   

Ikvienam bija interesanti uzzināt, kādi ļaudis dzīvoja ezerpilī. Par to stāstīja arheologs Guntis Zemītis, bet par to, kā un cik precīzi var datēt arheologu atradumus, atklāja dendrohronologs Māris Zunde.
Sarunās par pētījumiem sasaucās    gadsimti, katrs laikmets atstājis savas liecības, un tās atklāj aizvien ko jaunu.

“Jāņa Apala mantojums ir darbs šai un nākamajām paaudzēm – saglabāt, pētīt un stāstīt vēsturi,” sacīja arheoloģe Zig­rīda Apala.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
6

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
101

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
343
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi