Jau esam rakstījuši, ka Cēsu dome izsludinājusi konkursu “Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekškvartālu labiekārtošana”. Ikvienas daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki aicināti iesniegt projektu pieteikumus līdzfinansējuma saņemšanai apkārtējās vides labiekārtošanā, kam pašvaldība atvēlējusi 30 000 latu.
Lai skaidrotu konkursa nianses, pašvaldībā pulcējās namu apsaimniekotāji, māju vecākie un
pilnvarotās personas. Lielais interesentu skaits liecināja, ka šis jautājums ir aktuāls, jo iekškvartālu labiekārtošana ir vitāli svarīga, bet finansējuma tam trūkst.
Domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs, uzrunājot sanākušos, norādīja, ka pašvaldība finansējumu atvēlējusi, neraugoties, ka ar budžetu neiet viegli: “Nauda rezervēta tieši šim mērķim un citur tērēta netiks. Apzināmies, ka šādu līdzfinansējumu situācijas uzlabošanai daudzdzīvokļu namu iekškvartālos vajadzētu atvēlēt katru gadu, taču pagaidām nav zināms, kāda būs nākamā gada budžeta situācija.
Projektu sagatavošanu esam centušies padarīt vienkāršāku, nekā piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, taču zināmām prasībām un dokumentācijai jābūt, lai kontroles iestādes nevarētu pašvaldībai pārmest līdzekļu nelietderīgu izmantošanu.
Šis ir pirmais mēģinājums palīdzēt iekškvartālu labiekārtošanā, un ja ieceres īstenošana nenoritēs tik labi, kā cerēts, aicinām būt saprotošiem un kopīgi labot kļūdas, lai citu gadu tās neatkārtotos.”
Domes saistošajos noteikumos, kas pieņemti, lai šādu līdzfinansējumu varētu piešķirt, noteikts, kādu darbu veikšanai pašvaldība piešķirs līdzfinansējumu un kādā apmērā. Šīs prioritātes noteiktas sarunās ar apsaimniekotājiem un māju iedzīvotājiem. Domes attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Sanita Breikša informēja par darbiem, kādiem līdzfinansējums tiek piešķirts: stāvlaukumu vai pievadceļu izbūvei daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas piesaistītajā zemes gabalā – 50 % no stāvlaukumu vai pievadceļu izbūves izmaksām, bet ne vairāk kā Ls 6000; iekškvartālu apgaismojuma izbūvei – 50 % no iekškvartālu apgaismojuma izbūves izmaksām, bet ne vairāk kā Ls 3000; citam zemes gabala labiekārtojumam (bērnu rotaļu laukums, atkritumu konteineru laukums, gājēju celiņu izbūve, apstādījumi u.c.) – 50% no konkrēto zemes gabala labiekārtojuma darbu izmaksām, bet ne vairāk kā Ls 2000.
“Iespējams, ka iedzīvotāji nevēlēsies izbūvēt apgaismojumu, lai nebūtu vēl papildu izdevumi par elektrību. Pašvaldība gatava izskatīt iespēju izbūvēto iekšpagalmu apgaismojumu pieslēgt pilsētas tīkliem un apmaksāt elektrības patēriņu. Jo tas tomēr ir arī jautājums par cēsnieku drošību,” uzsvēra J. Rozenbergs.
Sanākušie tika iepazīstināti ar dokumentāciju, kas nepieciešama projekta sagatavošanā un ar kritērijiem, pēc kādiem tiks izvērtēti iesniegtie projekti. Klātesošie atzinīgi novērtēja pašvaldības atvēlēto līdzfinansējumu, taču izteica arī bažas par samērā īso termiņu, līdz kuram projekti jāiesniedz. Proti, līdz 12.septembrim, kas ir jau gandrīz klāt. Lielākā apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “CDzP” vadītājs Ģirts Beikmanis norādīja, ka situācija nav tik vienkārša. Ja ir vēlme izbūvēt stāvlaukumu, nepieciešams tehniskais projekts, bet grūti atrast projektētājus, kas to izstrādātu iespējami ātrā laikā. Tas var ietekmēt darbu pabeigšanu noteiktajā termiņā – deviņos mēnešos, kā tas norādīts konkursa nolikumā.
Valdis Sviķis uzsvēra, ka ir vēl kāda problēma: “Iedzīvotājiem stāvlaukums ir nepieciešams, viņi gatavi dot savu daļu, bet vispirms jāzina projekta galīgās izmaksas. Bet, ja samaksās par projekta izstrādi un atklāsies, ka izmaksas ir pārāk augstas, cilvēki var pateikt, ka to nevajag. Tad iznāks, ka nauda, kas iztērēta tehniskajam projektam, ir nomesta zemē. Tātad, projekta pieteikumu iesniegt varam tikai tad, kad zināmas izmaksas un saņemta iedzīvotāju piekrišana, bet šaubos, vai to visu var paspēt līdz 12.septembrim.”
J. Rozenbergs norādīja, ka 12.septembris izvēlēts ar domu, lai varbūt vēl šogad paspētu kādu projektu realizēt. Bet pašvaldība gatava šo termiņu pārskatīt , ja no projektu iesniedzējiem tiks saņemts pamatots iesniegums, kāpēc nepieciešams pagarinājums.
“Gribu norādīt, ka šis tomēr nav obligāts pasākums, katram pašam jāsaprot, vai iecere šobrīd ir realizējama. Varbūt var nesteidzoties gatavoties nākamajam gadam. Iedzīvotājiem vajadzētu domāt ne tikai par vienu konkrētu ēku, bet visu mikrorajonu. Jo vairāk māju apvienosies, jo lielākas izredzes saņemt finansējumu. Ja katra sniegs savu projektu, vairākiem nāksies palikt aiz borta, jo finansējuma pietrūks,” teica J. Rozenbergs.
Attīstības plānošanas nodaļas galvenā teritorijas plānotāja Zaiga Jēkabsone paskaidroja, ka tehniskais projekts derīgs divus gadus. Tātad, ja neizdosies piesaistīt finansējumu šogad, ieceri varēs realizēt nākamgad, vairs netērējot laiku projekta izstrādei.
Pagaidām grūti spriest, cik liela būs iedzīvotāju aktivitāte, jo ne visi gatavi projektu rakstīšanai, kam vajadzīgas iemaņas. Arī nepieciešamo dokumentu uzskaitījums itin garš un to savākšanai nepieciešams laiks. Kā atzina kāds mājas vecākais, viens cilvēks to nemaz nevar realizēt, tur nepieciešama zinošu cilvēku komanda, bet tādu atrast neesot viegli.
Komentāri