Vidzemes literātu pulcināšanu vasaras nogalē savulaik ieviesa un ilgus gadus īstenoja Alūksnes rajona dzejniece Kornēlijas Apškrūma. Pirms diviem gadiem jauku tikšanos viņa vēl novadīja Limbažu rajonā dzejnieka Friča Bārdas muzejā “Rumbiņi”. Tur tad arī nolēma šādu pasākumu organizēšanu ik gadu uzticēt citam rajonam. Šogad šo darbu apņēmās veikt Cēsu kultūras biedrība “Harmonija” priekšsēdētājas Dzidras Olengovičas vadībā.
16. augustā Vidzemes literāti un viesi pulcējās dzejnieka E. Veidenbauma muzejā “Kalāči”. Kuplā skaitā bija ieradušies Cēsu literāti, pārstāvji no Valkas, Alūksnes un Valmieras rajona. Diemžēl nebija neviena no Madonas, Gulbenes un Limbažu rajona.
Dz. Olengoviča pastāstīja par Cēsu kultūras biedrības darbu 15 pastāvēšanas gados. Biedrībā iesaistījušies ne vien literāti, bet arī gleznotāji un fotogrāfi. Literātiem ir iespēja publicēties mēnešrakstā “Harmonija”, tikties ar klausītājiem skolās, iestādēs un lasīt savus darbus, tiek izdotas viņu grāmatas. Drīzumā nāks klajā 30. kopkrājuma “Man vārds ir uz mēles” II daļa. Tur būs darbi vairāk nekā 20 literātiem, kuru vārdu nav I daļā. Gleznotāju darbi redzami “Harmonijas” telpās, izstādēs, arī “Kalāčos” saieta laikā bija skatāma izstāde, kas tumšo zāli darīja gaišāku, saulaināku.
Muzeja vadītājs Jānis Krieviņš pastāstīja par E. Veidenbauma personību un literārā mantojuma saglabāšanas iespējām. Rakstnieku savienības pārstāvis Ronalds Briedis atgādināja par literātu iespējām izglītoties, konsultēties Rīgā. Dzejas konsultants ir Eduards Aivars (Eipurs), prozas – Guntis Berelis, dramaturģijas – Dainis Grīnvalds. Literātiem ir iespēja bez maksas klausīties lekcijas, piedalīties semināros, ko organizē “Literārā akadēmija” Latvijas Universitātē.
Dzejniece Lija Brīdaka runāja par dzejas vietu un nozīmi šodien. Lai arī cilvēki aizņemti ar sociālo problēmu risināšanu, centrā materiālās vajadzības, tomēr daudzi sevi izteic dzejā, aicina ieklausīties. Tas liecina, ka šodien dzeja ir vajadzīga, jo tā daudzveidīgāka, jo labāk, tikai nedrīkst zaudēt saturisko un māksliniecisko vērtību. Dzejniece Ilze Binde nolasīja vairākus savus jaunākos dzejoļus.
Sarīkojuma otrajā daļā uzstājās gan Cēsu, gan Alūksnes un Valkas literāti, iepazīstinādami ar sevi un runādami divus, trīs dzejoļus. Klausītājus aizkustināja bilskēnietes pensionētās skolotājas (beigusi Cēsu skolotāju institūtu, strādājusi 50. gados Cēsu 1. vidusskolā) Ainas Hagemanes – Gēgeres ar dziļu smeldzi rakstītais un izjusti norunātais dzejolis “Joprojām gaidu”.
Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Elīna Kunga izteiksmīgi runāja savu humoristisko dzejoli “Vai atceries to mušu?” Bet jaunākais saieta dalībnieks, Cēsu Valsts ģimnāzijas 8. klases skolnieks Emīls Lukjanskis ar dzejoli “Sēnēs” lika klausītājiem pasmaidīt un iedomāt par sēņošanas prieku. Oriģināls, ar satīru un humoru piesātināts bija Līgas Rimšas dzejolis “Par sevi”, kas arī izpelnījās klausītāju atzinību. Savus dzejoļus runāja Dzidra Inkina, Lauma Vernere, Guna Dancīte, Sarma Dārziņa, Alise Putene, kā arī Inese Briede un Zane Rude (Alūksne), Regīna Melzobe (Smiltene). Bet Jāņa Rīta dzejoļus, veltītus valsts 90. gadadienai, kas komponēti un ieskaņoti, dzirdējām Inešu bērnu ansambļa un Valmieras rajona mūziķa Ulda Punkstiņa izpildījumā.
Eva Dortāne, nesen atgriezusies no svētceļojuma uz Aglonu, bija pārpilna optimisma, labas enerģijas, nebeidza to dāvāt citiem ar savām dzejas rindām sarīkojuma ievadā un nobeigumā.
Lai saiets ritētu neformālā gaisotnē, rūpējās Imants Ozoliņš, atskaņodams mūziku, pats dziedādams un runādams dzeju.
Triju literātu – R. Brieža, L. Brīdakas, A. Kareles – komisijai vajadzēja izlemt, kurš no 13 literātiem iegūs Leona Stara dāvināto skaisto gleznu “Cīnijas”. Tā kā uzdevums patiesi bija grūts, žūrija pēc ilgākas apspriedes atrada risinājumu – visiem runātājiem vilkt lozes. Laimīgais izrādījās jaunākais dalībnieks Emīls Lukjanskis, kurš mājās pārveda vērtīgo balvu. Viņam arī rakstnieces Olgas Radziņas simpātiju balva – viņas grāmata “Jāņu nakts”.
Žurnāliste, pensionētā skolotāja Aina Neiburga no Rīgas rajona Saulkalnes ar interesi vēroja Vidzemes literātu aktivitātes. Arī dzejniece Monika Zariņa no Anglijas, kas tagad dzīvo Valmieras rajona Rencēnu pagastā, izteicās atzinīgi par redzēto un dzirdēto Vidzemes literātu saietā.
Komentāri