“Latvijas pasts” pastmarku sērijā “Latvijas arhitektūra” izdevis jaunu pastmarku un aploksni, kas veltīta Vidzemes koncertzālei “Cēsis”. Pastmarkas un aploksnes dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva. Pagājušajā nedēļā koncertzālē notika pastmarkas prezentācija un pirmās dienas zīmogošana.
Jaunās pastmarkas svinīgajā atklāšanā piedalījās “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns, koncertzāles “Cēsis” valdes loceklis Juris Žagars un Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Domes priekšsēdētājs atzina, ka šim notikumam ir divas nozīmes. Pirmkārt, tas ir kā starta šāviens Cēsu 810 gadu svinībām, otrkārt, tā uzskatāmi apliecina to, kā pilsēta mainījusies pēdējos desmit gados, kas ir viens no svētku vadmotīviem.
“Nevar noliegt, ka koncertzāles būvniecība ir viens no nozīmīgākajiem pilsētā paveiktajiem darbiem aizvadītajā desmitgadē,” norādīja J. Rozenbergs.
M. Vilcāns informēja, ka atjaunotās Latvijas laikā šī ir jau trešā pastmarka, kas veltīta Cēsīm: “Sērijā “Latvijas arhitektūra” šogad šī ir vienīgā pastmarka. Šī marka nav tikai apmaksas zīme, tas ir sava veida simbols, kas tālāk ceļos ne tikai pa Latviju, bet visā plašajā pasaulē. Varbūt kāds ieraudzīs uz pastmarkas šo ēku un nolems apmeklēt gan to, gan Cēsis, Vidzemi, Latviju.”
Iniciatīva par šādas pastmarkas izdošanu nāca no Cēsu novada domes, pretendenti uz šī gada pastmarku sērijā bijuši vairāki, bet “Latvijas pasta” komisija, kas lemj par pastmarku izdošanu, atbalstīja ieceri par Vidzemes koncertzāli.
M. Vilcāns īpaši uzsvēra pirmās dienas zīmogošanas nozīmi, kas notika tieši Cēsīs. Lai arī entuziastu, kuri vēlējās apzīmogot markas, aploksnes ar īpašo zīmogu, netrūka, tie galvenokārt bija filatēlisti no Rīgas. Pēteris Cielavs atzina, ka filatēlistiem šis notikums ir svarīgs, taču nākoties secināt, ka tajā nav sastopami vietējie filatēlisti: “Mums, Rīgas filatēlistiem, būtu izdevīgāk, ja visi pirmās dienas zīmogošanas pasākumi notiktu Rīgā, nebūtu jātērē nauda degvielai, bet esam lojāli un dodamies kopā uz pasākumiem ārpus galvaspilsētas. Šajā nedēļā šāda zīmogošana būs Mazsalacā, dosimies arī turp. Šobrīd nākas secināt, ka filatēlija paliek šaurā interesentu lokā, bet esmu pārliecināts, ka tā izdzīvos. Manuprāt, kaut kad atkal pienāks brīdis, kad cilvēki atgriezīsies pie vēstuļu rakstīšanas, pastkaršu sūtīšanas.”
Jautāts par koncertzālei veltītās pastmarkas izskatu, filatēlists atzina, ka Latvijā ir zināmas problēmas ar pastmarku dizainu: “Esmu par to, ka jārīko konkursi. Teiksim, izsludina tēmu “Latvijas arhitektūra”, kurā jāparāda Vidzemes koncertzāle, un lai mākslinieki sacenšas, kura piedāvājums būs labāks. Tā, piemēram, notiek Vācijā, un zudumā neiet arī tie piedāvājumi, kuri neuzvar, tiek izdoti īpaši bukleti, kur tie apskatāmi. Ja tā būtu Latvijā, mēs iegūtu labākas pastmarkas.”
Jaunās pastmarkas nominālvērtība ir 1,57 eiro, tā izdota 200 000 eksemplāru tirāžā. Līdz ar pastmarku izdota arī speciāla aploksne 1500 eksemplāru tirāžā.
Komentāri