Gatartas pansionātā todien bija svinēšana un līgošana. Pansionāta ļaudis, darbinieki, rajona padomes vadītāji un speciālisti kopā ar Jāņmuižas sieviešu ansambli ar dziesmām piedziedāja ēkas trešo stāvu. Tajā veikts remonts.
“Trešais stāvs tagad ir mūsdienu prasībām atbilstošs,” ar gandarījumu saka pansionāta direktors Aivars Damroze un, vedot rādīt padarīto, piebilst, ka te vēl nesen pažobeles bijušas lielākas nekā istabiņas, to bijis tikai četras, medicīnas kabinets un drēbju noliktava, viss puspuvis. Tagad iekārtotas piecas istabiņas, kurās var dzīvot pa vienam, divas divvietīgas, tepat arī veļas noliktava, mediķa, sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja kabineti. Griesti un jumts nosiltināts. Gaitenī, katrā telpā saglabāts arī kaut kas no vecā – kāds baļķis, griestu daļa, mūra sienas fragments. “Izdevās SIA “Ciedrs” meistarus pierunāt, ka šajā mājā neder tikai rigipsa sienas un griesti,” saka direktors.
Ingrīda Šmuilāne pansionātā strādā 23 gadus. “Toreiz trešajā stāvā dzīvoja gulošie pansionāta iemītnieki. Pa stāvām kāpnēm nesām lejā, vīriešu darbinieku bija maz, nesām pašas. Vecie logi gaismas deva maz. Drēbju noliktava bija trijos mazos ūķīšos. Tad telpas bija divās ēkās,” atceras Ingrīda un piebilst, ka tik labi darba apstākļi kā tagad nekad nav bijuši.
Lai gan pansionāta vadība bija iecerējusi, ka Jurģi notiks svinīgi, jaunie trešā stāva iemītnieki bijuši tik nepacietīgi, ka nevarējuši sagaidīt. Trešā stāva istabiņās pārcēlušies tie, kuri jau ilgāku laiku dzīvo pansionātā, kuri iesaistās saimnieciskajos darbos. Aina Kramiņa kopj pagalmu, Valdis Bērziņš ir šuvējs, citi dara saviem spēkiem un interesēm atbilstošus darbus.
Valdis Bērziņš atzīst, ka ļoti gaidījis Jurģus. Viņš pansionātā dzīvo jau deviņus gadus. Te iemācījies šūt ar šujmašīnu. Ja kādam kas šujams, labprāt izpalīdz. Valdis labprāt pārspriež jaunumus ar darbiniecēm, iesaistās darbos, kas viņam pa spēkam. “Trīs dzīvojām istabiņā, bija grūti, katram savas intereses. Tagad esmu viens, man istabā ir savs televizors, no dēla atvedu videomagnetofonu. Dēls jau saka, lai braucu pie viņa. Bet, ja apniks, ko tad darīšu,” stāsta Valdis. Istabiņā viņam arī daudz ziedošu puķu, tās kopj pats. Kad tikšot pie skapja, no vecās istabas pārnesīšot arī lielo puķi, kurai vieta paredzēta skapjaugšā un lapas sniedzas līdz zemei.
Pansionātā patlaban dzīvo 57 iemītnieki, drīzākajā laikā būs vairāk. Līdz ar jaunajām telpām direktoram Aivaram Damrozem ieceru netrūkst. “Lai gan ir lifts, tomēr ļoti vajag remontu kāpnēm, tās ir izdilušas, kāpņu telpa tumša,” saka direktors un piebilst, ka vajag vēl ļoti daudz ko, jo pansionāta iemītnieku prasības pieaug un viņi pelnījuši vecumdienas pavadīt labos sadzīves apstākļos.
Rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis izteica pārliecību, ka arī Latvijā dzīves tradīcijas mainās. Pansionāti arī turpmāk būs nepieciešami. “Rajona padome pakāpeniski sakārto visas savas pakļautības iestādes, tas tiek darīts mērķtiecīgi. Arī sociālās aprūpes iestādēs tiek veikti remontdarbi, lai uzlabotos to iemītnieku sadzīves apstākļi. Trešā stāva remontā Gatartas pansionātā ieguldīti 72 tūkstoši latu. Šajā iestādē ir pieejams viss, kas iemītniekiem nepieciešams, darbiniekiem nodrošināti labi, prasībām atbilstoši darba apstākļi ” “Druvai” atzina Andris Neimanis, bet viņa vietnieks Laimis Šāvējs piebilda, ka svarīgi, lai arī turpmāk, kad izveidosies novadi, šis pakalpojums būtu pieejams katra pagasta iedzīvotājiem. “Pansionātu sakārtojam visi kopā, tā arī tas jāizmanto. Šādu pansionātu nepieciešams vairāk, bet īpaši laucinieki psiholoģiski nepieņem iespēju, ka varētu dzīvot sociālās aprūpes iestādē,” sacīja Laimis Šāvējs un pauda gandarījumu, ka Gatartas pansionātā vecajiem ļaudīm radīti tādi paši apstākļi, kādos dzīvo cilvēki attīstītās valstīs.
Pēc trešā stāva piedziedāšanas, naudas devēju un darītāju apdziedāšanas, pansionāta pagalmā tika iededzināts ugunskurs. Smaržoja pīrāgi, siers, medus, skanēja dziesmas. Kā jau laikā no Jāņiem līdz Pēteriem.
Komentāri