Vēlas palīdzēt bērniem ar neirālās attīstības traucējumiem

Īstenojot iekļaujošo izglītību, bērnudārzos un pirmsskolas izglītības iestādēs ienāk arī bērni ar neirālās attīstības traucējumiem, tādēļ pedagogiem nepieciešamas atbilstošas zināšanas. Kādas vēl zināšanas ir nepieciešamas un kādi ir klupšanas akmeņi un iespējas, diskutēja speciālisti, pedagogi, bērnu vecāki un politiskie pārstāvji no Vidzemes novadiem fokusgrupas tikšanās reizē Cēsu Valsts ģimnāzijā.

Izglītības iestāžu pārstāvji uzsvēra, ka nepieciešama lielāka zināšanu bāze, kā saprast vecumposma īpatnības, kas palīdzētu arī atbilstošāk bērnu iekļaut mācību vidē. Tāpat uzsvēra pietiekamu atbalsta personāla nepieciešamību. Tika izteikta ideja par konsultatīva centra izveidošanu. Diskusijā arī norādīja, ka būtu nepieciešams izstrādāt vienotu algoritmu, veidot saskaņotu rīcību, kas arī atvieglotu dažādu problēmsitu­āciju risināšanu. Pedagogi vērtēja, ka tieši tāpat kā viņiem jāpapildina savas zināšanas, nepieciešama arī bērnu vecāku izglītošana.

Savukārt vecāki norādīja, ka būtiska ir pedagogu nepakļaušanās stereotipiem, spēja redzēt bērnu, nevis diagnozi. Turklāt redzēt ikvienu bērnu un atcerēties, ka bērns ir primārais, būt empātiskiem, pacietīgiem, ar vēlmi iedziļināties, ar profesionālo ētiku, kurā būtiska ir arī pozitīva komunikācija ar cieņpilnu attieksmi, individuālas sarunas, kas rada vēlmi uzticēties, nevis aizsargāties. Kā arī būtiska ir konsekvence un sadarbība. Dalībnieki piekrita, ka šobrīd nereti pietrūkst visu iesaistīto pušu sadarbības.

Fokusgrupu vadītāja Agne Berga un mācību centra “Atbalsts” pārstāve un projekta vadītāja asistente Lāsma Jāce pēc diskusijas “Druvai” atzīmēja, ka visās līdz šim aizvadītajās fokusgrupu sarunās iezīmējās nepieciešamība pēc sadarbības modeļa starp vecākiem, pedagogiem un institūcijām, kā arī vēlme saprast, kā viss turpināsies tad, kad projekts beigsies. “Mēs par to domājam jau projekta laikā, lai turpinājums tiešām sekotu,” sacīja L. Jāce. A. Berga vērtēja, ka šajā projektā būtiskākais ir vajadzīgo zināšanu sniegšana pedagogiem – gan komunikācijas prasmes, gan piemēri, kā atpazīt neirālās attīstības traucējumus. “Lai to darītu, vajadzīgs šis izpētes posms, uzklausot un secinot sapratīsim nepieciešamāko saturu e-mācību modulī,” paskaidroja L. Jāce. A. Berga piebilda: “Svarīgi, lai zināšanas, piemēri un formāts būtu jēgpilns un darbā noderīgs gan skolotājiem, gan citiem izglītības speciālistiem. Arī vecāku pieredze parāda, kāda ir saskarsme ar izglītības iestādēm vai izglītības institūcijām, un ļauj saprast, kādu zināšanu pietrūcis vai kādi algoritmi nepieciešami. Ir svarīgi, ka vecāki spēj uzticēties skolai un jūtas droši.”

Šādas tikšanās jau bijušas ar Rīgas un Latgales reģiona speciālistiem. Fokusgrupas ir viena no projekta “Speciālistu zināšanu izvērtēšana un profesionālā pilnveide darbam ar bērniem ar neirālās attīstības traucējumiem” aktivitātēm.