Bija saulaina trešdiena, kad Raunas pagasta Rozēs mierīgo ikdienu pārtrauca viesulis.
Notikušo katrs Rozes iedzīvotājs sauc citādi – cits par vētru, viesuli, cits pat par tornado, atzīstot, ka nekad iepriekš neko tādu nav redzējis.
„Saulīte spīdēja, mākoņi savilkās, un tad, krākdams un rūkdams, viss sākās -zeme ar debesīm sāka griezties. Bija sniegs, krusa, tā kā migla, neko nevarēja redzēt. Viesulis kā ar grābienu saķēra visu, kas gadījās pa ceļam, un aiznesa pa gaisu!” atceras aculiecinieks Arnis Slišāns. Viņš nekautrējas atzīt, ka bijis bail.
Arī Maija Ošmucniece bijusi tieša lieciniece dabas spēka izpausmei. Darba vieta, uzņēmums “Raunas maize”, nokļuva gandrīz viesuļa centrā. Viņa saka: “Troksnis bija tāds, it kā virs galvas lidotu lidmašīna. Viss gāja pa gaisu. Nezināju, ko darīt – stāvēt vai skriet prom. Atlika vien gaidīt, kas notiks, un cerēt, lai netieku aiznesta pa gaisu.” Savukārt
veikala „Druva” vadītāja Vera Černuhina un virpuļa bojātās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja Tatjana Brinka aizgūtnēm stāstīja, kā dabas untumu noskatījušās pa veikala logu, baiļodamās, vai virpulis neuzbruks arī viņām. Sievietes vērtē, ka virpulis bijis iespaidīgs: „Tas pārvietojās no zemes uz augšu, tad atkal lejā. Jumts lidoja kā lidmašīna. Skats un šņākoņa bija šausmīga!” stāsta V.Černuhina un T.Brinka.
Pa logu redzēts, kā vējš pa gaisu nēsājis šīfera gabalus, jumtu daļas, koku zarus, skursteņus, visu nometot kur pagadās. Virpulis ieskrējis arī elektrības vados, un jau tā baisās sajūtas pastiprinājuši zibšņi.
Viesulis ilga tikai apmēram minūti, taču paspēja izdarīt lielus postījumus. Daudzdzīvokļu mājām Saules ielā virpulis palielā platībā norāva un ievērojami sadragāja jumta segumu, nopostīti arī satelīta šķīvji un skurstenis.
Uzņēmumam “Raunas maize”, kas Rozēs skaisti sakopis apkārtni, lūstošie koki izpostīja parku un sadragāja tiltiņus pār strautiņu. Darbnīcai norauts jumts, bet noliktava vienkārši sadragāta. Lūstošie koki uzkrita uz tās, burtiski saplacinot transporta līdzekļus, kas atradās ēkā.
“Raunas maizes” īpašnieks Edmunds Vainovskis atzīst, ka zaudējumi ir ļoti lieli. Par laimi, necieta senā ēka, kurā atrodas maizes
ceptuve un veikaliņš. Taču E.Vainovskis ar skumjām stāsta, ka vējš iznīcinājis dižozolu, kurš krītot saplacināja uzņēmējam piederošās mašīnas. Daļa gan nebija tehniskā kārtībā, taču noliktavā atradās arī jaunas mašīnas, tai skaitā jauns, ekskluzīvs auto. Un vēl tur bija vēsturiska vērtība – 1880. gada sējmašīna. Tomēr uzņēmējs saka: “Jādzīvo tālāk. Pats galvenais, ka necieta cilvēki. No garāžas jumta taču lidoja ventilatori, dzelzs skursteņi. Varēja būt traģiskas sekas.”
Raunas pagasta lauku konsultante Astrīda Paurniete pastāstīja, ka viesulis radījis zaudējumus arī divām zemnieku saimniecībām. Vienā tas aiznesis kūts jumtu, taču otrā – šīfera gabalus šķūnim.
Visvairāk viesuļa sekas jūt daudzdzīvokļu mājas iemītnieki. Jumts vairs nesargā viņu dzīvokļus no sniega un lietus. Iedzīvotājs Valērijs Černuhins saka: „Ja sāks līt vai snigt, ūdens tecēs un sūksies visur.” Un ceturtdienas rītā patiešām sniga. „Mājā dzīvo bezdarbnieki, pensionāri. Strādājošo maz,” satraucas arī V.Černuhina un T.Brinka. Viņas cer, ka atbalstu sniegs pašvaldība, lai gan dzīvokļi ir privatizēti.
Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis apstiprināja, ka pašvaldība centīsies palīdzēt iedzīvotājiem organizēt jumta atjaunošanu, lai gan ēka nav pašvaldības īpašums. Jau vakar sākti darbi, lai nodrošinātu ēkai pārsegumu, tomēr A.Neimanis nemācēja teikt, vai tas būs pastāvīgs vai tikai pagaidu risinājums. A.Neimanis atklāja, ka vērsīsies arī pie Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, lai noskaidrotu, kā
valsts var palīdzēt šādos gadījumos.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras meteoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Kārkliņa skaidro, ka dabas parādība bijusi virpulis, kas izveidojies zem gubu lietus mākoņa. L. Kārkliņa apstiprina, ka šim gadalaikam pieredzētais ir neraksturīgs: “Šādas parādības raksturīgas vasarā, karstā, sutīgā laikā. Tad tās var pavadīt arī pērkons un krusa.” Jautāta, vai viesuli iespējams prognozēt, L. Kārkliņa atzina, ka īpaši jau ziemā to izdarīt ir ļoti grūti.
Komentāri