Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Vēlēšanu diena Cēsu novadā

Madara Sidorčenko
00:00
11.06.2025
193
1
Lîvu Vëlëianu Komisija

Līvu vēlēšanu iecirkņa komisija. FOTO: Madara Sidorčenko

Vēlēšanu dienā, 7.jūnijā, Cēsu novadā valdīja rosība un cilvēki izvēlējās, kā pavadīt šo saulaino sestdienu.

Raiskumā jau no rīta pie vēlēšanu iecirkņa ik pa laikam veidojās nelielas rindas – daudzi gribēja novēlēt pirms savām ikdienas gaitām. Arī 50 gadu vecā Raiskuma iedzīvotāja Andreta stāsta, ka viņas dienas plānā vēlēšanas bija pirmais darbs: “Par vēlēšanām domāju visu nedēļu, bet neizdevās ātrāk nobalsot. Zināju – tas jādara vispirms, tad var ķerties pie pārējā. Izvēlēties, par ko balsot, bija viegli.”

Savukārt 62 gadus vecais Ēvalds vērtē, ka izvēlēties pavisam nebija vienkārši, taču viņš jau iepriekš zinājis, kam atdos balsi. “Daudz neko nesagaidu – esmu reālists,” tā viņš saka par gaidāmo no nākamā sasaukuma. “Bet vienmēr piedalos, jo tas ir svarīgi, ja nevēli, nav tiesību sūdzēties.”

Liepas pamatskolā skanēja čalas, kaut skolēniem brīvlaiks. Arī šeit vietējie aktīvi izmantoja iespēju balsot. 58 gadus vecais Agnis sacīja: “Rīta kafija iedzerta, sajūtas labas – var nākt vēlēt.” Kopā ar 81 gadus veco Ināru viņš uzsvēra, ka Cēsu novadā ir mierīgi: “Vakar skatījāmies televīzijas debates par Rīgu – tur gan bardaks!” Min, ka Rīgā situācija ir bīstama, bet šeit, Cēsu novadā, jūtas labi. Arī izvēle, par ko balsot, esot bijusi vienkārša, un gaidas no jaunievēlētajiem – galvenais, lai nav sliktāk. 75 gadus vecā Maiga no Liepas vairāk koncentrējas uz lokālajām aktivitātēm, nevis plašākiem novada jautājumiem. Viņa sacīja: “Kat­ram jābalso, katra balss ir svarīga.” Viņa ar dzīvi savā pagastā ir apmierināta – viss attīstās, pašvaldības pārstāvji dara savu darbu.

Aija Tîlena Liepa
Aija TīlEna, Liepas iecirkņa komisijas vadītāja, par sistēmas tehniskajām problēmām sacīja: “Gadījās sarežģījumi, bet cilvēki bija saprotoši. Bez incidentiem.”
FOTO: Madara Sidorčenko

Iecirkņu komisiju darbs – raits, neskatoties uz tehniskajām grūtībām. Aija Tīlena, Liepas iecirkņa komisijas vadītāja, stāstīja: “Pirmās dienas gāja labi, kad ieskrējāmies, viss ritēja raiti. Šodien cilvēki nāk nepārtraukti, nav bijis brīža, kad nebūtu neviena vēlētāja. Bet burzmas nav, varbūt kādam nākas uzgaidīt, bet ne ilgi, augstākais minūti.” Par sistēmas tehniskajām problēmām viņa sacīja: “ Gadījās sarežģījumi, bet cilvēki bija saprotoši. Bez incidentiem.”

Cēsīs CATA parasti ir viens no apmeklētākajiem vēlēšanu iecirkņiem, arī šī reize nebija izņēmums – cilvēku plūsma bija nebeidzama. Te bija arī novērotāja – astoņpadsmit gadus vecā Anete Marta Goba no Vaives pagasta. Jauniete stāstīja, ka viens no iemesliem, kāpēc pieteicās būt par novērotāju, ir tas, ka šīs ir viņas pirmās vēlēšanas. Tā būs pirmā pieredze ne tikai kā vēlētājai, bet arī redzēt “aizmuguri” – kā notiek process, vai viss ir likumīgi un nekas netiek pārkāpts.

Anna Marta Goba, Cata Novërotâja
Novērotāja. Astoņpadsmit gadus vecā Anete Marta Goba no Vaives pagasta stāstīja, ka viens no iemesliem, kāpēc pieteicās būt par novērotāju, ir tas, ka šīs ir viņas pirmās vēlēšanas. FOTO: Madara Sidorčenko

“Ir laba sajūta, ka varu būt daļa no pilsoniskās līdzdalības, ka varu palīdzēt. Ir ļoti interesanti skatīties un novērot, kā izdod biļetenus, kā vēlētājs aploksni iemet urnā. Labs brīvprātīgais darbiņš, protams, tas man ir ļoti tuvu sirdij.” Anete par interesi politikā stāstīja: “Arī mans tētis kandidē vēlēšanās, tādējādi iesaistās visa ģimene. Protams, arī man pašai patīk sabiedriskās un tiesiskās, politiskās norises. Ir interesanti, cik daudz spēka ir mūsu rokās un mūsu balsīs,– jo kurš tad cits, ja ne mēs paši.” Par to, vai iedzīvotājiem nerodas neskaidrības par biļetenu jauno veidolu, jauniete sacīja: “Cilvēki ļoti labi saprot, kas ir jādara, ņemot vērā, ka citādi jāatzīmē ‘‘par’’ un ‘‘pret’’. Neizskatās, ka kāds būtu apjucis vai kaut ko nezinātu. Savukārt to, vai iecirknī nenotiek aģitācija, vairākkārt pārbaudīja atbilstošie dienesti. Var redzēt, ka vēlēšanās iesaistīts ļoti daudz cilvēku.” Pēc garās vēlēšanu dienas Anete atzina: “Sajūtas dienas beigās bija labas, bet, protams, arī liels nogurums. Bija interesanti redzēt, kā notiek balsu skaitīšana un cik liels tas darbs ir. Nepaliku līdz skaitīšanas beigām, bet, kā sapratu, tad lielumu bija jāskaita manuāli, kas lika novērtēt vairāk šos cilvēkus, kuri ir vēlēšanu komisijā! Es noteikti ieteiktu cilvēkiem kļūt par novērotājiem, jo, manuprāt, tas papildina zināšanas par vēlēšanām un to norisi!”

Vija Žbanova, vēlēšanu komisijas vadītāja CATA iecirknī, vērtēja: “Cilvēki ir aktīvi, no rīta bija mazāk, bet tagad viss notiek. Rinda ir nepārtraukti – lielāka vai mazāka.” Viņa atzina, ka cilvēki, kas ienāk iecirknī, ir smaidīgi, neesot bijusi situācija, ka kāds būtu noskaņots pret vēlēšanu norisi.

Vērtējot sarežģījumus, kas radās vēlēšanu gaitā, V.Žbanova pastāstīja: “Ziniet, vēlēšanu komisijā darbojos kopš 90.gadiem, un vienmēr ir variants – ja sistēma nedarbojas, instrukcijā ir atrunāts, kā rīkoties. Tajā brīdī, protams, komisijai ir stress, jo cilvēki gaida. Bet mēs esam gatavi, informējam vēlētājus, izstāstām, kas notiek. Mēs sagatavojam kasti, reģistrācijas aploksnes – notiek jau cita veida process. Un nav problēmu. Vēlētāji arī neiebilst.” V.Žbanova uzskata, ka nepieciešams vienkārši komunicēt ar iedzīvotājiem, jo gandrīz visās vēlēšanās ir brīdis, kad kaut kas nenostrādā tā, kā vajadzētu. Taču plašie ielu remonti, kas notiek CATA apkaimē, iecirkņa darbu nav traucējuši.

Drabešu pagastā bija divi vēlēšanu iecirkņi –Amatas apvienības pārvaldē “Ausmās” un Līvu bibliotēkā. Iveta Herbsta, iecirk­ņa komisijas vadītāja “Ausmās”, un sekretāre Zane Pīpkalēja stāstīja, ka darba dienās vislielākā aktivitāte esot bijusi trešdien, kad varēja novēlēt pēcpusdienā. Savukārt vēlēšanu dienā aktivitāte bija līdzīga kā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. No rīta esot bijis vairāk cilvēku, pa dienu mierīgāk, bet , domājams, vakarā atkal vēlētāju būs vairāk.

Zane Pîpkalëja Un Iveta Herbsta Amata
Darba dienās vislielākā aktivitāte esot bijusi trešdien, kad varēja novēlēt pēcpusdienā, atzīst Iveta Herbsta, iecirk­ņa komisijas vadītāja “Ausmās”, un sekretāre Zane Pīpkalēja. FOTO: Madara Sidorčenko

Arī šajā iecirknī viss noritējis veiksmīgi, tikai nebija veicies vēlētājam, kuram ir nekustamais īpašums Cēsu novadā, bet deklarētā adrese citā pašvaldībā. Cilvēks bija cerējis, ka vēlēšanu dienā, ierodoties iecirknī, varēs nomainīt vēlēšanu apgabalu, taču tas bija jāizdara laikus. Cilvēki nāca jau zinoši, varēja redzēt, ka izlēmuši, par ko balsos. Iedzīvotāji bija labi informēti, un pašvaldību vēlēšanas ir tuvākas, jo kandidātus jau apmēram zina un jūtas tiem tuvāki nekā Eiropas Parlamenta vai Saeimas vēlēšanās. I.Herbsta vērtēja, ka iepriekšējās dienās nedaudz izjuta vēlēšanu sistēmas problēmas, ka dati lēnāk sinhronizējās, bet ir jau labāk un sūdzību vairs nav. Daži komentāri izskanējuši no iedzīvotājiem, bet kopumā visi bija saprotoši.
Vēlēšanu iecirkņa, kurš atradās Līvu bibliotēkā, komisijas vadītājs Dmitrijs Gormoļovs stāstīja, ka arī pie viņiem viss norit veiksmīgi – aktivitāte no rīta bijusi lielāka, pēcpusdienā cilvēku plūs­ma ir mazinājusies. Daudzi vēlētāji nāca kopā ar jaunākajām atvasēm, ar suņiem, bijuši jaunieši, kas vēlēšanās piedalījās pirmo reizi. Prasot par cilvēku gatavību vēlēšanām, Dmitrijs atbildēja, ka bija vēl tādi, kas lasīja politisko spēku programmas, bet kopumā visiem bijis pozitīvs noskaņojums. Minēja, ka arī viņiem nedēļas gaitā bija uztraukums par vēlēšanu IT sistēmas gatavību, bet neatkarīgi no tā tika galā, lai arī nācās izmantot reģistrācijas aploksnes.

Pie vēlēšanu iecirkņa izdevās uzrunāt 53 gadus veco Kārļu iedzīvotāju Antru. Viņa sacīja, ka dodas vēlēt, jo tādā veidā dod ieguldījumu novada attīstībā, un tas ir vienīgais, kā viņa var to ietekmēt. Antrai izvēlēties bijis grūti. Viņa gribētu vairāk informācijas no medijiem: redzēt kandidātu debates tiešajā ēterā, lai var izsekot līdzi, kā kandidāti izsakās, runā, paskatīties viņiem acīs.
Vēlēšanu diena Cēsu novadā pagāja raiti un ar dzīvīgu iedzīvotāju līdzdalību. Lielākajā daļā iecirkņu aktivitāte bija jūtama jau no rīta. Lai arī dažviet tehnisku traucējumu dēļ bija jāpārslēdzas uz manuālu balsotāju reģistrāciju, komisijas darbs netika apstādināts un viss noritēja bez lieliem sarežģījumiem. Cilvēki nāca labā noskaņojumā, bieži kopā ar ģimenēm. Novērojums – vēlētāji bija informēti un sagatavojušies. Vietām vēlēšanas bija daļa no plašākiem pagasta svētkiem, kas deva dienai īpašu noskaņu un veicināja iedzīvotāju iesaisti.


Vaivē Kaķukrogā balso un svin pagasta svētkus

Pie Kaķukroga valdīja īpaša noskaņa – te norisinājās arī Vaives pagasta svētki, kuru tēma šogad bija biškopība. Divas čaklas bites – Jana un Alvīne Anna – no organizācijas “Kiwanis Cēsis ģimenei!” vadīja arī autoorientēšanos Vaives pagastā. Viņas priecājās par labo laiku un iedzīvotāju līdzdalību. Līdz pēcpusdienai jau deviņas komandas iepazina Vaives apkārtni. Komandas saņēma karti un nolikumu, meklēja kontrolpunktus, kur uzstādīta bitītes figūra, pie tās bija atrodami uzdevumi, kas dalībniekiem jāizpilda. Mērķis bija iepazīstināt ar iespējām, kādas sniedz Vaives pagasts. Šogad akcents uz to, ka pagastā ir bišu dravas. Akcijas centrs blakus vēlēšanu iecirknim, cilvēki devās nobalsot – kāds piestāja arī pie aktivitātēm, kāds devās tikai novēlēt.

Kiwanis Cësis àimenei Alvîne Anna Un Jana (1)
Divas čaklas bites – Jana un Alvīne Anna – no organizācijas “Kiwanis Cēsis ģimenei!”.
FOTO: Madara Sidorčenko

Lelde Annija Grīnberga, Vaives Tautas nama pasākumu organizatore, stāstīja, ka Tautas nama teritorijā un Kaķupītes takā notiek Vaives svētki. Dienas laikā bija iespēja piedalīties nodarbībās, radošajās darbnīcās par biškopību. Māris Buholcs, vietējais bitenieks, pastāstīja par biškopību, parādīja stropus, atribūtus un bitenieka tērpus. Apmeklētājus priecēja pagasta amatiermākslas kolektīvi: Vaives Tautas nama vokālais ansamblis “Tieši tāpēc”, deju kolektīvs “Vaive”, vietējā “Kociņu kapela” un citi. Katrs kolektīvs uzstājās citā vietā, tā mudinot cilvēkus izstaigāt un iepazīt teritoriju.

Sešus gadus vecā Beatrise ar mammu Elīnu nav no Vaives, bet dzīvo netālu, abas bija ieplānojušas ierasties uz šiem svētkiem. Viņas izbaudīja jauko laiku un sniegtās aktivitātes. Mamma Elīna sacīja, ka jau novēlējusi, jo tā bija pašsaprotama lieta, kā arī bija jāatbalsta vīrs, kurš kandidē vēlēšanās.

Beatrise Ar Mammu Elînu Vaives Svëtki
Saistošas nodarbes. Sešus gadus vecā Beatrise ar mammu Elīnu izbaudīja jauko laiku un sniegtās aktivitātes. FOTO: Madara Sidorčenko

Komentāri

  • Vecais saka:

    Būtu interesanti uzzināt, kāpēc Cēsu novadā Jaunās Vienotības vēlētāji plaši pazīstamo Juri Žagaru, kurš sarakstā bija ar 5. numuru (tātad garantēti ievēlams), “nosvītroja” uz priekšpēdējo, 21. vietu.

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

    00:00
    06.12.2025
    9

    Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

    Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

    00:00
    05.12.2025
    108

    Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

    Kad vainojams tas, kurš nav klāt

    00:00
    04.12.2025
    351
    1

    Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

    Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

    12:06
    03.12.2025
    42

    Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

    Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

    00:00
    03.12.2025
    89

    Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

    Viena dzīve atklāj valsts stāstu

    00:00
    02.12.2025
    62

    Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

    Tautas balss

    Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

    09:49
    01.12.2025
    29
    G.Z. raksta:

    “Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

    Ielas daļa joprojām tumsā

    08:29
    24.11.2025
    42
    1
    Iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

    Ja nav savas automašīnas

    08:29
    24.11.2025
    31
    Līgatnes iedzīvotāja raksta:

    “Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

    Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

    08:27
    23.11.2025
    35
    Literatūras cienītāja raksta:

    “Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

    Atbildība arī gājējam

    08:26
    22.11.2025
    29
    Cēsniece V. raksta:

    “Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

    Sludinājumi