Audēja Dagnija Kupče pagājušā gada lasītāju aptaujā “Gada cilvēks 2006” saņēma nomināciju “Par latviešu tautastērpu popularizēšanu.” Kāds bijis aizejošais gads, stāsta aptaujas laureāte.
“Šis gads bijis tāds stipri savāds, rosinājis uz dažādām pārdomām. Labi notikumi mijušies ar ne tik labiem, likumsakarīgiem.
Šis ir gads pirms Dziesmu svētkiem, jāgatavojas izstādēm, tautastērpu skatēm, ne viss norit tik gludi, kā gribētos. Bet zinu, ka svētkos pozitīvisms gūs uzvaru un būs gandarījums par paveikto.
Ilgus gadus radošā darbnīca “Vēverīšas” atradās Cēsu muzejā. No jūnija gan darbnīcai, gan man, rajona lietišķās mākslas konsultantei, nav telpu. Vasara vēlreiz pierādīja, ka ir vajadzīgs mākslas salons, kur var iegādāties autentiskus tautas tērpus, etnogrāfiskus adījumus, segas. Tūristi interesējās, bija dzirdējuši, ka tāda iespēja ir. Kam bija īpaša interese, vedu uz Vecpiebalgu, lai redz mūsu tautastērpus. Viesi brīnījās, kāpēc Cēsīs nevar apskatīt latviešu tautas mākslu. Kopš jūnija gaidu, kad notiks solītā saruna par telpām un lietišķās mākslas koncepciju Cēsīs. Esmu sapratusi vienu – pilsētā nav vajadzīga vieta, kur var iepazīt mūsu tautastērpus, lietišķo mākslu. Sauklis “Cēsis – tūrisma pilsēta” ir izdevīgs, lai paslēptu neizdarības. Arī topošajā Cēsu kultūras stratēģijā pie sadaļas tautas lietišķā māksla pielikta jautājuma zīme. Vajag vai ne? Ikdienā ne, kad jāpaspīd ārzemnieku acīs, tad noder. Esmu gandarīta, ka Vecpiebalgā, Raunā, Nītaurē, Skujenē, Līgatnē, Veselavā, Raiskumā domā pretēji, kā labāk parādīt tautas mākslu – patieso tautas vērtību.
Neliekuļošu, vasarā arī man bija doma doties prom no Latvijas. Tas, ko daru un protu- darinu latviešu tautastērpus-, nevienam nav vajadzīgs. Tikai man. Bet pēc horoskopa esmu Skorpions, kaut kodīšu sev astē, turpināšu to, kas man patīk. Labāk staigāšu pa izdrupušu Cēsu bruģi nekā līdzenu ielu svešā zemē.
Esmu izstaigājusi visas Cēsu vārtrūmes, meklēdama salonam un izstāžu zālei piemērotas telpas. Esmu atradusi, un decembrī izstāžu zāle “Vecpilsēta” vērs durvis. Te būs arī telpas aušanas prasmju demonstrēšanai, konsultācijām, tirdzniecībai. Sadarbībā ar valsts aģentūru “Tautas mākslas centrs” “Vecpilsētā” būs valsts nozīmes lietišķās mākslas izstādes. Decembrī te valdīs Ziemassvētku noskaņa.
Šis gads man saistās ar Vecpiebalgu. Novada svētkos atklājām tautastērpu izstādi. Cēsu 800 gades izstādē toreizējais, negaidīti aizsaulē aizgājušais pagasta vadītājs Voldemārs Cīrulis pateica skaidri: “Vai Vecpiebalga sliktāka? Arī mums var būt tāda izstāde.” Un bija. Un ir.
Pastāvīgā ekspozīcija ir pieejama katram, kam interesē tautastērpi, to var apskatīt arī tagad. Cik nav dzirdēts – tad tādi izskatījās staltie un sīkstie piebaldzēni. Tautas mākslas godā celšana, lepnums par pašu varēšanu – to gribēja parādīt Voldemārs Cīrulis. Viņam un mums tas izdevās. Tāpat kā pabeigtie darbi. Iesāktie, ieplānotie jāturpina mums. Pietiks gadiem. Šis ne tikai Vecpiebalgā ir viņa gads. Bijušais pašvaldības vadītājs ir pelnījis saņemt “Druvas” “Gada cilvēka” atzinību. Šogad iedibināta Voldemāra Cīruļa piemiņas balva tautastērpu darinātājiem. To pasniegs reizi četros gados pirms Dziesmu svētkiem, tā būs daļa no Latvijas lietišķās mākslas izstādes. Par balvām gādās arī pagasta uzņēmēji.
Man Vecpiebalgas pilsonība ir jau 18 gadus. Tik ilgi esmu kopā ar pagasta audējām. Apbrīnoju, kā viņas pēc darba, tumšos vakaros nāk kopā, sēžas stellēs un rada brīnišķīgus darbus.
Dzīve rit savu gaitu. Šogad esmu kļuvusi par vienu mazbērnu bagātāka. Anna Marija man ir sestā. Šoruden izdevās daudz laika pavadīt mežā, esmu salasījusi brūklenes, bekas. Kā meža cilvēkam, te gūtais miers ir spēka avots. Bet vasaras sauli glabā ķirbji. Simts kilogramus smagi gan tie nav, bet pacelt nevaru. Skaistākie eksemplāri būs eksponāti izstāžu zālē “Vecpilsēta” Rīgas
ielā 20.
Komentāri