Vecpiebalga. Ir lietas, kas jārisina, un tās, kas jāzina

Vecpiebaldzēni, tiekoties ar Cēsu novada domes vadību, gaidīja atbildes gan uz jautājumiem par kādu konkrētu lietu, gan pašvaldības politiku un rīcību dažādās jomās. Lielākā daļa jautājumu vietvarai bija iesūtīti jau iepriekš. Iesūtītāju vārdus pašvaldība nemin.

Skolas statusu nosaka skolēnu skaits

Protams, Vecpiebalgā pēdējos divos gados karsts bijis jautājums par vietējās vidusskolas pakāpes maiņu uz pamatskolu. Kad vidējo izglītību būs ieguvuši jaunieši, kas patlaban mācās 11. un 12.klasē, Vecpiebalgā būs pamatskola. Tāpēc vismaz emocionāli bija saprotams jautājums, vai pagastā kādreiz atkal varētu būt vidējās izglītības iestāde. “Konceptuāli, protams,” sacīja domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, “bet noteicošais ir bērnu skaits. Šogad novada Dzimtsarakstu pārvaldē Vecpiebalgā reģistrēti četri jaundzimušie. Iespējams, pagastā ir vairāk šogad dzimušo, tikai reģistrācija veikta citā pašvaldībā, bet Latvijā kopumā dzimstība samazinās. Taču pamatskola un pirms­skola Vecpiebalgā ir stabila.” J.Rozenbergs arī pastāstīja, ka Vecpiebalgas skolā nākamajos divos gados paredzēti būtiski uzlabojumi, ieguldīs ap 1,5 miljoniem eiro. Novada būvvalde būvprojektu apstiprinājusi, sekos nākamās darbības.

Kā apsaimniekot Alaukstu un Inesi

Kādu gadu Vecpiebalgā gruzd arī neapmierinātība ar pašvaldības politiku ezeru apsaimniekošanā. Tie, kas aizraujas ar makšķerēšanu un pieraduši pie vietējo ūdeņu bagātībām, nav apmierināti, ka Alauksta un Ineša ezerā ieviesta licencētā makšķerēšana. To varēja nojaust arī iedzīvotāju jautājuma formulējumā: “Kā attaisnojies eksperiments ar ezeru apsaimniekošanu? Kādi ir ieguvumi vai mācības? Vai nevarētu ļaut pagastam apsaimniekot, kā tas bija līdz šim?”

Pašvaldības mērķis ir nodrošināt vides ilgtspēju un pilnveidot ezeru apsaimniekošanu, uzsvēra domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova.

Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība, kas konkursā ieguvusi vietvaras pilnvarojumu rūpēties par Piebalgas ezeriem, novadā nav vienīgā, kas apsaimnieko publiskos ūdeņus. Piemēram, Zaubes Augšezeru pārzina zaubēniešu dibināta biedrība, līdzīgi Ruckas ezeru Stalbes pagastā, un tur ir arī licencētā makšķerēšana. Gaujas ilgtspējas biedrībai līgums ir uz noteiktu laiku, arī vecpiebaldzēniem ir iespēja veidot organizāciju, piedalīties konkursā. Te jāpiebilst, ka tieši patlaban ir izsludināts konkurss par tiesībām veikt Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu un deleģēšanas līguma slēgšanu. Pretendēt uz šo iespēju var juridiskas personas.

I.Suija-Markova pastāstīja, ka Gaujas ilgtspējas biedrība Vecpiebalgas apvienības ezeros labiekārtojusi peldvietas, veikusi citus uzlabojumus. Kontrolēta makšķerēšanas noteikumu ievērošana. Ezeros ielaisti zivju mazuļi. Licencētā makšķerēšana nesusi labus rezultātus, atzina I.Suija-Markova. Pirmajā gadā Inesī izsniegtas 814 licences, Alaukstā 778. No ienākumiem 7% saņem licencētās makšķerēšana realizētājs, 20% valsts Zivju fonds, atlikusī summa paliek paš­valdībai ezeru vides uzlabošanai, pērn tie bijuši pieci tūkstoši eiro.

Katlumāja, bērnudārza jumts un ielu laternas

Runājot par komunālo saimniecību, vecpiebaldzēniem nebija skaidrības par “Līgatnes komunālservisu”, kas no šīs sezonas apsaimnieko Vecpiebalgas katlumāju. Iepriekš komunālo pakalpojumu izmantotāji saņēma vienu rēķinu, tagad divus – no paš­valdības par auksto ūdeni, par apkuri un aukstā ūdens uzsildīšanu no pašvaldības SIA “Līgatnes komunālserviss”. Taču iedzīvotāji vēlas ne tikai rēķinu, viņi grib ar uzņēmuma pārstāvjiem tikties aci pret aci un noskaidrot nesaprotamo. Sapulcē solīja, ka šādu tikšanos vietvara sarīkos, un nu jau zināms, ka tā būs 26.novembrī. Savukārt Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Lelde Burdaja paskaidroja, ka saziņai par siltumu joprojām pieejams Vecpiebalgas saimniecības vadītājs Aldis Mālnieks un skaitītāju rādījumus  joprojām var nodot apvienības pārvaldē.

Pie saimnieciskajiem jautājumiem jāpieskaita sarežģījumi ar nesen atjaunoto bērnudārza jumtu. Gar tā malām ēkā tek ūdens, sacīja vecpiebaldzēns Jānis Krams un uzsvēra, ka remonts nebija lēts, izmaksāja vairāk nekā 200 tūkst.eiro. Kas atbildēs par to, ka darbam nav rezultāta? L.Burdaja atzina, ja līst un ir vējains, tiešām ir problēmas. Jumts apsekots kopā ar būvnieku pārstāvi un būvuzraugu, pagaidām vaina nav atklāta, bet speciālisti turpinās situāciju pētīt. Paš­valdībai par to nebūs jāmaksā, jo būvdarbiem vēl ir garantijas laiks.

Tumšajā laikā cilvēki vairāk uzmanības pievērš ielu apgaismojumam. Vai “no augšas” ir norādījums Vecpiebalgas, Dzēr­benes, Inešu un Taurenes dzīvojamos kvartālos vēlā vakarā izslēgt laternas? Atbilde vienkārša – norādījumu nav, iedzīvotājiem jāvienojas ar pārvaldes saimniecisko darbinieku, kad ielās un pagalmos laternas ieslēgt, kad ne.

Kultūras galvaspilsēta un bezmaksas koncerti

Pagastā vienmēr bijusi cieņā amatiermāksla. Iedzīvotāji interesējas, kā Vecpiebalgas pašdarbības kolektīvi varēs iesaistīties “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025” pasākumos. Domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis pastāstīja, ka “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025” centrālajā notikumā “Māls”, kas risināsies Cēsīs, Gaujas malā, kur savulaik bija ķieģeļceplis, aicināts ikviens kolektīvs, kas vēlēsies. Pirmās sarunas ar kolektīvu vadītājiem sākušās. Tieši Piebalgai plānots “Piebalgas mielasts”, kas uzsvērs šīs apkaimes savdabību, un, protams, būs vēl citi pasākumi, kuros varēs piedalīties arī Vecpiebalgas kolektīvi. A.Egliņš-Eglītis arī piebilda, ka nākamā vasara ir kultūras sarīkojumiem ļoti piesātināta, īpašu uzmanību prasīs skolēnu deju un dziesmu svētki.

Saistībā ar kultūras dzīvi bija vecpiebaldzēnu neizpratne, kāpēc pagastu, apvienību svētkos jāpērk ieejas biļete, bet Cēsu svētkos koncerti bija bez maksas. A.Egliņš-Eglītis pauda, ka ne tikai Cēsīs, arī citviet novadā bijuši bezmaksas pasākumi, bet paskaidroja, ka pilsētas svētkiem katru gadu tiek piesaistīti sponsoru līdzekļi.

Vērtējot pagastu kultūras namu piedāvājumu, A.Egliņš-Eglītis pastāstīja, ka tiek meklēts, kā līdzsvarot to budžetus. Izmaksu atšķirība sarīkojumiem, koncertiem ir liela. Ir kultūras nami, kur visam gadam ir tik liels finansējums, cik citā vienam pasākumam. Paredzēts arī diskutēt, kādas norises iekļaut maksas, kādas bezmaksas kategorijā.

Vērojumi rada jautājumus

Vecpiebaldzēniete, sociālā darbiniece Sanita Asare sapulcē bilda, ka rodas sajūta – aizmirsts sociālais darbs, Sociālajam dienestam jau ilgāku laiku nav vadītāja. J.Rozenbergs atklāja, ka pretendenta meklējumi vēl procesā, bet uzsvēra, ka vietvaras budžetā sociālajiem mērķiem finansējums tiek nodrošināts un pēdējos gados tas palielinās. S.Asare “Druvai” pastāstīja, ka daļu pakalpojumu, ko sniedz Sociālais dienests, laukos grūti nodrošināt, piemēram, psihologa atbalstu, izglītojošas nodarbības ģimenēm, bērnu vecākiem. Cēsīs tādas notiek, taču cilvēki nevar izbraukāt uz tām.

Vecpiebaldzēniem bija vēl dažādi jautājumi: kā iespējams vērtēt apvienības pārvaldes darbu; kādas funkcijas ir pārvaldei, ja daudzas jomas centralizētas; kāda situācija ar bumbu patvertnēm, par valsts ceļa posma Vec­piebalga-Cirsti sakārtošanu un citi.