Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Vārda dienā - ziedi, mūzika un paldies

Sarmīte Feldmane
00:00
22.08.2025
61
Rau Sv

Prāti kūp. Uz kārtējo jautājumu atbildi meklē, par atbildi diskutē komanda “Kalnieši”. FOTO: no albuma

Jau četrpadsmito vasaru Rauna svinēja vārdadienu. Kalendāros vārds parādījās 1938. gadā.

Cik gan pagastu nosaukumu kaut reiz minēti kalendārā, ja Raunai tas gods, tad godam arī jāsvin-    ar mūziku, sirsnību un prieku.

Pirms svētkiem jāsapoš māja, un ikviens bija aicināts dalīties ar sava dārza skaistākajiem ziediem, lai izrotātu Brīvības pieminekli. Katrs, kurš iebrauc Raunā, redz, cik te skaisti, ziedos atdzīvojās pilsdrupu pagalms un Tanīsa kalns kā koncertvietas. Lilijas, gladiolas, hortenzijas, dālijas un daudzas citas puķes sanesa Velta    Soboļeva, Olga    Fursa, Vēsma Harkova, Dace    Plūme, Anita    Pavasare, Ina Blūma, Līga    Lazdiņa, Evija Zurģe, Ilze Andersone, Ilze Podniece, Ilze    Vītola, jo krāšņu dāvinājumu    Rauna saņēma no saimniecības “Laimasstrauti”.   

Piektdienas pievakarē konkursa “Dārzu pērles Smiltenes novadā 2025” laureāti satikās Raunā, Lodziņu ģimenes kolekcijas dārzā. Starp 15 laureātiem septiņi bija no Raunas pagasta. Katrs saņēma pašvaldības Atzinības rakstu, plāksnīti ar uzrakstu “Skaistākais īpašums Smiltenes novadā 2025”, kā arī dāvanu karti stādu audzētavā.

“Katrs dārzs ir īpašs, saimnieki to veido savam priekam, atpūtai. Jauki, ka ir cilvēki, kuri dalās ar skaisto,” saka konkursa komisijas locekle, Raunas pagasta pārvaldes vides dizaina speciāliste Solvita Auziņa un pauž gandarījumu, ka raunēnieši ir atvērti dot prieku citiem. Diemžēl konkursā nepiedalījās neviens no kaimiņiem, Drustu pagasta.

Raunēniešu Ruļļu ģimene ieguva laureāta godu nominācijā “ Paaudzēs lolots dārzs”.    Te vairākās paaudzēs stādītas puķes veido krāsainu saikni starp pagātni un tagadni. Daba un tradīcijas elpo vienā ritmā. Līgai Ābolai–Bērziņai dārzs top harmonisks, un komisijas vērtējums – nominācija “Dārzs, kas turpinās”.    “Kad mākslinieks ienāk dārzā”    – tas teikts par Buliņu–Pinku ģimenes dārzu , kur radošums, mākslinieka pieskāriens un drosme eksperimentēt jūtama katrā detaļā. Leišavnieku ģimenes pelargoniju gaisa dārzs un pārdomātas dobes, kur augi netraucē cits citam un katrā stūrītī ir akcenti, kas priecē acis un sirdi, ieguva nomināciju “Dārzs saimniekam”.    Savukārt Tomasu ģimenes dārzs ir vieta, kur atgūt mieru ne tikai pašiem, bet ikvienam, kurš te ienāk. Žūrijas vērtējums – nominācija “Miers dvēselei un bauda acīm.”    Riekstiņu ģimenes dārzs ir mainīgs, tajā gribas atgriezties, kā jau to izsaka nominācija “ Darbs, prieks un atpūta”.    Bērziņu ģimenes dārzā lielie koki piešķir maģisku noskaņu,    vīteņu ieskautā stārķa māja ir dārza lepnums.    Te ir “Idille Latvijas laukos ar senām vērtībām”, vēsta arī nominācija.

Raunas vārda dienā jau tradicionāli uz īpašu svētku brīdi tika aicināti paši mazākie raunēnieši, lai pašvaldība sveiktu pērn dzimušos. Raunas pagasta ģimenēs pagājušajā gadā dzimuši 16 bērni, bet drustēniešu – četri. Katra ģimene saņēma piemiņas bronzas monētu. Tās aversā attēlots bērnu plaukstu nospiedums, bet reversā- novada pašvaldības logo un sauklis “Smiltenes novadā sanāk!”.   

Sestdienas pievakarē sešas komandas piedalījās erudīcijas spēlē “Apslēptās zināšanas Raunā”. Tajā jautājumi par un ap Raunu, vēsturi, šodienu. Ne katrs zināja ielu garumu, arī par pazīstamo Raunas Staburagu, tāpat ne katrs spēja atpazīt vietējo mājražotāju produktus. Uzvarēja komanda ar zīmīgu nosaukumu “Nejautā, kāpēc nezinām.”   

Vārdadienas svinībās koncerti notika Raunas pils iekšpagalmā un Tanīsa kalnā.    “Raunēniešiem bija iespēja saņemt kuponus, lai varētu    koncertus apmeklēt lētāk. Diemžēl no tiem, kuri to izdarīja, atnāca vien daļa,” pastāsta Raunas Kultūras centra vadītāja Linda Vecgaile. Īpaši izgaismotās pilsdrupās    koncertā “Klasika dvēselei” operdziedātāji Juris Jope un Baiba Renerte, pianists Anatolijs Livča un multiinstrumentālists Raivo Stašāns    izpildīja pazīstamu    latviešu un ārzemju komponistu mūziku. Siltais vakars, senatnīgā un šodienas saskaņa    kopā ar mūziku radīja neaizmirstamus mirkļus.

“Sestdienas vakarā, skanot koncerta pēdējai dziesmai, sākās lietus, bet klausītāji nesteidzās prom,” pastāsta L.Vecgaile un piebilst, ka raunēnieši novērtēja Diānas Pīrāgs un Normunda Rutuļa kopā ar “Mirage Orchestra” tieši Raunas vārdadienai sagatavoto    koncertprogrammu, kurā skanēja orķestra mūziķu    Alvila Altmaņa un Madara Kalniņa oriģinālkompozīcijas, kā arī latviešu džeza leģendas Gunāra Rozenberga darbi.    Klausītāji novērtēja arī    Emīlijas uzstāšanos.

“Vārdadienas svinības sākās siltā, jaukā piektdienas vakarā, noslēdzās ar lietu, aukstu vēju. Un gandarījumu, ka mums, raunēniešiem, ir ko svinēt. Lai arī apkārt tik daudz dažādu pasākumu, ne viens vien brauca uz    Raunu,” saka L.Vecgaile.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
6

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
106

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
344
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi