Vērienīgie būvdarbi turpinās

Lietainās nedēļas ir kavējušas plašo ielu un tajās esošo pazemes komunikāciju būvdarbu gaitu Cēsīs, bet šo­brīd nav pamata domāt, ka darbi ievilksies ilgāk par plānotajiem termiņiem.

Lietavas apgrūtina darbus Lapsu ielas kvartālā, kur atjauno ūdenssaimniecības tīklus. Tranšeju dziļums trīs metri, salijusī grunts traucē tehnikai, un vienmēr jāizvērtē, cik droši strādāt cilvēkam. Lietainā laika dēļ paredzētais nobīdījies par divām nedēļām, taču plānā ir iespēt un iekļauties termiņā, pastāstīja Cēsu novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Projektu ieviešanas, uzraudzības nodaļas projektu vadītāja Iveta Herbsta.

Komunikāciju pārbūve Lapsu ielā no krustojuma ar Jāņa Poruka ielu līdz Kaļķu ielai sākās aprīļa vidū. Darbi te ir tik tālu, ka drīz šo posmu atvērs satiksmei. No J.Poruka ielas puses varēs piebraukt veikalam “Mājai un dārzam”, uzņēmumam CATA. Brauktuvei būs šķembu segums, asfaltu klās, kad tiks pabeigts viss projekts, atgādina I.Herbsta.

Šonedēļ sāk zemes darbus pazemes komunikāciju pārbūvei Lapsu ielas posmā no Kaļķu līdz Apšu ielai. Pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītājas vietnieks, Projektu ieviešanas, uzraudzības nodaļas vadītājs Ģirts Kindzulis norādīja, ka pie veikala “Mego”, tāpat kā līdz šim, var piekļūt, braucot pa Ata Kronvalda ielu un no tās nogriežoties uz Apšu ielu, tad šķērsojot Lapsu ielu. Arī ceļš uz EKO laukumu paliek līdzšinējais – pa A.Kronvalda ielu nogriežoties pa labi cauri kādreizējās autoremontu rūpnīcas (tautā saukta arzs) teritorijai.
Jūnija beigās paredzēts sākt darbus sarežģītajā Lapsu un Piebalgas ielas krustojumā. “Būvnieki sāks strādāt 30.jūnijā, tūlīt pēc Baltijas čempionāta riteņbraukšanā, kas notiks no 26.līdz 29. jūnijam. Šajā krustojumā ir daudz dažādu komunikāciju, te iet maģistrālais ūdensvads. Būs sarežģītas pārslēgšanās, lai pārbūves laikā apkaimē nodrošinātu nepārtrauktu ūdensapgādi,” paskaidroja I.Herbsta.

Projektu vadītāja pastāstīja, ka sākumā šajā krustojumā veidos būvdarbiem vajadzīgos atzarus, satiksmes apgrūtinājumu nebūs. Par risinājumiem, kā transportlīdzekļiem apbraukt krustojumu, kad te notiek pazemes komunikāciju būvdarbi, tiek spriests ar satiksmes ekspertiem un speciālistiem.

“Beigt darbu Lapsu un Piebalgas ielas krustojumā un to pilnībā atvērt satiksmei iecerēts 1.septembrī, lai uz ģimnāziju un vidusskolu šajā svētku dienā var nokļūt iespējami vienkārši,” norādīja I.Herbsta, atgādinot, ka asfalta segas brauktuvēm gan vēl nebūs.

Otrs liels būvobjekts Cēsīs ir Stacijas laukums. Te darbu pabeigs oktobrī. Līdz šim paredzētajam klāt nāk Raiņa ielas atzara līdz dzelzceļa peronam sakārtošana. “Iedzīvotāji sanāksmēs ir rosinājuši, ka vajadzētu šo ieliņu uzlabot. Daudzi no Smilšu laukuma puses pa to iet uz vilcienu,” pastāstīja I.Herbsta.

Lielajā projektā, kurā ir ne tikai Stacijas laukums, bet vēl vairāki ielu posmi dzelzceļa pretējā pusē, paredzēta ūdenssaimniecības tīklu būve. To nevar iekļaut Eiropas Savienības finansējumā, tāpēc līdzekļi novirzīti Raiņa ielas atzara sakārtošanai, pastāstīja Ģ.Kindzulis.

Reizē ar Stacijas laukuma pārbūvi jaunajām autobusu pieturvietām ierīko elektrības padevi un optisko kabeli internetam. Nākotnē astoņām pieturām plānotas nojumītes ar digitālo informatīvo stendu.

Cēsnieki, runājot par Stacijas laukumu, jautā, kas notiks ar kioskiem, kas, daudzuprāt, nerotā šo vietu. Vai laukuma rekonstrukcijas laikā uzlabos arī to izskatu? I.Herbsta norādīja, ka kioski un zeme zem tiem ir privāts īpašums, un pastāstīja, ka šīs būves ir postpadomju arhitektūras paraugs. Ģ.Kindzulis pauda: “Ja kādam izveidojies iespaids, ka kioski tur neiederas, vajag pieiet tuvāk, paskatīties, ka tur notiek saimnieciskā darbība, ka par šo vietu rūpējas.”

Teritorija ap dzelzceļa staciju ietilpst kultūrvēsturiskajā zonā, paskaidroja Ģ.Kindzulis un uzsvēra, ka visas darbības Stacijas laukumā ir jāsaskaņo ar Kultūras mantojuma pārvaldi. Arī koka nociršanai bijis vajadzīgs gan Dabas aizsardzības pārvaldes, gan Kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojums. Stacijas laukuma būvobjektā nodrošināta arī arheoloģiskā uzraudzība.

Mazāk pārmaiņu satiksmē un cēsnieku ierastajās gaitās raisa Pļavas un Krišjāņa Valdemāra ielas būvdarbi. Ģ.Kindzulis atzīst, ka tur ir savi izaicinājumi un atklājumi, piemēram, kādā vietā sliktāks grunts sastāvs. Kamēr konkrēto posmu saved kārtībā, darbi nevirzās uz priekšu. “Taču būvnieks nav teicis, ka varētu būt vajadzīgs termiņa pagarinājums. Un būvnieki jau nav motivēti kavēties, tas palielina izmaksas arī būvlaukuma uzturēšanai,” norādīja Ģ.Kindzulis.