Vides risinājumu institūts Priekuļos darbojas ar pasaules tvērumu

Nodibinājums “Vides risinājumu institūts” radies 2008.gadā un bāzējas Priekuļos. Ārēji necilās ēkās izvietotais nodibinājums sevī slēpj jaudīgu izpētes aprīkojumu un komandu, kas strādā ar pasaules tvērumu.

“Druvai” bija iespēja mazliet ielūkoties Vides risinājumu institūta darbībā un arī satikt tā īpašnieku un dibinātāju Gun­daru Skudriņu.

“Institūts tika dibināts, lai datos balstītā pieejā runātu par to, kādi ir vides resursi un kā tos labāk apsaimniekot. Lai izprastu, kas ir patiesas vērtības un kas varbūt nav tik būtiski,” akcentē tā dibinātājs Gundars Skudriņš.

Savu darbību raksturojot, institūtā uzsver, ka tikai objektīvi dati ļauj pieņemt veiksmīgus vides resursu apsaimniekošanas lēmumus. Vides risinājumu institūts ir viens no attālās izpētes (remote sensing) jomas pamatlicējiem Latvijā. Darbā tiek izmantoti attālās izpētes sensori, kas izvietoti gan uz zemes, gan uz dažādām gaisa platformām (airborne): dro­niem, lidmašīnām un satelītiem. Šādi iegūtas datu kopas ļauj paraudzīties uz pētāmo subjektu no unikāla skatupunkta, atklāt jaunas likumsakarības un radīt efektīvus risinājumus.

“Attālā izpēte pamatā ir foto­grāfija. Vai tā patīk vai nepatīk, tas jau ir sekundārs jautājums, jo spogulis rāda to, ko rāda,” raksturo G.Skudriņš, piebilstot, ka nereti dažādu argumentu dēļ vispārējā informācija par vides resursiem mēdz nebūt atspoguļota objektīvi. Paskaidrojot, cik nozīmīga ir faktiskā dabas resursu uzskaite, viņš atzīst: “Gadās, ka tam, kurš skaļāk bļauj vai kuram ir vairāk līdzekļu, ir taisnība. Lai gan visbiežāk jau ir tā, ka taisnība ir kaut kur pa vidu.”

Stāstot mazliet vairāk par nodibinājuma radīšanu, Gundars Skudriņš atklāj: “Ja pats esi praktizējošs lauksaimnieks vai praktizējošs mežsaimnieks, stāvot gumijniekos lauka malā, tu redzi kaut kādu ainu un saproti, ka cilvēki ne vienmēr runā par to, kas tiešām ir aktuāls.” Viņš piesauc saldūdens bilanci, par kuru runājot pastāv uzskats, ka Latvijā viss ir kārtībā, bet realitātē tik rožaini nemaz nav. “Mēs saprotam, ka visa šī pasaules ekosistēma ir ļoti trausla un ir jāpiedomā, ko ar to darām,” G.Skudriņš rosina sabiedrību vērst uzmanību uz dabas resursiem gan Latvijas, gan pasaules mērogā.

“Kopš Homo sapiens no vācēja un mednieka pārgāja uz organizētu darbību, ko sauc par lauksaimniecību – kaut ko audzēt, turēt lopus-, mēs jau sākām regulēt dabu,” tā Vides risinājumu institūta dibinātājs, papildinot, ka visā vajadzīga mērenība un balanss.

Viņš uzsver, ka Vides risinājumu institūtā tiek kombinētas praktiskās lauksaimnieka zināšanas ar attālās izpētes datiem un pētniecību. “Cilvēkiem, kas šeit strādā, ir jābūt ar atvērtiem prātiem,” atzīst Gundars Skudriņš un atklāj, lai visas šīs zināšanas kombinētu un spētu likt lietā, tiek piesaistīti spēcīgi savas jomas profesionāļi. Uzskaitot visdažādāko sfēru projektus, kuros institūts piedalījies, nodibinājuma izveidotājs piesauc dalību Dvietes palieņu atjaunošanā. Lai iegūtu datus par projekta teritoriju, Dvietes upes tecējumu, palieņu pļavu platību un stāvokli, tika izmantotas modernākās aviācijā bāzētas attālās izpētes tehnoloģijas. Datu ievākšanai, analīzei un kartogrāfisko materiālu veidošanai VRI pētnieki pielietoja lidmašīnā iemontējamus hiperspektrālos sensorus un LiDAR lāzerskeneri. Tāpat kā vienu no interesantākajiem projektiem viņš piesauc ar starptautisko sertifikācijas organizāciju “Preferred by Nature” un Eiropas Kosmosa aģentūru veikto darbu, lai attīstītu Sentinel satelītu datos balstītu rīku ilgtspējīgas rīsu audzēšanas prakses uzraudzībai Mekongas deltā Vjet­namā.

Darbi pasaulē mijas ar nozīmīgiem projektiem tepat Latvijā, piemēram, hidroloģiskā režīma atjaunošanu pārmitrajos mežos lielā Ķemeru tīreļa rietumu malā projekta “Ķemeru Nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana” ietvaros. Vides risinājumu institūts piedalījies gan sāmu ziemeļbriežu uzskaitē, gan attīstījuši inovatīvu metodi pārnadžu uzskaitei Latvijā. Tās mērķis ir rast tehnoloģijās balstītu risinājumu dzīvnieku populācijas novērtēšanai, tādējādi palīdzot atbildīgajām iestādēm pieņemt lēmumus par dzīvnieku daudzuma kontroli (piemēram, nosakot medījamo dzīvnieku kvotas).

Jautāts, vai ir kāda joma, uz kuru Vides risinājumu institūts orientējas vairāk, Gundars Skudriņš atbild: “Galvenais, lai būtu interesanti!”

Izvedot nelielā ekskursijā nodibinājuma “Vides risinājumu institūts” telpās, tā pārstāve Lāsma Raupe sāk ar ieskatu ķīmijas laboratoriju darbībā, vispirms pastāstot par dažādiem projektiem, pie kuriem šajā laboratorijā strādā, kā piemēru piesaucot pētījumus par pirolizidīna alkaloīdu pārnesi uz augiem. Kā paskaidrots projekta aprakstā, pirolizidīna alkaloīdi (PA) ir sekundāri augu metabolīti, kas uzrāda hepatoksisku aktivitāti gan uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem. PA saturs tiek atklāts jaunos produktos, tajā skaitā zāļu tējās, garšaugos un augu izcelsmes uztura bagātinātājos. EK regula Nr. 2020/2040 limitē to daudzumu minētajos produktos. Tas rada izaicinājumus konkrēto produktu audzētājiem. Sākotnēji tika uzskatīts, ka PA augu izcelsmes produktos nonāk ar nezāļu piemaisījumiem, nesenos pētījumos pierādīts, ka PA var tikt horizontāli pārnesti no donorauga uz augsni un akceptor­augiem.

Lāsma Raupe ar lepnumu stāsta, ka Vides risinājumu institūtā ir viena no modernākajām ķīmijas laboratorijām Latvijā. Lai izstrādātu kvalitatīvus augu izcelsmes produktus un preparātus, nepieciešama dziļa izpēte un mūsdienīgas analītiskās metodes. VRI Ķīmijas laboratorijā apvieno pieredzi un zināšanas par augu fitoķīmiju, lai radītu ilgtspējīgus un industrijā pieprasītus risinājumus. Šeit tiek strādāts ar plašu dažādu ķīmisko analīžu metožu spektru un ir uzkrāta plaša pieredze un zināšanas ārstniecības augu un to produktu raksturošanā.

Arī Praktiskās entomoloģijas laboratorijas vadītāja Kristīne Berķe-Ļubinska aizrautīgi stāsta par veicamajiem pētījumiem, atzīstot, ka mazu, sīku kukainīšu uzskaite un vērošana ir aizraujošs tomēr arī gana laikietilpīgs un nogurdinošs darbs. Kopš 2020. gada Vides risinājumu institūtā darbojas praktiskās entomoloģijas laboratorija, kurā pašlaik tiek uzturētas persiku laputs, siltumnīcu baltblusiņas, tīklērces, tripši, drozofilas un trūdodiņu populācijas.

Vides risinājumu institūtā darbību balsta daudznozaru pieejā, uzsverot, ka komandā strādā zinātnieki un praktiķi no tādām nozarēm kā bioloģija, ķīmija, hidroloģija, vides zinātne, fizika, matemātika, datorzinātne, ainavu plānošana, mežsaimniecība u.c. Viena no Vides risinājumu institūta (VRI) pamata vērtībām ir atvērtība un vēlme mācīties. Tāpēc tur darbojas ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu speciālisti. Pastāvīgi tiek veidoti sadarbības projekti un zināšanu apmaiņa ar partneriem Eiropā un citās pasaules daļās.